Montessori bērnu istaba
Esmu ļoti priecīga un pateicīga visām tām mammām, kuras mani paskubināja, iedrošināja un piespieda beidzot uzrakstīt šo ierakstu par Montessori vidi mūsu mājās, tieši bērnu istabu. Jau ļoti ilgi solīju to izdarīt, bet visu laiku to neizdarīju, jo likās, ka istaba taču nav vēl gatava. Mēs esam jau vairākas reizes pārkārtojuši to, jo bērnu attīstības posmi mainās, un līdz ar to ir jāpārkārto arī atbilstoša vide. Tad, kad brālis sāka gulēt kopā ar Esteri, tad pārkārtojām, tad no matrača brālis pārgāja uz gultu, tad atkal pārkārtojām. Esterei ir vairākas reizes mainīta gultasvieta. Plauktu izvietojums arī ir mainīts atbilstoši brāļa progresam visur tikt klāt. Jau kādu pusgadu brālis mums ir visurgājējs, tiek visam klāt un protams patīk izzināt absolūti visu, pārsvarā jau to, kas man sagādā galvassāpes. :)
Bērnu istaba mums ir tikai viena, no tā arī izriet, ka istaba jāiekārto tā, lai tā būtu kā guļamzona bērniem un arī tur būtu plaukti ar Montessori materiāliem. Jāatrod vieta arī galdiņam un krēsliem. Mans sapnis ir par atsevišķu lielu istabu, kur būtu tikai Montessori un mājmācības vide. Tur bērni darbotos, mācītos un guļamistaba būtu pavisam citā istabā. Bet, varbūt, kādreiz, arī man tā būs! :)
Sākšu ar gultām. Gultas ir nopirktas Ikea, kas skaitās kā pusaudžu gultas. Lielākas mēs nepirkām, jo istabā nav tik daudz vietas. Šīs ir labas, labā izmērā un galvenais, ka bērni tajās varēs vēl ilgi gulēt. Arī matrači ir no Ikea. Gultas augstums ir ļoti labs, arī paši mazākie var tajā iekāpt un izkāpt. Noa arī guļ šobrī lielajā gultā ( kādu laiku atpakaļ lasījāt, kā mums iet ar floor bed, lasīt zemāk). Es domāju, ka Noa būtu turpinājis gulēt uz matrača, ja vien mums tik ļoti nepūstu vējš pa grīdām un no logiem. Priekš gulēšanas tas nav labi. Līdz ziemas sezonai mēs izlīdzējāmies ar finiera pamatni, ko palikām zem matrača ( mans vīrs to uzmeistaroja). Brālis ir jau liels un pastāvīgs, un viņam nesagādā nekādas problēmas pārvietoties pa gultu. Ar gultām esam apmierināti! Dekoratīvos spilvenus un to pildījumu arī pirkām IKEA. Tie kalpo ne tikai kā aksesuāri, bet arī nosedz sienu, kad bērni guļ, kas mums ir samērā auksta. Gultas pledi ir pieskaņoti spilveniem un arī ir no Ikea ( Ikea mūsu ģimenei ir ļoti iemīļots veikals un mēs visas preces pasūtam no mebelesnoikea.lv Esam apmierināti ar servisu, piegādi un cenu). Austie paklājiņi pie bērnu gultām ir Esteres un Noa vecvectētiņa darbs. Viņš ir ļoti labs audējs un tā nu mēs esam tikuši pie skaistiem tepiķīšiem, ne tikai bērnu istabā.
Sienas zīmējums pie Esteres gultas ir mūsu draudzenes mākslinieces roku darbs. Tā kā sienas istabā ir baltas, tad ļoti gribējās atdzīvināt sienas ar kaut ko spožu un krāsainu. Sākumā meklējam dažādas iespējas - uzlīmēs, paši taisīt dizainu. Bet tad sapratām, ka tas ir dārgi un aizņem laiku un ir grūti realizējams. Nonācām pie tā, ka palūdzām, lai mums ar sienas krāsām to uzglezno. ( Sienas zīmējums tapa 2 dienas). Tā kā Esteres pirmā mīļākā multene ir par Maiju Bitīti, tad nu tapa šī animācija, uz sienas atrodas visi šī multenes varoņi, katram pat ir savs vārds. Šobrīd šie varoņi vairs nav tik aktuāli, bet joprojām mūsu acis priecē skaistā siena! :) Lampiņa arī ir pirkta IKEA un ir pieskaņota sienas zīmējumam. :) Tā kā brālis salīdzinoši nesen ( 6 mēneši) pārcēlās pie māsas, tad viņam pagaidām siena ir tukša..mēs vēl domājam, ko tur vajadzētu un vai vajadzētu. Šobrīd viņam ir lampiņa ( kas vēl nav pielikta) un fotogrāfijas. :) ( Fotogrāfiju rāmīši ir no IKEA.)
Bērnu apģērbs un tā uzglabāšana. Tad, kad istabā vēl nebija brālis, tad Esterei bija pašai savas pītās kumodes ar drēbēm un arī izveidots rāmis, kur pakarināt visas drebes. Bet tā kā vietas ir tik, cik viņas ir, tad nolēmu, ka priekšroka istabā viennozīmīgi būs gultām un bērnu plauktiem. Apģērbam diemžēl nepietiek vieta. Vienīgi Esteres gultai blakus stāv kumode, kur ir saliktas viņas ikdienas apģērbs. Faktiski, varētu arī pie brāļa gultas nolikt tādu pašu kumodi, bet tad nebūtu vieta rozā tornim, skaitīšanas stieņiem. Bērnu drēbes stāv mūsu istabā, kur mums ir liels un plašs plaukts, pagaidām es nesaskatu lielas problēmas tajā. Augs bērni lielāki, domāsim. :) Pītie plaukti nāk no manām jaunības dienu mājām un ir iegādāti Jysk. Tur, kur pašreiz atrodas pītā kumode, agrāk bija spogulis un plauktiņš, kur Esterei stāvēja smukumlietas. Viņai patīk pucēties. Spogulim šobrīd vietas nav, domājam, ko darīt, jo Estere pieprasa atpakaļ savu spoguli. :)
Aizskarus pasūtīju vēl tad, kad nezinājām, ka mums būs brālītis, tāpēc tie ir skaisti rozā krāsā. Man patīk un šobrīd negrasos neko mainīt. Aizskarus pirku Valmierā un rullo žalūzija tika iegādāta veikalā Depo. Tumšos aizskarus nopirkām tikai nesen ( pirkti Ikea). Ļoti labi aiztur sauli un naktī ir tumšs, kas mums ir svarīgi, jo vasarā bērnu istabā ir dienas saule un ir ļoti karsts. Esmu dzirdējusi arī tādu teoriju, ka bērni labāk guļ aptumšotā istabā, un es varu tikai daļēji piekrist. Mums gulēšanas režīms pa nakti mainās ļoti bieži, nekur nepazūd staigāšana uz vecāku gultu. :)
Galdiņš un krēsliņi ir no Ikea. Manuprāt, ļoti ērti un labi. Vieta arī ir atrasta pareizā, jo ir pie loga, vienmēr daudz gaismas un ir centrālā vieta, ap kuru viss notiek.
Bērnu istaba mums ir tikai viena, no tā arī izriet, ka istaba jāiekārto tā, lai tā būtu kā guļamzona bērniem un arī tur būtu plaukti ar Montessori materiāliem. Jāatrod vieta arī galdiņam un krēsliem. Mans sapnis ir par atsevišķu lielu istabu, kur būtu tikai Montessori un mājmācības vide. Tur bērni darbotos, mācītos un guļamistaba būtu pavisam citā istabā. Bet, varbūt, kādreiz, arī man tā būs! :)
Sākšu ar gultām. Gultas ir nopirktas Ikea, kas skaitās kā pusaudžu gultas. Lielākas mēs nepirkām, jo istabā nav tik daudz vietas. Šīs ir labas, labā izmērā un galvenais, ka bērni tajās varēs vēl ilgi gulēt. Arī matrači ir no Ikea. Gultas augstums ir ļoti labs, arī paši mazākie var tajā iekāpt un izkāpt. Noa arī guļ šobrī lielajā gultā ( kādu laiku atpakaļ lasījāt, kā mums iet ar floor bed, lasīt zemāk). Es domāju, ka Noa būtu turpinājis gulēt uz matrača, ja vien mums tik ļoti nepūstu vējš pa grīdām un no logiem. Priekš gulēšanas tas nav labi. Līdz ziemas sezonai mēs izlīdzējāmies ar finiera pamatni, ko palikām zem matrača ( mans vīrs to uzmeistaroja). Brālis ir jau liels un pastāvīgs, un viņam nesagādā nekādas problēmas pārvietoties pa gultu. Ar gultām esam apmierināti! Dekoratīvos spilvenus un to pildījumu arī pirkām IKEA. Tie kalpo ne tikai kā aksesuāri, bet arī nosedz sienu, kad bērni guļ, kas mums ir samērā auksta. Gultas pledi ir pieskaņoti spilveniem un arī ir no Ikea ( Ikea mūsu ģimenei ir ļoti iemīļots veikals un mēs visas preces pasūtam no mebelesnoikea.lv Esam apmierināti ar servisu, piegādi un cenu). Austie paklājiņi pie bērnu gultām ir Esteres un Noa vecvectētiņa darbs. Viņš ir ļoti labs audējs un tā nu mēs esam tikuši pie skaistiem tepiķīšiem, ne tikai bērnu istabā.
Sienas zīmējums pie Esteres gultas ir mūsu draudzenes mākslinieces roku darbs. Tā kā sienas istabā ir baltas, tad ļoti gribējās atdzīvināt sienas ar kaut ko spožu un krāsainu. Sākumā meklējam dažādas iespējas - uzlīmēs, paši taisīt dizainu. Bet tad sapratām, ka tas ir dārgi un aizņem laiku un ir grūti realizējams. Nonācām pie tā, ka palūdzām, lai mums ar sienas krāsām to uzglezno. ( Sienas zīmējums tapa 2 dienas). Tā kā Esteres pirmā mīļākā multene ir par Maiju Bitīti, tad nu tapa šī animācija, uz sienas atrodas visi šī multenes varoņi, katram pat ir savs vārds. Šobrīd šie varoņi vairs nav tik aktuāli, bet joprojām mūsu acis priecē skaistā siena! :) Lampiņa arī ir pirkta IKEA un ir pieskaņota sienas zīmējumam. :) Tā kā brālis salīdzinoši nesen ( 6 mēneši) pārcēlās pie māsas, tad viņam pagaidām siena ir tukša..mēs vēl domājam, ko tur vajadzētu un vai vajadzētu. Šobrīd viņam ir lampiņa ( kas vēl nav pielikta) un fotogrāfijas. :) ( Fotogrāfiju rāmīši ir no IKEA.)
Bērnu apģērbs un tā uzglabāšana. Tad, kad istabā vēl nebija brālis, tad Esterei bija pašai savas pītās kumodes ar drēbēm un arī izveidots rāmis, kur pakarināt visas drebes. Bet tā kā vietas ir tik, cik viņas ir, tad nolēmu, ka priekšroka istabā viennozīmīgi būs gultām un bērnu plauktiem. Apģērbam diemžēl nepietiek vieta. Vienīgi Esteres gultai blakus stāv kumode, kur ir saliktas viņas ikdienas apģērbs. Faktiski, varētu arī pie brāļa gultas nolikt tādu pašu kumodi, bet tad nebūtu vieta rozā tornim, skaitīšanas stieņiem. Bērnu drēbes stāv mūsu istabā, kur mums ir liels un plašs plaukts, pagaidām es nesaskatu lielas problēmas tajā. Augs bērni lielāki, domāsim. :) Pītie plaukti nāk no manām jaunības dienu mājām un ir iegādāti Jysk. Tur, kur pašreiz atrodas pītā kumode, agrāk bija spogulis un plauktiņš, kur Esterei stāvēja smukumlietas. Viņai patīk pucēties. Spogulim šobrīd vietas nav, domājam, ko darīt, jo Estere pieprasa atpakaļ savu spoguli. :)
Aizskarus pasūtīju vēl tad, kad nezinājām, ka mums būs brālītis, tāpēc tie ir skaisti rozā krāsā. Man patīk un šobrīd negrasos neko mainīt. Aizskarus pirku Valmierā un rullo žalūzija tika iegādāta veikalā Depo. Tumšos aizskarus nopirkām tikai nesen ( pirkti Ikea). Ļoti labi aiztur sauli un naktī ir tumšs, kas mums ir svarīgi, jo vasarā bērnu istabā ir dienas saule un ir ļoti karsts. Esmu dzirdējusi arī tādu teoriju, ka bērni labāk guļ aptumšotā istabā, un es varu tikai daļēji piekrist. Mums gulēšanas režīms pa nakti mainās ļoti bieži, nekur nepazūd staigāšana uz vecāku gultu. :)
Galdiņš un krēsliņi ir no Ikea. Manuprāt, ļoti ērti un labi. Vieta arī ir atrasta pareizā, jo ir pie loga, vienmēr daudz gaismas un ir centrālā vieta, ap kuru viss notiek.
Blakus Noa gultai atrodas sienas kalendārs, kur Estere pati katru dienu ( cenšas ļoti) pārliek eņģelīti uz jaunu dienu, kā arī maina dienu nosaukumu un paskatās ārā pa logu, lai noskaidrotu laika apstākļus. Kalendāru prasās vēl papildināt ar dažām papildus iespējām. Zem kalendāra stāv Rozā tornis ( tas tikai nesen stāv šajā vietā, tas visu laiku stāvēja plauktā, jo brālim patika ņemt tos kubus un mest pa gaisu, paši mazākie kubi arī stāv nolikti drošā vietā un tiek paņemti tad, kad tie ir vajadzīgi ) ar statīvu un skaitīšanas stieņi.
Plaukti. Šos plauktus man atdeva, tāpēc nemācēšu teikt, kur tie ir iegādājami. Plaukti ir nedaudz uzlaboti, izņemti ārā nodalījumi, kā arī papildināti ar nodalījumiem, lai pielāgotu konkrētam materiālam. Priecājos, ka nebija nauda jāinvestē plauktos, bet es gribētu nedaudz savādākus, jo plaukta atvere ir diezgan augsta, un sanāk, ka ir lieka brīva vieta, jo lielākoties materiāli aizņem vietu horizontāli nevis vertikāli. Kas man patīk, ir tas, ka pati plaukta augša nav aizniedzama bērniem ( Estere un Noa tāpat ir iemanījušies piebīdīt krēslu un tikt klāt), jo ne visur viņiem vajag tikt klāt un ir kādas lietas, kas nav paredzētas ikdienas lietošani. Pārsvarā tur lieku tādas lietas, ko brālis nevar ņemt, vai materiālu sagataves un neikdienišķas lietas. Es labprāt gribētu plauktos izvietojamos materiālus grupēt pa blokiem - sajūtu, valoda, matemātika, bet šobrīd pie šāda izvietojuma un plauktu sistēmas tas nav iespējams, lieku tur, kur atrodas vieta un lai arī citiem materiāliem paliek brīvas vietas.
Jautāsiet, vai plaukti vienmēr ir tik perfekti sakārtoti?! Es varētu godīgi teikt, jā! Ja bērni taisa bardaku, tad parasti tas ir uz grīdas un lielajā istabā. Plauktu kārtošana man nesagādā problēmas. Bērni zina, kur kas atrodas un zina, ka katram darbiņam ir sava vieta. Protams, mēs cīnamies un mācāmies kopā, ne vienmēr Estere un Noa noliek vietā, mēdz arī atstāt uz galda un grīdas. Nekārtības parasti rodas no rotaļļietu nenolikšanas vietā uzreiz, ar materiāliem parasti tā negadās. Bērni saprot, ka ar rotaļlietām var brīvāk darboties. :) Vislielākās nekārtības rodas, kad sanāk ciemiņi un apkārt ir daudz citi bērni, jo viņi jau nezina mūsu kārtības sistēmu, un tas tā kā būtu tikai saprotami un pieņemami, bet kopumā par ļoti lielām nekārtībām nevarētu sūdzēties. :)
Plaukti. Šos plauktus man atdeva, tāpēc nemācēšu teikt, kur tie ir iegādājami. Plaukti ir nedaudz uzlaboti, izņemti ārā nodalījumi, kā arī papildināti ar nodalījumiem, lai pielāgotu konkrētam materiālam. Priecājos, ka nebija nauda jāinvestē plauktos, bet es gribētu nedaudz savādākus, jo plaukta atvere ir diezgan augsta, un sanāk, ka ir lieka brīva vieta, jo lielākoties materiāli aizņem vietu horizontāli nevis vertikāli. Kas man patīk, ir tas, ka pati plaukta augša nav aizniedzama bērniem ( Estere un Noa tāpat ir iemanījušies piebīdīt krēslu un tikt klāt), jo ne visur viņiem vajag tikt klāt un ir kādas lietas, kas nav paredzētas ikdienas lietošani. Pārsvarā tur lieku tādas lietas, ko brālis nevar ņemt, vai materiālu sagataves un neikdienišķas lietas. Es labprāt gribētu plauktos izvietojamos materiālus grupēt pa blokiem - sajūtu, valoda, matemātika, bet šobrīd pie šāda izvietojuma un plauktu sistēmas tas nav iespējams, lieku tur, kur atrodas vieta un lai arī citiem materiāliem paliek brīvas vietas.
Jautāsiet, vai plaukti vienmēr ir tik perfekti sakārtoti?! Es varētu godīgi teikt, jā! Ja bērni taisa bardaku, tad parasti tas ir uz grīdas un lielajā istabā. Plauktu kārtošana man nesagādā problēmas. Bērni zina, kur kas atrodas un zina, ka katram darbiņam ir sava vieta. Protams, mēs cīnamies un mācāmies kopā, ne vienmēr Estere un Noa noliek vietā, mēdz arī atstāt uz galda un grīdas. Nekārtības parasti rodas no rotaļļietu nenolikšanas vietā uzreiz, ar materiāliem parasti tā negadās. Bērni saprot, ka ar rotaļlietām var brīvāk darboties. :) Vislielākās nekārtības rodas, kad sanāk ciemiņi un apkārt ir daudz citi bērni, jo viņi jau nezina mūsu kārtības sistēmu, un tas tā kā būtu tikai saprotami un pieņemami, bet kopumā par ļoti lielām nekārtībām nevarētu sūdzēties. :)
Blakus plauktiem ir grāmatu plaukti. Tie ir īstenībā domāti, kā foto turētāji, iegādāti Ikea. Mēs paņēmām garāko izmēru, manuprāt 75cm, un piezāģējām tādu izmēru, kāds mums tur derēja. Par šādiem plauktiem pirmo reizi uzzināju Evelīnas blogā, un man ļoti uzrunāja ideja, ka bērni vislabāk redz un viņus uzrunā grāmatu vāki, nevis grāmatu muguriņas, kā mums parasti mājās stāv. Bērnam vieglāk ir redzēt, pamanīt un izvēlēties konkrēto grāmatiņu. Grāmatas cenšos plauktā ik pa laikam mainīt, šobrīd tur stāv ejošākās un mīļākās.
Zem grāmatu plauktiem stāv brūnās trepes ( iepriekš šo plauktiņu izmantojām kā plauktiņu, kur stāvēja Esteres smukumlietas un tas atradās zem viņas spoguļa), un zem brūnajām trepēm guļ sarkanie stieni un paklājiņš. Tā kā mums ir tikai viens statīvs, tad sarkanie stieņi guļ uz grīdas. Skaitīšanas stieņi šobrīd ir aktuālāki, tāpēc stāv statīvā, bet ir plāns iegādāties arī otru statīvu, lai stieņiem nevajadzētu gulēt uz grīdas. :)
Blakus grāmatu plauktiem mums ir novietots statīvs ar skaņu maisiņiem, manuprāt, ļoti laba vieta. Nav uzkrītošā vietā, līdz ar to brālis ilgu laiku tiem maisiņiem nepievērsa uzmanību, bet Esterei redzamā un zināmā vietā, aiz durvīm. Nu jau šobrīd arī brālim interesē, kas ir maisiņos :) Brālis pats pieiet pie maisiņiem un saka, ka viņš grib “Bū”, domāti smilšpapīra burti:). Statīvam izmantota koka līste, kas pirkta Depo, cenu neatceros, bet nu lēti, un arī paši vienkāršākie metāla āķīši no Depo, kas piestiprināti pie līstes. Izmaksas - ap 2 Ls.
Zem grāmatu plauktiem stāv brūnās trepes ( iepriekš šo plauktiņu izmantojām kā plauktiņu, kur stāvēja Esteres smukumlietas un tas atradās zem viņas spoguļa), un zem brūnajām trepēm guļ sarkanie stieni un paklājiņš. Tā kā mums ir tikai viens statīvs, tad sarkanie stieņi guļ uz grīdas. Skaitīšanas stieņi šobrīd ir aktuālāki, tāpēc stāv statīvā, bet ir plāns iegādāties arī otru statīvu, lai stieņiem nevajadzētu gulēt uz grīdas. :)
Blakus grāmatu plauktiem mums ir novietots statīvs ar skaņu maisiņiem, manuprāt, ļoti laba vieta. Nav uzkrītošā vietā, līdz ar to brālis ilgu laiku tiem maisiņiem nepievērsa uzmanību, bet Esterei redzamā un zināmā vietā, aiz durvīm. Nu jau šobrīd arī brālim interesē, kas ir maisiņos :) Brālis pats pieiet pie maisiņiem un saka, ka viņš grib “Bū”, domāti smilšpapīra burti:). Statīvam izmantota koka līste, kas pirkta Depo, cenu neatceros, bet nu lēti, un arī paši vienkāršākie metāla āķīši no Depo, kas piestiprināti pie līstes. Izmaksas - ap 2 Ls.
Tāda pagaidām izskatās mūsu bērnu istaba, domāju, ka nākotnē noteikti būs kādi pārkārtojumi un uzlabojumi.
Arī lielajā istabā mums ir lielais Ikea plaukts, kur apakšējie divi nodalījumi ir pakārtoti bērnu vajadzībām. Pirmajā plauktā esmu izvietojusi praktiskās dzīves vingrinājumus. To esmu izdarījusi nesen, jo pirms kāda laika, Noa visu mētāja un bārstīja, tad biju nolikusi visu nost, bet nu viņš kļūst lielāks, viņam ir jāiemācās kādas lietas, ka jānoliek vietā, ka darbiņš ir paredzēts konkrētam mērķim. Esterei ļoti patīk un viņa mani visu laiku slavēja, kā viņai patīk, kā plaukti ir sakārtoti. Brālim patīk ņemt darbiņus, kopumā mums iet labi ( vīrs tā nedomā :D ). Kaut ko pabārsta, paņem un nenoliek vietā, bet mēs mācāmies, tikai procesā var nonākt pie galarezultāta. Pēdējā plauktā atrodas bērnu rotaļlietas.
Blakus lielajam plauktam agrāk atrodās bērnu spēļu virtuvīte. Šobrīd mums tur ir Ikea plaukts, kas tieši tur iederas, un tur liksim visu reālo dzīvi, ar to domāju, glāzes ar ūdeni, maizi, kādu augli, visu to, ko bērni paši var paņemt un apkalpot sevi, jo pēdējā laikā man palika par apgrūtinošu visu laiku viņiem kaut ko iedot, ko viņi prasa. Viņi grib dzert ūdeni, tad grib maizi, viņi nevar būt neatkarīgi un patstāvīgi, ja viņiem visu laiku man ir jāprasa. Bet par praktiskās dzīves vingrinājumiem un šo plauktu nākamajā bloga ierakstā. :)
Arī lielajā istabā mums ir lielais Ikea plaukts, kur apakšējie divi nodalījumi ir pakārtoti bērnu vajadzībām. Pirmajā plauktā esmu izvietojusi praktiskās dzīves vingrinājumus. To esmu izdarījusi nesen, jo pirms kāda laika, Noa visu mētāja un bārstīja, tad biju nolikusi visu nost, bet nu viņš kļūst lielāks, viņam ir jāiemācās kādas lietas, ka jānoliek vietā, ka darbiņš ir paredzēts konkrētam mērķim. Esterei ļoti patīk un viņa mani visu laiku slavēja, kā viņai patīk, kā plaukti ir sakārtoti. Brālim patīk ņemt darbiņus, kopumā mums iet labi ( vīrs tā nedomā :D ). Kaut ko pabārsta, paņem un nenoliek vietā, bet mēs mācāmies, tikai procesā var nonākt pie galarezultāta. Pēdējā plauktā atrodas bērnu rotaļlietas.
Blakus lielajam plauktam agrāk atrodās bērnu spēļu virtuvīte. Šobrīd mums tur ir Ikea plaukts, kas tieši tur iederas, un tur liksim visu reālo dzīvi, ar to domāju, glāzes ar ūdeni, maizi, kādu augli, visu to, ko bērni paši var paņemt un apkalpot sevi, jo pēdējā laikā man palika par apgrūtinošu visu laiku viņiem kaut ko iedot, ko viņi prasa. Viņi grib dzert ūdeni, tad grib maizi, viņi nevar būt neatkarīgi un patstāvīgi, ja viņiem visu laiku man ir jāprasa. Bet par praktiskās dzīves vingrinājumiem un šo plauktu nākamajā bloga ierakstā. :)
Rakstot šo ierakstu mans mērķis bija parādīt to, kā esmu iekārtojusi bērnu istabu pēc Montessori metodes un savām izjūtām un arī iespējām, jo daudzas mammas man ir prasījušas un interesējušās, kā tad izskatās mūsu bērnu istaba, plaukti, kur kas stāv. Tā ir tikai mana versija un ideja. Noteikti, jūsu situācija būs savādāka - istabu daudzums, vietas daudzums, fiansiālās iespējas, gaume, stils un vēl citi apstākļi.
Lai arī kādai liekas, ka viņai ir bezcerīga situācija Montessori videi mājās, es gribu uzsvērt, ka katrā lietā ir iespējams atrast risinājumu, pat tad, ja nav tādas lietas, kā bērnu istaba un varbūt nav finansiālas iespējas pirkt visu, ko sirds kārojas un grib. Tāpēc zemāk ir manis minēti praktiski ieteikumi, attiecībā uz Montessori vidi mājās, kas būtu jāievēro un jāņem vērā ( šie ietiekumi ir tikai mana interpretācija un pieredze).
Ieteikumi:
1. Ja nav iespējas iekārtot bērnu istabu, tad noteikti jūsu mājā var atrast vietu/stūrīti, kas paredzēts ir bērnam, un kur viņam viss ir pieejams.
2. Plaukti. Tiem jābūt atvērta tipa un pieejamiem bērniem, tātad tādā augstumā, lai bērns var aizniegt tos. Man personiski patīk šie Ikea plaukti, kas ir ļoti funkcionāli un ērti ( ja kāds meklē plauktus). Ja nav iespējas iegādāties, tad varbūt var aizņemties, kaut ko pagatavot pats. Mums plauktus atdeva. :)
3. Katrai lietai ir sava vieta. Ja bērni zinās, kur kas atrodas, no viņiem būs vieglāk prasīt, ka katra lieta ir jānoliek savā vietā. Neveidosies nekārtības.
4. Plauktus nevajag pārbāzt ar mantām, labāk likt mazāk un plašāk un mainīt ik pa laikam nekā salikt pilnīgi visu. Neiesaku mantu kastes un tāda veida lietas, jo bērnam neinteresē, ja ir jārokas pa mantām un jāmeklē. Bērnu uzrunā lieta, ko viņš ierauga, var brīvi paņemt pats un pēc tam nolikt vietā.
5. Materiālam ir jāstāv vai nu uz paplātes vai groziņā, lai bērns var brīvi paņemt ar pirmo reizi, un viņam nav jāstaigā šurpu turpu, lai paņemtu šo materiālu.
6. Mantu šķirošana - iesaku kārtot mantas pa sfērām: bumbas, mašīnas, mūzikas instrumenti, dzīvnieki u.c. Tas atvieglos bērnam pēc tam mantu kārtošanu, jo viņš zinās, kur katra lieta atrodas. Mūsu mājās lietas tiek šķirotas pa groziņiem.
7. Gultas. Mazākiem bērniem iesaku floor bed, kuri vēl nemāk paši iekāpt/izkāpt no gultas. Lielākiem bērniem gulta pēc jūsu izvēles un iespējām. Man pašai personīgi nepatīk divstāvu gultas ( ja nu vienīgi, tā atrodas lielā un plašā istabā ) un es esmu padomājusi par citu risinājumu, ja nākotnē vajadzēs saguldīt vairāku bērnus vienā istabā. :)
8. Galdu noteikti vajag ņemt smagu un pamatīgu. Mums ir Ikea vieglais galdiņš,un tas staigā šurpu turpu, tāpēc esam nolikuši apakšā paklājiņu.
9. Grāmatu plaukti, iesaku grāmatas izvietot tā, lai bērns redz grāmatas vāciņus un viņš pats var paņemt tās no plaukta. Mums vienu brīdi stāvēja daudzas grāmatas saliktas plauktā ar muguriņām. Noa piegāja un paņēma no plaukta, toties atpakaļ nekādi nevarēja nolikt, jo to grūti izdarīt, ja plaukts pilns ar grāmatām.
10. Noteikti iegādāties paklājiņu, uz kura bērns varēs brīvi darboties ar materiāliem ( paskrolējot šo lapu uz leju, jūs redzēsiet kā Estere darbojas ar paklājiņu).
11. Montessori vide noteikti būs atkarīga no jūsu bērna vecuma, ņemiet to vērā. Bēbīšiem būs citas vajadzības un intereses kā piem. 3 gadniekiem, kur jau liela loma būs plauktiem un materiālu pieejamībai.
12. Gleznas vai fotorāmīši pie sienas ir jāliek bērna augstumā, tas pats attiecas uz plauktiem pie sienas. No plaukta, kas atrodas pie sienas, ja bērns to nevar aizsniegt, nav nekādas jēgas!
13. Istabā dzīvos jūsu bērns un visa vide jārada tā, lai bērnam būtu ērti un patīkami tajā uzturēties, gulēt un spēlēties.
Montessori iedvesmotas istabas un idejas, no kurām var aizņemties:
The boo and the boy Šajā blogā ir apkopotas ļoti daudz skaistas Montessori istabas, ļoti plaša stilu gamma, bet kopumā šeit var atrast dažādas bērnu istabas. Mans mīļākais blogs, ja ir runa par bērnu istabām. :)
Montessori inspired rooms in Pinterest šeit vairāk ir parādītas pašas istabas
Montessori inspired spaces in Pinterest šeit vairāk ideju tieši par plauktiem un materiālu izvietojumu tajos
The Montessori Playroom- A Prepared Environment
Inspiration for Montessori-Based Bedrooms
Five tips for creating a Montessori inspired bedroom
Montessori In the Home {Play & Learning Space}
Labprāt komentāros dzirdētu jūsu viedokli par Montessori vidi jūsu mājās, vai jums tāda ir, varbūt varat padalīties ar idejām un kas jums bija viegli/grūti realizējams, lai šāda vide taptu jūsu mājās?
Lai arī kādai liekas, ka viņai ir bezcerīga situācija Montessori videi mājās, es gribu uzsvērt, ka katrā lietā ir iespējams atrast risinājumu, pat tad, ja nav tādas lietas, kā bērnu istaba un varbūt nav finansiālas iespējas pirkt visu, ko sirds kārojas un grib. Tāpēc zemāk ir manis minēti praktiski ieteikumi, attiecībā uz Montessori vidi mājās, kas būtu jāievēro un jāņem vērā ( šie ietiekumi ir tikai mana interpretācija un pieredze).
Ieteikumi:
1. Ja nav iespējas iekārtot bērnu istabu, tad noteikti jūsu mājā var atrast vietu/stūrīti, kas paredzēts ir bērnam, un kur viņam viss ir pieejams.
2. Plaukti. Tiem jābūt atvērta tipa un pieejamiem bērniem, tātad tādā augstumā, lai bērns var aizniegt tos. Man personiski patīk šie Ikea plaukti, kas ir ļoti funkcionāli un ērti ( ja kāds meklē plauktus). Ja nav iespējas iegādāties, tad varbūt var aizņemties, kaut ko pagatavot pats. Mums plauktus atdeva. :)
3. Katrai lietai ir sava vieta. Ja bērni zinās, kur kas atrodas, no viņiem būs vieglāk prasīt, ka katra lieta ir jānoliek savā vietā. Neveidosies nekārtības.
4. Plauktus nevajag pārbāzt ar mantām, labāk likt mazāk un plašāk un mainīt ik pa laikam nekā salikt pilnīgi visu. Neiesaku mantu kastes un tāda veida lietas, jo bērnam neinteresē, ja ir jārokas pa mantām un jāmeklē. Bērnu uzrunā lieta, ko viņš ierauga, var brīvi paņemt pats un pēc tam nolikt vietā.
5. Materiālam ir jāstāv vai nu uz paplātes vai groziņā, lai bērns var brīvi paņemt ar pirmo reizi, un viņam nav jāstaigā šurpu turpu, lai paņemtu šo materiālu.
6. Mantu šķirošana - iesaku kārtot mantas pa sfērām: bumbas, mašīnas, mūzikas instrumenti, dzīvnieki u.c. Tas atvieglos bērnam pēc tam mantu kārtošanu, jo viņš zinās, kur katra lieta atrodas. Mūsu mājās lietas tiek šķirotas pa groziņiem.
7. Gultas. Mazākiem bērniem iesaku floor bed, kuri vēl nemāk paši iekāpt/izkāpt no gultas. Lielākiem bērniem gulta pēc jūsu izvēles un iespējām. Man pašai personīgi nepatīk divstāvu gultas ( ja nu vienīgi, tā atrodas lielā un plašā istabā ) un es esmu padomājusi par citu risinājumu, ja nākotnē vajadzēs saguldīt vairāku bērnus vienā istabā. :)
8. Galdu noteikti vajag ņemt smagu un pamatīgu. Mums ir Ikea vieglais galdiņš,un tas staigā šurpu turpu, tāpēc esam nolikuši apakšā paklājiņu.
9. Grāmatu plaukti, iesaku grāmatas izvietot tā, lai bērns redz grāmatas vāciņus un viņš pats var paņemt tās no plaukta. Mums vienu brīdi stāvēja daudzas grāmatas saliktas plauktā ar muguriņām. Noa piegāja un paņēma no plaukta, toties atpakaļ nekādi nevarēja nolikt, jo to grūti izdarīt, ja plaukts pilns ar grāmatām.
10. Noteikti iegādāties paklājiņu, uz kura bērns varēs brīvi darboties ar materiāliem ( paskrolējot šo lapu uz leju, jūs redzēsiet kā Estere darbojas ar paklājiņu).
11. Montessori vide noteikti būs atkarīga no jūsu bērna vecuma, ņemiet to vērā. Bēbīšiem būs citas vajadzības un intereses kā piem. 3 gadniekiem, kur jau liela loma būs plauktiem un materiālu pieejamībai.
12. Gleznas vai fotorāmīši pie sienas ir jāliek bērna augstumā, tas pats attiecas uz plauktiem pie sienas. No plaukta, kas atrodas pie sienas, ja bērns to nevar aizsniegt, nav nekādas jēgas!
13. Istabā dzīvos jūsu bērns un visa vide jārada tā, lai bērnam būtu ērti un patīkami tajā uzturēties, gulēt un spēlēties.
Montessori iedvesmotas istabas un idejas, no kurām var aizņemties:
The boo and the boy Šajā blogā ir apkopotas ļoti daudz skaistas Montessori istabas, ļoti plaša stilu gamma, bet kopumā šeit var atrast dažādas bērnu istabas. Mans mīļākais blogs, ja ir runa par bērnu istabām. :)
Montessori inspired rooms in Pinterest šeit vairāk ir parādītas pašas istabas
Montessori inspired spaces in Pinterest šeit vairāk ideju tieši par plauktiem un materiālu izvietojumu tajos
The Montessori Playroom- A Prepared Environment
Inspiration for Montessori-Based Bedrooms
Five tips for creating a Montessori inspired bedroom
Montessori In the Home {Play & Learning Space}
Labprāt komentāros dzirdētu jūsu viedokli par Montessori vidi jūsu mājās, vai jums tāda ir, varbūt varat padalīties ar idejām un kas jums bija viegli/grūti realizējams, lai šāda vide taptu jūsu mājās?
Iešana pa līniju
Pagājušo nedēļu mūsu Mājas skolā mēs izmēģinājām praktiskās dzīves vingrinājumu - Iešanu pa līniju! No 3-6 gadiem bērniem ir jāmācās koordinēt sava ķermeņ kustības, tieši tādēļ Montessori izdomāja šo vingrinājumu.
Mēs uz lamināta ar papīra līmlenti, kas domāta tapetei, uzlīmējām elipsi. Un darbības lauks ir gatavs! :) Bērniem ļoti patika, pēc tam atkārtoju arī ar Esteri divatā. Sākumā bērni vienkārši mācījās iet pa līniju, tad ņēmām palīgā dažādus vingrinājumus. Tupus iet uz priekšu, turot rokās spilvenus, pēc tam turot rokās bļodiņu ar ūdeni, un jāiet tā, lai tas neizlītu! Esterei piedāvāju arī nest karoti, kurā ir stikla bumbiņa.
Tiešais mērķis: Kustību koordinācija, ķermeņa kontrole, līdzsvara treniņš.
Demonstrējums: Skolotājs iet pa līniju un aicina visus bērnus pievienoties. Vingrinājuma laikā bērni netiek koriģēti. Norādījumi tiek doti visai grupai.
Īpašās intereses moments: Interesants uzdevums, vingrinājums. Apzināta kustībukontrole.
Kļūdu kontrole: Vizuāli - gaita/stāja. Akustiski - trokšņi.
Vingrinājumi: Iet, pieskaroties pirkstgalam pie papēža, roku iesaistīšana, iet atpakaļgaitā, nest dažādas lietas, u. c.
Vecums: 2,5-3 gadi
Vārdu krājuma paplašināšanas iespējas: Lietas, kuras nes, ķermeņa apzīmējumi, dziesmas, skaitāmpantiņi, kurus izpilda.
Interneta resursi:
Walking on the Line - demonstration
Outdoor Line Hunt and Walking on the Line
Montessori Practical Life - Walking on the Line
"Walking on the Line": blog post from P.S. Montessori blog
Montessori Walk the Line Activity: Helping Reading and Writing Development
"When children experience pleasure not only from an activity leading towards a special goal but also in carrying it out exactly in all its details, they open up a whole new area of education for themselves." /Maria Montessori/
Mēs uz lamināta ar papīra līmlenti, kas domāta tapetei, uzlīmējām elipsi. Un darbības lauks ir gatavs! :) Bērniem ļoti patika, pēc tam atkārtoju arī ar Esteri divatā. Sākumā bērni vienkārši mācījās iet pa līniju, tad ņēmām palīgā dažādus vingrinājumus. Tupus iet uz priekšu, turot rokās spilvenus, pēc tam turot rokās bļodiņu ar ūdeni, un jāiet tā, lai tas neizlītu! Esterei piedāvāju arī nest karoti, kurā ir stikla bumbiņa.
Tiešais mērķis: Kustību koordinācija, ķermeņa kontrole, līdzsvara treniņš.
Demonstrējums: Skolotājs iet pa līniju un aicina visus bērnus pievienoties. Vingrinājuma laikā bērni netiek koriģēti. Norādījumi tiek doti visai grupai.
Īpašās intereses moments: Interesants uzdevums, vingrinājums. Apzināta kustībukontrole.
Kļūdu kontrole: Vizuāli - gaita/stāja. Akustiski - trokšņi.
Vingrinājumi: Iet, pieskaroties pirkstgalam pie papēža, roku iesaistīšana, iet atpakaļgaitā, nest dažādas lietas, u. c.
Vecums: 2,5-3 gadi
Vārdu krājuma paplašināšanas iespējas: Lietas, kuras nes, ķermeņa apzīmējumi, dziesmas, skaitāmpantiņi, kurus izpilda.
Interneta resursi:
Walking on the Line - demonstration
Outdoor Line Hunt and Walking on the Line
Montessori Practical Life - Walking on the Line
"Walking on the Line": blog post from P.S. Montessori blog
Montessori Walk the Line Activity: Helping Reading and Writing Development
"When children experience pleasure not only from an activity leading towards a special goal but also in carrying it out exactly in all its details, they open up a whole new area of education for themselves." /Maria Montessori/
Floor bed / zemā gulta
Pateicoties divām mammām, kuras man jautāja par zemo gultu (man kaut kā šis salikums latviski patīk) un mūsu pieredzi, tapa šis ieraksts daudz ātrāk nekā es biju plānojusi. Bet paldies viņām! :)
Ja esat interesējušies par Montessori from the Start (starp citu ir tāda grāmata, ļoti vērtīga, iesaku izlasīt, pati vēl neesmu to izdarījusi, bet šī grāmata stāv manā “to read” listē), tad noteikti esiet redzējuši un lasījuši par tādu lietu kā floor bed. Beidzot tā ir arī mūsu mājās un uz tās guļ Noa. Viņš tagad ir pārcēlies pie māsas, tā ir viņu kopīgā istaba un mēs, vecāki, baudam divvientulību! :)
Nedaudz gribu pastāstīt par floor bed funkcijām un kas tā tāda ir. :) Montessori filozofija atbalsta floor bed labāk nekā parasu redeļgultiņu vai augsto gultu maziem bērniem. Zemā gulta palīdz labāk apgūt tos principus, ko Montessori filozofija uzskata par vajadzīgiem - piedalīšanos ikdienas ģimenes dzīvē un neatkarību.
Mūsu pieredze. Ar Esteri mēs nepazinām, kas ir negulētas naktis, pārgurums un midzināšana uz rokām, raudāšana un bļaušana. Ar Noa piedzimšanu mēs to visu izbaudījām, bet paldies Dievam (tagad to varu teikt) arī par šādu rūdījumu un pieredzi, tā noteikti bagātina mūsu pieredzi. Pirmos 8 mēnešus es nezināju, ko nozīmē normāls naktsmiegs bez celšanās augšā. Noa ļoti bieži naktī ēda, ik pa 2 stundām, un viņš nebija tas bērns, kas iemieg pie krūts. Pēc katras ēdienreizes viņu vajadzēja midzināt, ar izņēmumiem, protams. Iemiga viņš tikai rokās, mums bija lielā bumba, kas tika lietota, es pat nezinu, kā mēs to izdarītu bez bumbas palīdzības. Es jau pati pie sevis domāju, kā arī citi teica, kā es tikšu no tās vaļā un kā atradināšu brāli no rokām?! Viņš katru mēnesi palika smagāks un smagāks, un man palika grūtāk, mēs ar vīru uz maiņām midzinājām Noa. Sākumā tas prasīja nelielu laiciņu, tad jau tas prasīja 15 min..20..min 30 min..un dažreiz pat 40 min!!! Es nebiju gatava tam..protams pārgurums darīja savu, bija reizes, kad dusmojos, raudāju, ka es vienkārši to vairs nespēju, man nebija spēka, mugura un rokas sāpēja!
Nolēmu, viss man pietiek, likšu gultiņā, lai raud un iemieg kā grib! Pāris reizes tā darīju, un vienu reizi vīrs neizturēja, otru reizi es pati, sapratām, ka mums nekas nesanāks, Noa nav tāds bērns. Esteri mierīgi varēja ielikt gultiņā, un viņa iemiga. Es konstatēu, ka tā redeļgulta ir reāls bieds Noa, kā viņu tur ielika, viņš bļāva un protestēja. Tur viņš gulēja, tikai tad, kad viņu iemigušu mēs tur pārcēlām no savas lielās gultas. Noa labāk sāka gulēt, kad viņš naktīs vairs neēda. Kādos 9 mēnešos sāku midzināt viņu lielajā gultā, gulēju blakus. Man par pārsteigumu, tas strādāja, tas notika it kā pats no sevis. Viņš gulēja blakus, mazliet rotēja, ņēmās un pēc lielāka/mazāka brīža iemiga. Dažreiz tās bija 5 min, dažreiz visas 40min. Bet es biju laimīga, ka beidzot ir garām tas, ka man tas jādara tikai uz rokām.
Es jau kādu laiku vīram stāstīju par to, ka gribu pamēģināt Noa likt gulēt uz matrača, bet viņš nepiekrita. Iemesls bija pamatots, jo mums ziemā ir aukstas grīdas un pūš pa visiem stūriem, kaut gan bērnu istaba ir vissiltākā visā dzīvoklī. Bet es neatkāpos, jo es neredzēju citu variantu, kā ļaut viņam iemācīties pašam patstāvīgi aizmigt. Redeļugultiņa pilnīgi nederēja un parastā gulta būtu par augstu, jo viņš vēl ir mazs un var viegli izvelties, ņemot vērā to, kā viņš rotē guļot. Kad Noa naktīs sāka gulēt labāk, bija pienācis laiks viņam pārcelties uz māsas istabu.
Tātad, bija nolemts, mums būs zemā gulta! :) Ikea nopirkām divus mtračus (izmērs 160x70) viens māsas jaunajai gultai Ikea un viens brālim (lielākus nevarējām atļauties, jo bērnu istaba nav ļoti liela). Noa nopirkām tādu pašu gultu kā māsai, bet pašlaik to mēs neizmantojam, viņš guļ uz matrača.
Kas ir mainījies? Miegs, miegs, miegs!! Tas strādā!! :) Noa guļ labi un iemieg labi! Pirmajās reizēs vispār nebija nekādu problēmu, bija tāda sajūta, ka viņš jau sen tur guļ! Viņš diezgan ātri saprata, ka tā ir viņa gultiņa. Viņš tagad jau pats vakarā, kad ir gulētiešanas laiks, iet uz savu gultiņu, paņem savu mīļo kokvilnas autiņu, iebāž knupi mutē un dodas, apguļas, noliek galviņu un čuč. :) Tagad Noa gulēt liek tētis. Tētis apsēžas blakus, un Noa pats guļot, virinot acis iemieg, tas notiek ātri 5-10min laikā (dažreiz varbūt ilgāk, jo tam parasti ir pamatots iemesls). Pirmajā naktī viņš izvēlās, bet mēs vēl liekam blakus matracim vienu lielo spilvenu, lai viņam būtu ērtāk tajā galā, kur ir viņa galviņa un lai nepūš nekāds vējš. Noa vairs tā nerotē..viņš guļ visu laiku vienā galā un nav sagriezies šķērsām, kā tas bija agrāk.
Naktis viņš noguļ, lielākoties, bez pamošanās. Viņš guļ labāk nekā pirms tam mūsu istabā, mums pa vidu vai savā redeļgultiņā. Pieceļoties viņš vienmēr pats iznāk ārā no istabas priecīgs un nāk pie mums. Man prieks, ka māsu viņš netraucē, jo māsa guļ ilgāk nekā viņš pats. Es esmu laimīga..man tas liekas kā sapnis, pēc visa piedzīvotā, ka likās neticami, ka mans bērns var iemigt pats, ka viņš var nogulēt visu nakti. Man liekas, ka tas ir kā atalgojums un dāvana man ar vīru pēc visa tā, kā mums gāja ar to gulēšanu! :)
Iemigšana katram ir atsevišķi. Noa liekam ātrāk gulēt, viņš iemieg un tad liekam māsu. Pagaidām viņiem katram savi gulētiešaans paradumi un mēs to darām atsevišķi. Kad būs lielāki, tad ceru, ka tas notiks vienlaikus. Bet tas ir arī pozitīvi, jo māsai tagad ir jāuzvedas klusi un viņa nevar ilgi dzīvoties pa gultu un izdomāt visādus attaisnojumus, lai nebūtu jāguļ, viņa tā mēdza darīt pirms tam, kad gulēja savā istabā viena pati. Šobrīd arī viņa 15min laikā iemieg un mums ar vīru beidzot ir laiks sev. :)
Ziema. Tas ir aktuāls jautājms mums, varbūt, kādam citam arī. Kamēr ir silts, tikmēr ir labi. Nāks ziema, jādomā. Mums ir doma par to, ka nozāģēsim kājas Noa gultai, jo kā jau minēju, tad abiem gultas nopirktas vienādas ar augstumu ~40cm no grīdas un matraci ieliksim gultas karkasā, lai viņam nav jāguļ uz zemes, kur var nākt aukstums, vai arī līdz ziemai viņš var iemācīties un gulēt tādā gultā kā māsa. Gulta nav ļoti augsta. Mēs vēl domāsim, nāks laiks, nāks padoms. :)
Mazai atkāpei, vēl mums paredzēts ir iegādāties Ikea spilvenus gan Noa matracim, gan arī Esteres gultai, kurus novietot gar sienu visā mtrača garumā. Tas vajadzīgs, lai nebūtu nemīlīgā, aukstā siena, kad guļ. Noa guļot miegā dažreiz sit galvu pret sienu, jo nejūt vēl matrača robežas un ar kājām spārdās, tāpēc gribu iegādāties spilvenus, kas derēs ne tikai kā skaists aksesuārs, bet arī kā praktisks elements. :)
Bet, nobeigumā gribu uzsvērt, ka šī ir mana pieredze un pārliecība, nesaku, ka visiem derēs šis variants, un ka tagad visiem jāguļ uz matračiem. Esterei tas nebija nemaz vajadzīgs, kaut gan, kad viņa bija piedzimusi, par Montessori nebiju neko dzirdējusi. Un es uzskatu, ka zemā gulta tomēr vairāk noderīga tieši mazuļiem, jo kad bērns jau ir lielāks, tad jau viņš brīvi var izkāpt/iekāpt parastā gultā un tas nekādi neierobežo viņa neatkarību.
Tagad redzot ikdienā zemās gultas pielietojumu un pozitīvo pieredzi, gribu nākamajam bērniņam tieši tādu pašu jau no paša sākuma. Ja mēs to varēsim tīri loģistiski izdarīt, tad noteikti es to vēlētos izdarīt.
Nākamajā ierakstā pie praktiskās dzīves rakstīšu par to, kā ir iekārtota mūsu bērnu istaba un pieminēšu arī Esteres gultu un viņas gulēšanas paradumus.
Lai visiem vecākiem un viņu mazuļiem SALDS MIEGS!!! :))
Par zemajām gultām jūs varat lasīt arī manas draudzenes Ilzes blogā, kurai ir līdzīga un tikpat pozitīva pieredze kā man :)
Citi resursi internetā un blogos:
Brīnišķīgas idejas zemajai gultai Pinterest
How to Prepare a Montessori Baby Room
Montessori floor bed logistics
Montessori Philosophy & Practice THE FIRST YEAR
Montessori Bed
The Floor Bed
“The essence of independence is to be able to do something for one’s self.” /Maria Montessori/
Ja esat interesējušies par Montessori from the Start (starp citu ir tāda grāmata, ļoti vērtīga, iesaku izlasīt, pati vēl neesmu to izdarījusi, bet šī grāmata stāv manā “to read” listē), tad noteikti esiet redzējuši un lasījuši par tādu lietu kā floor bed. Beidzot tā ir arī mūsu mājās un uz tās guļ Noa. Viņš tagad ir pārcēlies pie māsas, tā ir viņu kopīgā istaba un mēs, vecāki, baudam divvientulību! :)
Nedaudz gribu pastāstīt par floor bed funkcijām un kas tā tāda ir. :) Montessori filozofija atbalsta floor bed labāk nekā parasu redeļgultiņu vai augsto gultu maziem bērniem. Zemā gulta palīdz labāk apgūt tos principus, ko Montessori filozofija uzskata par vajadzīgiem - piedalīšanos ikdienas ģimenes dzīvē un neatkarību.
- Pirmkārt, jau zemā gulta ļauj bērnam brīvi kustēties - ierāpties gultā un tikt laukā no tās. Viņam nav jāgaida, kad kāds viņu izcels ārā, kā tas ir no redeļgultiņas. Zemā gulta respektē bērniņa vēlmes un lēmumus.
- Bērnam guļot zemajā gultā, tā ļauj pārskatīt visu istabu kopumā, viņš redz visu, kas notiek apkārt, nekā tad, ja viņš gulētu augstā redeļgultiņā, kur tad viņš redz tikai griestus.
- Uz zemās gultas bērns var ne tikai gulēt, bet arī ikdienā brīvi darboties, pārvietoties vai vienkārši spēlēties, matracis ir pietiekami plats, lai bērns nenoveltos nost, bet ja tas notiek, tad nekas ar viņu nevar notikt, jo augstums ir niecīgs.
- Daudzos blogos, kur var redzēt, kā izkatās katra mazuļa zemā gulta, var redzēt spoguli, kas ir tieši pie mazuļa matrača, tas ļauj bērnam iepazīties ar istabu no cita skatupunkta un vēlāk viņš var pētīt sevi spogulī. Noa mēs pielikām spoguli dzīvojamā istabā, kur viņš spēlējās, viņam ļoti patika: par to lasiet pie (1gadnieka aktvitātēm pašā sākumā), tad viņš gulēja vēl redeļgultiņā. Māsai pie gultas ir spogulis, pirms mēs nopirkām viņai lielāku gultu, spogulis bija virs maza plauktiņa, tagad nācās nedaudz pārkārtot Esteres istabu un spogulis tomēr palika vecajā vietā, tātad virs Esteres tagadējās gultas.
- Bērns mācās izjust robežas un mācās tik ļoti nerotēt pa gultu. Šis tiešām strādā, Noa ļoti rotēja, kad gulēja redeļgultiņā, visu laiku mainīja gulēšanas pozas, kopš ir zemā gulta, viņš labāk māk saprast robežas, protams, ka pirmajā naktī viņš izvēlās kādas 3 reizes :)
Mūsu pieredze. Ar Esteri mēs nepazinām, kas ir negulētas naktis, pārgurums un midzināšana uz rokām, raudāšana un bļaušana. Ar Noa piedzimšanu mēs to visu izbaudījām, bet paldies Dievam (tagad to varu teikt) arī par šādu rūdījumu un pieredzi, tā noteikti bagātina mūsu pieredzi. Pirmos 8 mēnešus es nezināju, ko nozīmē normāls naktsmiegs bez celšanās augšā. Noa ļoti bieži naktī ēda, ik pa 2 stundām, un viņš nebija tas bērns, kas iemieg pie krūts. Pēc katras ēdienreizes viņu vajadzēja midzināt, ar izņēmumiem, protams. Iemiga viņš tikai rokās, mums bija lielā bumba, kas tika lietota, es pat nezinu, kā mēs to izdarītu bez bumbas palīdzības. Es jau pati pie sevis domāju, kā arī citi teica, kā es tikšu no tās vaļā un kā atradināšu brāli no rokām?! Viņš katru mēnesi palika smagāks un smagāks, un man palika grūtāk, mēs ar vīru uz maiņām midzinājām Noa. Sākumā tas prasīja nelielu laiciņu, tad jau tas prasīja 15 min..20..min 30 min..un dažreiz pat 40 min!!! Es nebiju gatava tam..protams pārgurums darīja savu, bija reizes, kad dusmojos, raudāju, ka es vienkārši to vairs nespēju, man nebija spēka, mugura un rokas sāpēja!
Nolēmu, viss man pietiek, likšu gultiņā, lai raud un iemieg kā grib! Pāris reizes tā darīju, un vienu reizi vīrs neizturēja, otru reizi es pati, sapratām, ka mums nekas nesanāks, Noa nav tāds bērns. Esteri mierīgi varēja ielikt gultiņā, un viņa iemiga. Es konstatēu, ka tā redeļgulta ir reāls bieds Noa, kā viņu tur ielika, viņš bļāva un protestēja. Tur viņš gulēja, tikai tad, kad viņu iemigušu mēs tur pārcēlām no savas lielās gultas. Noa labāk sāka gulēt, kad viņš naktīs vairs neēda. Kādos 9 mēnešos sāku midzināt viņu lielajā gultā, gulēju blakus. Man par pārsteigumu, tas strādāja, tas notika it kā pats no sevis. Viņš gulēja blakus, mazliet rotēja, ņēmās un pēc lielāka/mazāka brīža iemiga. Dažreiz tās bija 5 min, dažreiz visas 40min. Bet es biju laimīga, ka beidzot ir garām tas, ka man tas jādara tikai uz rokām.
Es jau kādu laiku vīram stāstīju par to, ka gribu pamēģināt Noa likt gulēt uz matrača, bet viņš nepiekrita. Iemesls bija pamatots, jo mums ziemā ir aukstas grīdas un pūš pa visiem stūriem, kaut gan bērnu istaba ir vissiltākā visā dzīvoklī. Bet es neatkāpos, jo es neredzēju citu variantu, kā ļaut viņam iemācīties pašam patstāvīgi aizmigt. Redeļugultiņa pilnīgi nederēja un parastā gulta būtu par augstu, jo viņš vēl ir mazs un var viegli izvelties, ņemot vērā to, kā viņš rotē guļot. Kad Noa naktīs sāka gulēt labāk, bija pienācis laiks viņam pārcelties uz māsas istabu.
Tātad, bija nolemts, mums būs zemā gulta! :) Ikea nopirkām divus mtračus (izmērs 160x70) viens māsas jaunajai gultai Ikea un viens brālim (lielākus nevarējām atļauties, jo bērnu istaba nav ļoti liela). Noa nopirkām tādu pašu gultu kā māsai, bet pašlaik to mēs neizmantojam, viņš guļ uz matrača.
Kas ir mainījies? Miegs, miegs, miegs!! Tas strādā!! :) Noa guļ labi un iemieg labi! Pirmajās reizēs vispār nebija nekādu problēmu, bija tāda sajūta, ka viņš jau sen tur guļ! Viņš diezgan ātri saprata, ka tā ir viņa gultiņa. Viņš tagad jau pats vakarā, kad ir gulētiešanas laiks, iet uz savu gultiņu, paņem savu mīļo kokvilnas autiņu, iebāž knupi mutē un dodas, apguļas, noliek galviņu un čuč. :) Tagad Noa gulēt liek tētis. Tētis apsēžas blakus, un Noa pats guļot, virinot acis iemieg, tas notiek ātri 5-10min laikā (dažreiz varbūt ilgāk, jo tam parasti ir pamatots iemesls). Pirmajā naktī viņš izvēlās, bet mēs vēl liekam blakus matracim vienu lielo spilvenu, lai viņam būtu ērtāk tajā galā, kur ir viņa galviņa un lai nepūš nekāds vējš. Noa vairs tā nerotē..viņš guļ visu laiku vienā galā un nav sagriezies šķērsām, kā tas bija agrāk.
Naktis viņš noguļ, lielākoties, bez pamošanās. Viņš guļ labāk nekā pirms tam mūsu istabā, mums pa vidu vai savā redeļgultiņā. Pieceļoties viņš vienmēr pats iznāk ārā no istabas priecīgs un nāk pie mums. Man prieks, ka māsu viņš netraucē, jo māsa guļ ilgāk nekā viņš pats. Es esmu laimīga..man tas liekas kā sapnis, pēc visa piedzīvotā, ka likās neticami, ka mans bērns var iemigt pats, ka viņš var nogulēt visu nakti. Man liekas, ka tas ir kā atalgojums un dāvana man ar vīru pēc visa tā, kā mums gāja ar to gulēšanu! :)
Iemigšana katram ir atsevišķi. Noa liekam ātrāk gulēt, viņš iemieg un tad liekam māsu. Pagaidām viņiem katram savi gulētiešaans paradumi un mēs to darām atsevišķi. Kad būs lielāki, tad ceru, ka tas notiks vienlaikus. Bet tas ir arī pozitīvi, jo māsai tagad ir jāuzvedas klusi un viņa nevar ilgi dzīvoties pa gultu un izdomāt visādus attaisnojumus, lai nebūtu jāguļ, viņa tā mēdza darīt pirms tam, kad gulēja savā istabā viena pati. Šobrīd arī viņa 15min laikā iemieg un mums ar vīru beidzot ir laiks sev. :)
Ziema. Tas ir aktuāls jautājms mums, varbūt, kādam citam arī. Kamēr ir silts, tikmēr ir labi. Nāks ziema, jādomā. Mums ir doma par to, ka nozāģēsim kājas Noa gultai, jo kā jau minēju, tad abiem gultas nopirktas vienādas ar augstumu ~40cm no grīdas un matraci ieliksim gultas karkasā, lai viņam nav jāguļ uz zemes, kur var nākt aukstums, vai arī līdz ziemai viņš var iemācīties un gulēt tādā gultā kā māsa. Gulta nav ļoti augsta. Mēs vēl domāsim, nāks laiks, nāks padoms. :)
Mazai atkāpei, vēl mums paredzēts ir iegādāties Ikea spilvenus gan Noa matracim, gan arī Esteres gultai, kurus novietot gar sienu visā mtrača garumā. Tas vajadzīgs, lai nebūtu nemīlīgā, aukstā siena, kad guļ. Noa guļot miegā dažreiz sit galvu pret sienu, jo nejūt vēl matrača robežas un ar kājām spārdās, tāpēc gribu iegādāties spilvenus, kas derēs ne tikai kā skaists aksesuārs, bet arī kā praktisks elements. :)
Bet, nobeigumā gribu uzsvērt, ka šī ir mana pieredze un pārliecība, nesaku, ka visiem derēs šis variants, un ka tagad visiem jāguļ uz matračiem. Esterei tas nebija nemaz vajadzīgs, kaut gan, kad viņa bija piedzimusi, par Montessori nebiju neko dzirdējusi. Un es uzskatu, ka zemā gulta tomēr vairāk noderīga tieši mazuļiem, jo kad bērns jau ir lielāks, tad jau viņš brīvi var izkāpt/iekāpt parastā gultā un tas nekādi neierobežo viņa neatkarību.
Tagad redzot ikdienā zemās gultas pielietojumu un pozitīvo pieredzi, gribu nākamajam bērniņam tieši tādu pašu jau no paša sākuma. Ja mēs to varēsim tīri loģistiski izdarīt, tad noteikti es to vēlētos izdarīt.
Nākamajā ierakstā pie praktiskās dzīves rakstīšu par to, kā ir iekārtota mūsu bērnu istaba un pieminēšu arī Esteres gultu un viņas gulēšanas paradumus.
Lai visiem vecākiem un viņu mazuļiem SALDS MIEGS!!! :))
Par zemajām gultām jūs varat lasīt arī manas draudzenes Ilzes blogā, kurai ir līdzīga un tikpat pozitīva pieredze kā man :)
Citi resursi internetā un blogos:
Brīnišķīgas idejas zemajai gultai Pinterest
How to Prepare a Montessori Baby Room
Montessori floor bed logistics
Montessori Philosophy & Practice THE FIRST YEAR
Montessori Bed
The Floor Bed
“The essence of independence is to be able to do something for one’s self.” /Maria Montessori/
Izsmidzināmā pudele
Tā kā mums bija uz Lieldienām iestādīts Augšāmcelšanās dārzs, to vajadzēja katru dienu aplaistīt. Mēs izmantojām tukšu izsmidzināmo pudeli, kur ielējām ūdeni. Esterei ļoti iepatikās darboties ar šo pudeli, viņa bija gatava pārlaistīt to dārzu. Tāpēc piedāvāju viņai izsmidzināt ūdeni uz logiem, vismaz tādā veidā viņa varēs izpausties un pie reizes nomazgāt logus. :) Katru dienu viņa ņēma to pudeli un darbojās. Mācīju viņai, ka ik pa laikam arī jānoslauka logs, lai ūdens netecētu uz grīdas, bet, tas viņai piemirsās, galvenais bija tik izsmidzināt ūdeni.
Šī darbošanās ir ne tikai praktiskās dzīves vingrinājums, bet arī labs mazās motorikas treniņš, jo tiek trenētas rokas un plaukstu locītavas. Tur vajag nedaudz spēku un roku veiklības, lai varētu saspiest pudeles mēlīti, tā lai ūdens iznāktu laukā. Mūsu gadījumā tā bija tualetes smaržūdens pudele, ļoti parocīga un ērta pudele.
Vēlāk šo aktivitāti nedaudz attīstīju, aizņēmāmies tēta skūšanās putas un nedaudz papildinājām šo darbošanos ar sajūtu materiālu. Estere varēja brīvi izpausties, darbojoties ar rokām un pudeli. Pēc tam Estere nāca man palīgā, lai to visu notīrītu.
Šī aktivitāte patiks visiem bērniem, jo ir saistīta ar ūdeni. Īpašās intereses moments varētu būt tas brīdis, kad no pudeles izšļācas ūdens un tiek uz stikla, tam klāt ir arī neliela skaņa. :) Un, protams, skūšanās putas!
Šī darbošanās ir ne tikai praktiskās dzīves vingrinājums, bet arī labs mazās motorikas treniņš, jo tiek trenētas rokas un plaukstu locītavas. Tur vajag nedaudz spēku un roku veiklības, lai varētu saspiest pudeles mēlīti, tā lai ūdens iznāktu laukā. Mūsu gadījumā tā bija tualetes smaržūdens pudele, ļoti parocīga un ērta pudele.
Vēlāk šo aktivitāti nedaudz attīstīju, aizņēmāmies tēta skūšanās putas un nedaudz papildinājām šo darbošanos ar sajūtu materiālu. Estere varēja brīvi izpausties, darbojoties ar rokām un pudeli. Pēc tam Estere nāca man palīgā, lai to visu notīrītu.
Šī aktivitāte patiks visiem bērniem, jo ir saistīta ar ūdeni. Īpašās intereses moments varētu būt tas brīdis, kad no pudeles izšļācas ūdens un tiek uz stikla, tam klāt ir arī neliela skaņa. :) Un, protams, skūšanās putas!
Darbošanās ar lāpstiņu
Ir dienas, kad Esterei negribas neko darīt un viņa visu laiku bezmērķīgi skraida pa māju. Viņa prasa manu uzmanību, bet arī man gribas atpūsties, tad nu jādomā aktivitātes, kā nodarbināt bērnu.
Šī aktivitāte ir lielisks praktiskās dzīves treniņš un Esterei patīk viss, kas saistīts ar ūdeni. Uz kādu laiku viņa ir aizņemta ar šo darbošanos. Vajadzīga ir bļoda, ūdens, cepamā lāpstiņa ( tā vietā var izmantot arī kādu lielāku karoti vai citus virtuves piederumus) un kaut kas, ko makšķerēt ārā. Manā gadījumā tie ir lego klucīši. Pēc tam nomainīju tos ar mazajiem tomātiņiem. Vēl es izmantoju paplāti, lai ūdens nebūtu pa visu galdu un uz grīdas. Bet, protams, lielākā atrakcija ir tad, kad ūdens iet pa gaisu. Esterei saku, ka mērķis ir ar lāpstiņu, nepiepalīdzot ar otru roku, izcelt lego klucīšus no bļodas un nolikt uz paplātes. Viņai tas sanāk tīri labi, vēlāk jau viņa pati attīsta šo aktivitāti, maisot ar lāpstiņu, tā, lai viss ūdens izlīst laukā, ieliet klucīšos ūdeni, padzerties no tiem. Es arī viņai to ļauju, pēc tam tikai nomainu slapjās drēbes,un Estere pati saslauka galdu un grīdu. Ar tomātiem neiet tik viegli, jo tomāti ir apaļi un ripo nost no lāpstiņas un krīt uz zemes. Esterei ātri apnika, un viņa izdomāja, ka tomātus var mest no gaisa iešā bļodā tā, lai viss ūdens izšķīst uz visām pusēm. Dažus jau viņa bija apēdusi un saspaidījusi.
Bērniem patiks šī aktivitāte, jo var brīvi darboties ar ūdeni, lāpstiņu, viskaut ko cept un vārīt. :) Šai aktivitātei vecuma ierobežojuma nav. Mazākie bērni var darboties tikai ar rokām, lielākie ar lāpstiņu un citiem priekšmetiem.
Kas ir tavā bļodā? :)
Šī aktivitāte ir lielisks praktiskās dzīves treniņš un Esterei patīk viss, kas saistīts ar ūdeni. Uz kādu laiku viņa ir aizņemta ar šo darbošanos. Vajadzīga ir bļoda, ūdens, cepamā lāpstiņa ( tā vietā var izmantot arī kādu lielāku karoti vai citus virtuves piederumus) un kaut kas, ko makšķerēt ārā. Manā gadījumā tie ir lego klucīši. Pēc tam nomainīju tos ar mazajiem tomātiņiem. Vēl es izmantoju paplāti, lai ūdens nebūtu pa visu galdu un uz grīdas. Bet, protams, lielākā atrakcija ir tad, kad ūdens iet pa gaisu. Esterei saku, ka mērķis ir ar lāpstiņu, nepiepalīdzot ar otru roku, izcelt lego klucīšus no bļodas un nolikt uz paplātes. Viņai tas sanāk tīri labi, vēlāk jau viņa pati attīsta šo aktivitāti, maisot ar lāpstiņu, tā, lai viss ūdens izlīst laukā, ieliet klucīšos ūdeni, padzerties no tiem. Es arī viņai to ļauju, pēc tam tikai nomainu slapjās drēbes,un Estere pati saslauka galdu un grīdu. Ar tomātiem neiet tik viegli, jo tomāti ir apaļi un ripo nost no lāpstiņas un krīt uz zemes. Esterei ātri apnika, un viņa izdomāja, ka tomātus var mest no gaisa iešā bļodā tā, lai viss ūdens izšķīst uz visām pusēm. Dažus jau viņa bija apēdusi un saspaidījusi.
Bērniem patiks šī aktivitāte, jo var brīvi darboties ar ūdeni, lāpstiņu, viskaut ko cept un vārīt. :) Šai aktivitātei vecuma ierobežojuma nav. Mazākie bērni var darboties tikai ar rokām, lielākie ar lāpstiņu un citiem priekšmetiem.
Kas ir tavā bļodā? :)
Frēbela paklājiņš
Varbūt šī aktivitāte jums liekas kaut kur redzēta?! Arī manā bērnībā bija kaut kas līdzīgs. Tās bija papīra sloksnītes, kuras varēja savērt viena virs otras, un veidojās krāsains režģītis. Šīs idejas autors ir Frīdrihs Frēbels ( Friedrich Froebel), kurš bija Montessori priekšgājējs alternatīvās pedagoģijas jomā. Montessori daudz no viņa iespaidojās. Tieši Frēbels bija tas, kurš radīja bērnudārzus. Šo darbiņu noskatīju Bērnu mājā un man uzreiz iepatikās ideja, jo ļoti viegli sagatavojams materiāls. Ja jūs google.lv ierakstīsiet vārdu savienojumu froebel paper weaving, tad jums parādīsies daudz un dažādas papīra locīšanas idejas.
Nepieciešamais materiāls: izšūšanas stieple. Vispār stieples ir ļoti dārgas, vidēji lielās maksā no 3-5 Ls. Ir pieejamas plastmasas, bet es esmu par koku :) Tad vajadzīga šaura samta lentīte (samta tādēļ, lai neslīdētu), kas būs jāsagriež strēmelītēs un jāpielīmē pāri stieplei. Filca strēmelītes. Es nopirksu filca lupatiņas, kuras sagriezu. Pirku filcu ar reljefu, lai mazie pirkstiņi to sajustu. Varbūt ievērojat, ka viss ir lillā! :) Jā..tā ir mana mīļākā krāsa, bet šoreiz tā ir vairāk sakritība. Jo veikalā vienīgās filca lupatiņas ar reljefu bija lillā!
Tad atlika Esterei nodemonstrēt. Izskatās, ka nav nemaz sarežģīti padarāms darbiņš, bet Esterei sākumā nesanāca, jo viņa neizprata, ka vajag vērt stēmelīti virs lentītes un pēc tam zem, lai strēmelīte turētos rāmīti. Šis ir labs mazās motorikas treniņš, kā arī vēlāk šīs iemaņas noder sadzīvē, verot/lokot dažādas lietas.
Domāju, ka ar šo materiālu var sākt darboties no kādiem 2 gadiem, jo tas prasa lielu prezicitāti un koncentrēšanos.
Play is the highest expression of human development in childhood for it alone is the free expression of what is in a child's soul. /Friedrich Froebel/
Nepieciešamais materiāls: izšūšanas stieple. Vispār stieples ir ļoti dārgas, vidēji lielās maksā no 3-5 Ls. Ir pieejamas plastmasas, bet es esmu par koku :) Tad vajadzīga šaura samta lentīte (samta tādēļ, lai neslīdētu), kas būs jāsagriež strēmelītēs un jāpielīmē pāri stieplei. Filca strēmelītes. Es nopirksu filca lupatiņas, kuras sagriezu. Pirku filcu ar reljefu, lai mazie pirkstiņi to sajustu. Varbūt ievērojat, ka viss ir lillā! :) Jā..tā ir mana mīļākā krāsa, bet šoreiz tā ir vairāk sakritība. Jo veikalā vienīgās filca lupatiņas ar reljefu bija lillā!
Tad atlika Esterei nodemonstrēt. Izskatās, ka nav nemaz sarežģīti padarāms darbiņš, bet Esterei sākumā nesanāca, jo viņa neizprata, ka vajag vērt stēmelīti virs lentītes un pēc tam zem, lai strēmelīte turētos rāmīti. Šis ir labs mazās motorikas treniņš, kā arī vēlāk šīs iemaņas noder sadzīvē, verot/lokot dažādas lietas.
Domāju, ka ar šo materiālu var sākt darboties no kādiem 2 gadiem, jo tas prasa lielu prezicitāti un koncentrēšanos.
Play is the highest expression of human development in childhood for it alone is the free expression of what is in a child's soul. /Friedrich Froebel/
Šķēres
Esterei (2.3 gadi) diezgan ātri atļāvu darboties ar šķērēm. Kā jau bērniem, viņai gribas darboties ar tām lietām, ar ko darbojas pieaugušie - nazis, šķēres, līme. Es uzskatu, ka šķēres nav nekas bīstams, ja iemāca ar tām darboties un esi blakus sākumā, lai redzētu, vai bērns nesavaino sevi. Nopirku viņai šķēres veikalā Tiger, tās nav ļoti asas, bet pietiekami, lai varētu ar tām griezt papīru. Mums kursos stāstīja, ka bērniem jādod darboties ar reālām lietām, to jau minēju savā ierakstā par nazi. Bērnu mājas vadītāja stāstīja gadījumu, ka bērniem bija jāpaņem no mājām šķēres, lai varētu darboties dienas laikā. Viens no vecākiem bija iedevis līdz plastmasas šķēres. :) Vai tad ar plastmasas šķērēm var sagriezt papīru? Viņa esot teikusi, lai vecāks pats pamēģina sagriezt papīru ar tām. :)
Tāpat viens gadījums, kad vīrs ar Esteri bija slimnīcā. Māsiņa atnesa pusdienas un vīrs pajautāja, vai nevar iedot dakšiņu. Māsiņa esot atbildējusi, ka viņi nedod bērniem dakšas. Estere jau sen ēd ar dakšu. Joprojām mēs pieaugušie baidamies no tādām lietām kā nazis, dakša, šķēres, un lai šie priekšmeti nenonāk bērna rokās. Protams, zīdainim nevajadzētu dot, bet 2 gadus vecs bērns jau var mācīties patstāvīgi darboties ar šiem priekšmetiem, pieaugušā klātbūtnē.
Esterei sākumā bija grūti saprast, kā šķēres darbojas. Viņa grieza papīru tikai tā malās, un pēc tam plēsa, jo līdz galam nevarēja sagriezt. Tagad jau viņa brīvi var griezt, viņai ļoti patīk griezt papīru mazos gabaliņus. Jo sīkāk, jo labāk :) Protams, ar šķērēm viņa ir izmēģinājusi griezt ne tikai papīru. Viņa ir apgriezusi kažociņu savam spēļu lācītim, mēģinājusi griezt krītiņus un vēl citas lietas. Šķēres stāv uz viņas galdiņa pie citiem rakstāmpiederumiem, bet ik pa laikam es tomēr tās nolieku malā, kad viņa mēģina griezt to, ko nevajag. :)
Tagad šķēres viņai ir jauna nodarbe. Viņa var sēdēt pie sava galdiņa un griezt papīru sīkos gabaliņus, un tur nevajag manu palīdzību. Es, protams, visu laiku esmu istabā un uzmanu. Sākumā to vajadzēja darīt regulāri, bet ar katru reizi, viņa paliek drošāka un griešanas māksla uzlabojas. :) Ar šķērēm viņa darbojās, tad kad brālītis guļ, jo savādāk visa zeme ir pilna mazu papīrīšu un brālis noteikti gribētu kaut ko iebāzt mutē no tā. :)
“The child’s parents are not his makers but his guardians. We must therefore turn to the child. " /Maria Montessori/
Tāpat viens gadījums, kad vīrs ar Esteri bija slimnīcā. Māsiņa atnesa pusdienas un vīrs pajautāja, vai nevar iedot dakšiņu. Māsiņa esot atbildējusi, ka viņi nedod bērniem dakšas. Estere jau sen ēd ar dakšu. Joprojām mēs pieaugušie baidamies no tādām lietām kā nazis, dakša, šķēres, un lai šie priekšmeti nenonāk bērna rokās. Protams, zīdainim nevajadzētu dot, bet 2 gadus vecs bērns jau var mācīties patstāvīgi darboties ar šiem priekšmetiem, pieaugušā klātbūtnē.
Esterei sākumā bija grūti saprast, kā šķēres darbojas. Viņa grieza papīru tikai tā malās, un pēc tam plēsa, jo līdz galam nevarēja sagriezt. Tagad jau viņa brīvi var griezt, viņai ļoti patīk griezt papīru mazos gabaliņus. Jo sīkāk, jo labāk :) Protams, ar šķērēm viņa ir izmēģinājusi griezt ne tikai papīru. Viņa ir apgriezusi kažociņu savam spēļu lācītim, mēģinājusi griezt krītiņus un vēl citas lietas. Šķēres stāv uz viņas galdiņa pie citiem rakstāmpiederumiem, bet ik pa laikam es tomēr tās nolieku malā, kad viņa mēģina griezt to, ko nevajag. :)
Tagad šķēres viņai ir jauna nodarbe. Viņa var sēdēt pie sava galdiņa un griezt papīru sīkos gabaliņus, un tur nevajag manu palīdzību. Es, protams, visu laiku esmu istabā un uzmanu. Sākumā to vajadzēja darīt regulāri, bet ar katru reizi, viņa paliek drošāka un griešanas māksla uzlabojas. :) Ar šķērēm viņa darbojās, tad kad brālītis guļ, jo savādāk visa zeme ir pilna mazu papīrīšu un brālis noteikti gribētu kaut ko iebāzt mutē no tā. :)
“The child’s parents are not his makers but his guardians. We must therefore turn to the child. " /Maria Montessori/
Bēršana ar trauciņiem
Šis ir viens no praktiskās dzīves vingrinājumiem. Šos trauciņus ar osiņām iegādājos Gemosā, katrs maksāja 0,70 Ls. Tātad nepieciešami ir divi trauciņi ar osiņām, paplāte, beramais materiāls, mūsu gadījumā tā ir manna.
Tiešais mērķis ir pārbērt vielu.
Netiešais mērķis ir saudzīga attieksme pret lietām, kustību koordinācija, uzmanības treniņš, kvantitātes maiņa, gatavošanās strādāt ar ūdeni.
Demonstrējums: Skolotājs pārbauda,vai beramais materiāls labi pa snīpīti birst ārā. Beramā viela atrodas labajā pusē. Paplāti noliek uz galda. Abi apsēžas. Skolotājs ar labās rokas trīs rakstīšanas pirkstiem satver osīti labajā pusē stāvošajam trauciņam. Īkšķis atrodas uz osītes. Atkarībā no osītes lieluma, vidējais un rādītājpirksts būs osītes iekšpusē. Ar kreiso roku atbalsta trauciņu zem snīpītes. Skolotājs pārber vielu tukšajā trauciņā. Sašķiebj trauciņu, celdams labo roku līdz plecam uz augšu. Izbirst pēdējie graudiņi, skolotājs parāda, ka trauciņš ir tukšs un noliek trauciņu uz paplātes (mēs to daram bez paplātes). Krusteniski izceļ trauciņus no paplātes, sākot ar pilno. Trauciņu noliek tā, ka osītes skatas uz pašu. Ja izbiris, saliek atpakaļ, uz grīdas saslauka, izmet. Trauciņus ieliek atpakaļ paplātē. Sāk ar kreiso pilno pagriežot trauciņu osītes kreiso pa kreisi, labo pa labi.
Ipašās intereses moments: Skaņa, krūzītes pieturēšana ar kreiso roku, pēdējie graudiņi. Esterei patika, ka mannā ir izbirusi, viņa centās ar saviem pirkstiņiem to salasīt.
Kļūdu kontrole: Izbirusī viela.
Vingrinājumi: Dažādas beramās vielas, dažādi trauciņi, dažāds trauciņu skaits, ber, turp atpakaļ.
Vecums: 2,5gadi.
Vārdu krājuma paplašināšana: Osiņa, trauciņš, krūzītes, bērt, beramo vielu nosaukumi.
“Plainly, the environment must be a living one, directed by a higher intelligence, arranged by an adult who is prepared for his mission.” /Maria Montessori/
Tiešais mērķis ir pārbērt vielu.
Netiešais mērķis ir saudzīga attieksme pret lietām, kustību koordinācija, uzmanības treniņš, kvantitātes maiņa, gatavošanās strādāt ar ūdeni.
Demonstrējums: Skolotājs pārbauda,vai beramais materiāls labi pa snīpīti birst ārā. Beramā viela atrodas labajā pusē. Paplāti noliek uz galda. Abi apsēžas. Skolotājs ar labās rokas trīs rakstīšanas pirkstiem satver osīti labajā pusē stāvošajam trauciņam. Īkšķis atrodas uz osītes. Atkarībā no osītes lieluma, vidējais un rādītājpirksts būs osītes iekšpusē. Ar kreiso roku atbalsta trauciņu zem snīpītes. Skolotājs pārber vielu tukšajā trauciņā. Sašķiebj trauciņu, celdams labo roku līdz plecam uz augšu. Izbirst pēdējie graudiņi, skolotājs parāda, ka trauciņš ir tukšs un noliek trauciņu uz paplātes (mēs to daram bez paplātes). Krusteniski izceļ trauciņus no paplātes, sākot ar pilno. Trauciņu noliek tā, ka osītes skatas uz pašu. Ja izbiris, saliek atpakaļ, uz grīdas saslauka, izmet. Trauciņus ieliek atpakaļ paplātē. Sāk ar kreiso pilno pagriežot trauciņu osītes kreiso pa kreisi, labo pa labi.
Ipašās intereses moments: Skaņa, krūzītes pieturēšana ar kreiso roku, pēdējie graudiņi. Esterei patika, ka mannā ir izbirusi, viņa centās ar saviem pirkstiņiem to salasīt.
Kļūdu kontrole: Izbirusī viela.
Vingrinājumi: Dažādas beramās vielas, dažādi trauciņi, dažāds trauciņu skaits, ber, turp atpakaļ.
Vecums: 2,5gadi.
Vārdu krājuma paplašināšana: Osiņa, trauciņš, krūzītes, bērt, beramo vielu nosaukumi.
“Plainly, the environment must be a living one, directed by a higher intelligence, arranged by an adult who is prepared for his mission.” /Maria Montessori/
Maffinu formiņas
Liekas, kas gan īpašs šajā aktivtātē?! Ir! Estere pati izdomāja šo aktivitāti! Es biju vairāk kā pārsteigta par viņas domu gājienu! Es biju uz 5min iegājusi citā istabā un nāku atpakaļ, skatos! Estere apsēdusies pie sava galdiņa, paņēmusi no plaukta maffinu formu un no cita plaukta maffinu papīriņus. Viņa zin, kur kas atrodas virtuvē. Sēž un liek iekšā papīriņus katrā formiņā. Es prasu, ko viņa dara? Viņa man atbild, ka ceps kūkas :) Es protams ļāvu, lai viņa darbojas, jo viņa bija ļoti apmierināta ar savu veikumu! Vienīgais, viņai vajadzēja visus papīriņus ielikt formā, neskatoties, ka vieta tur ir tikai 7! :) Tad viņa visus papīriņus arī salika tajās 7 formiņās! Vēlāk pati viņa attīstīja šo aktivitāti ar makaroniem un pupām, ko sapildīja iekšā. Tagad katru dienu viņa paņem maffinu formu un liek papīriņus! Es domāju, ka šī ir ļoti viegla un saprotama aktivitāte bērniem, kā arī šeit katrs var likt lietā savu izdomu, kā sapildīt maffina formiņas :)
Vecums? Jo ātrāk, jo labāk :) Galvenais bērna darboties vēlme!
Kādas kūkas Tu cepsi? :)
“Education is a natural process carried out by the child and is not acquired by listening to words but by experiences in the environment.” /Maria Montessori/
Vecums? Jo ātrāk, jo labāk :) Galvenais bērna darboties vēlme!
Kādas kūkas Tu cepsi? :)
“Education is a natural process carried out by the child and is not acquired by listening to words but by experiences in the environment.” /Maria Montessori/
Roku mazgāšana
Jau kādu pusgadu Estere rokas mazgā pati. Viņa neļauj nemaz, lai kāds to darītu viņas vietā! Viņa to dara vannasistabā un pakāpjoties uz ķeblīša, tā, lai var aizniegt krānu virs izlietnes. Parasti tas ir pēc katras ēdienreizes un pēc darbošanās ar krāsām vai citiem materiāliem, kur sanāk rokas nosmērēt. Nezinu, kā ir citiem bērniem, bet Esterei ļoti nepatīk, ja viņai ir netīras rokas. Pat maltītes laikā viņa pieprasa salvetes, lai varētu notīrīt rokas, kad tās ir nosmērētas ar ēdienu, un darbojoties ar krāsām, viņa ik pa minūtei pieprasa mazgāt rokas :) Roku mazgāšana ir viens no Montessori praktiskās dzīves vingrinājumiem. Kad ciemojos pie Evelīnas, tad viņa man teica, ka rokas esot jāmazgā tā un šitā, un es tikai pabrīnījos pie sevis, nu kāpēc tik sarežģīti?! Tas taču ir smieklīgi TĀ mazgāt rokās! :) Kurš tad tā mazgā rokas?!
Tāpēc ar interesi gaidīju kursus, lai uzzinātu kā tad notiks roku mazgāšanas demonstrējums! Tas bija ilgi un sarežģīti, manuprāt! Tikai tad pie sevis iedomājos, Estere mazgā tieši tāpat, neko nebiju viņai speciāli mācījusi kā tas jādara pēc Montessori teorijas! Viņa to jau sen ir darījusi, tikai tad, kad redzēju demonstrējumu, pievērsu uzmanību tam, kā to dara Estere! Viens pret vienu :)
Mēs rokas ikdienā mazgājam izlietnē un zem tekoša ūdens. Klasiskajā vingrinājumā tas notiek pie galda un bļodā un daudz dažādiem palīglietām. Aprakstīšu pašu procesu, kā to dara, bet tas, kas ir vajadzīgs, lai mazgātu rokas, ir atkarīgs no tā, kur rokas mazgā, vai nu bļodā vai zem tekoša ūdens. Fotogrāfijās jūs redzēsiet tikai pašu roku mazgāšanu, bez birstēšanas un krēmošanas. Arī izlietnē iespējams ielaist ūdeni un nosprostot, un tad būs kā bļodā. Protams, nepieciešams ir ūdens, ziepes, birstīte, dvielis un krēms.
Tiešais mērķis - roku mazgāšana.
Netiešais mērķis - sabiedrības respektēšana, saudzīga attieksme pret vidi.
Demonstrējums. 1. Roku samitrināšana. Skolotājs liek rokas bļodā ar muguriņām uz leju, tad uz augšu, tad ar plaukstu palīdz samitrināt locītavas, lejot it kā ar kausiņu. 2. Ieziepēšana. Tad skolotājs ieziepē rokas, neliekot ziepes ūdenī. Saziepējot plaukstas apļveida kustībām un pirkstus katru atsevišķi, izmazgā pirkstu starpas un locītavas. Liek rokas ūdenī ar muguriņām uz augšu, noskalojot ziepes un tad uz augšu. 3. Nagu birstēšana. Ņem birstītit un mazgā 4 pirkstus un īkšķi atsevišķi, vertikāli. 4. Slaucīšana. Skolotājs ņem dvieli un nosusina rokas pirkstus un locītavas un samaina dvielīti. 5. Tad seko visu piederumu novākšana un ūdens izliešana. 6. Sasmērē rokas ar krēmu.
Īpašās intereses moments: ziepju putas un smarža, krēmošana. Atsevišķi katra pirksta ieziepēšana.
Kļūdu kontrole: netīrs dvielis.
Vingrinājumi: mazgāt izlietnes, ziepes ar pumpīti, mazgāt kājas, galvu.
Vecums: no 3 gadiem. Bet domāju, ka rokas var sākt mazgāt jau stipri ātrāk, tad, kad bērns pats izrāda interesi.
Vārdu paplašināšanas iespējas: viss, kas saistīts ar darbošanos.
Jūs jautāsiet, kam nepieciešama birstīte?! Ikdienā jau var iztikt bez birsītes, bet ja bērns ir darbojies ar krāsām, vai racis smiltis dārzā, tad rokas var būt ļoti netīras un nagi arī. Ar birstīti tās var kārtīgi nomazgāt. Esterei ļoti patīk mazgāt rokas, tas ir vesels process, kad viņa tiek pie izlietnes. Es viņu atstāju vienu un tad viņa tur darbojas. Mums ir gan parastās ziepes, gan ziepes ar pumpīti. Viņai jānomazgā rokas ar abām ziepēm. Viņa varētu pat 5x tās mazgāt. Es esmu tā, kas parasti pasaku, ka nu beidzot pietiek, un ka rokas ir tīras. :) Krēmošana arī ir obligāts pasākums! Es pati katru reizi pēc roku mazgāšanas krēmoju rokas, un Estere to ir ievērojusi. Protams, ka krēmošanu viņa arī vēlētos izvērst tikpat garā procesā kā roku mazgāšana, taču es parasti šo procesu ātri vien noīsinu. :)
“Watching a child makes it obvious that the development of his mind comes through his movements.” /Maria Montessori/
Tāpēc ar interesi gaidīju kursus, lai uzzinātu kā tad notiks roku mazgāšanas demonstrējums! Tas bija ilgi un sarežģīti, manuprāt! Tikai tad pie sevis iedomājos, Estere mazgā tieši tāpat, neko nebiju viņai speciāli mācījusi kā tas jādara pēc Montessori teorijas! Viņa to jau sen ir darījusi, tikai tad, kad redzēju demonstrējumu, pievērsu uzmanību tam, kā to dara Estere! Viens pret vienu :)
Mēs rokas ikdienā mazgājam izlietnē un zem tekoša ūdens. Klasiskajā vingrinājumā tas notiek pie galda un bļodā un daudz dažādiem palīglietām. Aprakstīšu pašu procesu, kā to dara, bet tas, kas ir vajadzīgs, lai mazgātu rokas, ir atkarīgs no tā, kur rokas mazgā, vai nu bļodā vai zem tekoša ūdens. Fotogrāfijās jūs redzēsiet tikai pašu roku mazgāšanu, bez birstēšanas un krēmošanas. Arī izlietnē iespējams ielaist ūdeni un nosprostot, un tad būs kā bļodā. Protams, nepieciešams ir ūdens, ziepes, birstīte, dvielis un krēms.
Tiešais mērķis - roku mazgāšana.
Netiešais mērķis - sabiedrības respektēšana, saudzīga attieksme pret vidi.
Demonstrējums. 1. Roku samitrināšana. Skolotājs liek rokas bļodā ar muguriņām uz leju, tad uz augšu, tad ar plaukstu palīdz samitrināt locītavas, lejot it kā ar kausiņu. 2. Ieziepēšana. Tad skolotājs ieziepē rokas, neliekot ziepes ūdenī. Saziepējot plaukstas apļveida kustībām un pirkstus katru atsevišķi, izmazgā pirkstu starpas un locītavas. Liek rokas ūdenī ar muguriņām uz augšu, noskalojot ziepes un tad uz augšu. 3. Nagu birstēšana. Ņem birstītit un mazgā 4 pirkstus un īkšķi atsevišķi, vertikāli. 4. Slaucīšana. Skolotājs ņem dvieli un nosusina rokas pirkstus un locītavas un samaina dvielīti. 5. Tad seko visu piederumu novākšana un ūdens izliešana. 6. Sasmērē rokas ar krēmu.
Īpašās intereses moments: ziepju putas un smarža, krēmošana. Atsevišķi katra pirksta ieziepēšana.
Kļūdu kontrole: netīrs dvielis.
Vingrinājumi: mazgāt izlietnes, ziepes ar pumpīti, mazgāt kājas, galvu.
Vecums: no 3 gadiem. Bet domāju, ka rokas var sākt mazgāt jau stipri ātrāk, tad, kad bērns pats izrāda interesi.
Vārdu paplašināšanas iespējas: viss, kas saistīts ar darbošanos.
Jūs jautāsiet, kam nepieciešama birstīte?! Ikdienā jau var iztikt bez birsītes, bet ja bērns ir darbojies ar krāsām, vai racis smiltis dārzā, tad rokas var būt ļoti netīras un nagi arī. Ar birstīti tās var kārtīgi nomazgāt. Esterei ļoti patīk mazgāt rokas, tas ir vesels process, kad viņa tiek pie izlietnes. Es viņu atstāju vienu un tad viņa tur darbojas. Mums ir gan parastās ziepes, gan ziepes ar pumpīti. Viņai jānomazgā rokas ar abām ziepēm. Viņa varētu pat 5x tās mazgāt. Es esmu tā, kas parasti pasaku, ka nu beidzot pietiek, un ka rokas ir tīras. :) Krēmošana arī ir obligāts pasākums! Es pati katru reizi pēc roku mazgāšanas krēmoju rokas, un Estere to ir ievērojusi. Protams, ka krēmošanu viņa arī vēlētos izvērst tikpat garā procesā kā roku mazgāšana, taču es parasti šo procesu ātri vien noīsinu. :)
“Watching a child makes it obvious that the development of his mind comes through his movements.” /Maria Montessori/
Darbošanās ar piestiņu
Šo skaisto granīta piestiņu es ieguvu savā dzimšanas dienā! Sen jau to vēlējos savā īpašumā! Vēlmes piepildās! :)
Protams, Esterei, tā bija jāizmēģina! Bērniem patīk process, kurā var kaut ko saspiest, sastampāt, sadauzīt. Un darbošanās ar piestiņu, ir īstā nodarbe! Es dodu stampāt olu čaumalas, tad, kad olas ir vajadzīgas pie maltītes gatavošanas. Vakardien brokastīs gatavoju omleti, un četru olu čaumalas gaidīja savu stampātāju :) Estere tās diezgan ātri sastampā :) Vēl var stampāt dažādus riekstus, mūsu gadījumā tie bija valrieksti, jo es cepu kūku, kuru sastāv bija šie rieksti. Man vajadzēja, lai tie būtu sasmalcināti, un Esterei bija darbiņš. Bet vielu, ko stampāt, var atrast visdažādāko - kukurūzu nūjiņas, sausiņi, vasarā tās var būt dažādas ogas, kas nu mājās tajā brīdī ir. Un mammai ir brīvs brīdis, kamēr bērns darbojas ar piestiņu. Vecums: es domāju, ka tas atkarīgs no stampājamās vielas, bet sākot no 1.5 gadiem. Ko Tu gribi sastampāt? :) “Character formation cannot be taught. It comes from experience and not from explanation.” /Maria Montessori/ |
Stikla bumbiņas un karote
_ Esterei (2.2 g) nopirku stikla bumbiņas (veikalā Tiger), jo gribēju, lai viņa darbojas ar karoti, kurai ir izliekums. Ilgi meklēju tādu koka karoti, bet nevarēju atrast. Gribēju tieši koka, jo tādu biju redzējusi Montessori bērnu mājā. Visu šo laiku Estere spēlējās vienkārši tāpat ar bumbiņām. Bet tad virtuvē atradu karoti ar izliekumu, metāla gan ( ja kāds zina, kur var iegādāties koka karoti ar ieliekumu, lūdzu padodiet man ziņu ), bet princips jau nemainās. Šī karote domāta olīvu ēšanai.
Nedaudz paskrolējot zemāk pie vecākiem ierakstiem, jūs varat redzēt aprakstu/demonstrējumu par bēršanu, kas ir līdzīga aktivitāte. Šis varētu būt vingrinājums un jau nedaudz sarežģītāks, jo karote ir ar izliekumu un arī bumbiņu ir grūtāk paņemt karotē nekā pupas ar parastu karoti. Uzdevums ir vienkāršs, pārlikt bumbiņas no viena trauciņa otrā un pa vienai. Izmantot tikai vienu roku. Bumbiņām pavisam ir trīs izmēri, un Esterei patīk ņemt tās lielākās. Bumbiņas ir dažādākās krāsās, arī šeit varam izmantot zināšanas par krāsām. Vecums: sākot no 2.5 gadiem, bet kā jau iepriekš esmu minējusi, jāvadās pēc bērna vēlmēm un spējām. “The child is both a hope and a promise for mankind.” /Maria Montessori/ |
Trauku mazgāšana
Es zinu, ka Estere (2,2 g) ir mantojusi no tēta trauku mazgāšanas prieku :) Tas nav raksturīgi vīriešiem, bet manam vīram patīk mazgāt traukus, un viņam tas lieliski padodās. :)
Estere regulāri pēc maltītes, piesakās, ka viņa vēlas nomazgāt traukus, kaut gan mums ir arī trauku mazgājamā mašīna ( tā lieliski atvieglo manu ikdienas sadzīvi)! Vai arī viņa ir piefiksējusi, ka izlietne ir pilna ar traukiem, tad viņa stumj pāri visai istaba krēslu ( uz tā viņa pakāpjas un tiek visur klāt) un saka, ka viņa grib mazgāt traukus. Man nekas cits neatliek, kā ļaut. Uzvelku priekšautu, sākumā to nedarīju, tad visas drēbes bija pilnīgi slapjas. Piestumju krēslu un ļauju, lai viņa mazgā. Es viņai nekad neesmu speciāli rādījusi, kā to dara, bet acīmredzot, viņa ir redzējusi, kā es to daru. Viņa arī paņem švammīti un ar trauku mazgājamo līdzekli to samitrina, paņem krūzi un mazgā. Protams, man pēc tam tie trauki ir jāpārmazgā, taču galvenais ir process un vēlme to darīt. Esterei patīk mazgāt traukus zem tekoša krāna, bet tā jau var notecināt ļoti daudz ūdens, tāpēc viņai piedāvāju, ka pielaidīsim izlietni pilnu ar ūdeni, bet protams, tas viņai īsti nepatīk, jo pazūd šķiešanās efekts. :) Stāstu, ka ūdens ir jātaupa. Pēc trauku mazgāšanas liekas, ka visa virtuve pludo, un tad sākas lielie uzslaucīšanas darbi. Mums mājās ir arī trauku mazgājamā mašīna. To mēs katru dienu arī izmantojam. Tad, kad trauki ir izmazgājušies, tad noskan 5 pīkstieni, un Estere priecīgi visiem paziņo: "Trauki nomazgājušies!" Un skrien, lai izņemtu! Tas ir Esteres darbiņš, izņemt visus traukus un padot man, tad es tālāk tos salieku savās vietās. Tas ir apbrīnojami, kā bērni šajā vecumā grib palīdzēt mums it visā, sākot ar trauku mazgāšanu un beidzot ar ēst gatavošanu un grīdas mazgāšanu, un tad pamazām, pieaugot, tas mainās. Neviens vairs negrib palīdzēt pie ikdienas pienākumiem, tad mājās notiek cīņa, par to, lai bērni iesaistītos ikdienas pienākumos. Mums ar māsu bērnībā bija grafiki, kur bija sadalīti pienākumi ik nedēļu, kas katrai bija jādara; tas mūs disciplinēja. Es domāju tas ir tāpēc, ka mēs neiedomājamies, ka jau agrā bērnībā bērni ir jāiesaista šajās ikdienas aktivitātēs, un vēl jo vairāk, ja viņi paši izrāda iniciatīvu. Ja bērns nav nekad mazgājis traukus, tad, kāpēc, lai viņš sāktu mazgāt tos savos 15 gados, tikai tāpec, ka vecāki ir izdomājuši, ka ir pienācis laiks, iesaisīties mājas uzkopšanā?! Tāpēc ir svarīgi, ka bērni ņem dalību it visā, kas notiek mājas dzīvē, un jau agrā bērnībā. Mums var likties, ka bērns tikai traucēs, bet mēs taču varam katrā nodarbē atrast kaut ko tādu, kas ir pa spēkam attiecīgajam vecumam. Vai Tavs mazais ir palīgs Tev ikdienas darbiņos? :) “Little children, from the moment they are weaned, are making their way toward independence.” /Maria Montessori/ |
Knaģi
Nesen vairākos citos mammas blogos bija aprakstītas bērnu aktivitāts ar knaģiem. Arī mēs nolēmām pamēģināt. Estere jau līdzīgi ir darbojusies ar knaģu spraušanu pie krāsu apļa, par kuru jūs varat lasīt sajūtu materiālu sadaļā.
Vajadzīgi ir knaģi un lietas, kur spraust knaģus. Šis ir labs mazās motorikas treniņš, kā arī praktiskās dzīves vingrinājums. Es izvēlējos lielu baltu sķīvi, kur Esterei bija jāsprauž knaģi. Tas ir līdzīgi kā pie krāsu apļa. Bet domāju, ka spraust var jebkur, tikai atliek likt lietā izdomu un paskatītes visapkārt. Arī brālim iedevām paspēlēties un viņš bija sajūsmā. Viņš visus knaģus mēģināja izvilkt no šķīva un izmētāt pa grīdu, mans uzdevums bija salikt visu atpakaļ. Bet viņš tik ātri to darīja, ka nepaspēju salikt atpakaļ, kad jau atkal mēģina izbārstīt. Un man par pārsteigumu, viņš necentās tos iebāzt mutē. Laikam pats knaģu bārstīšanas process bija kļuvis interesantāks nekā iespēja tos bāzt mutē. Iedevu Esterei pamēģināt spraust knaģus veļas žāvētāja un spraust drēbes klāt, kam knaģi ir patiesībā paredzēti. Sākumā gāja grūti, jo viņa mācēja spraust knaģus tikai guļus, tagad tas bja jādara stāvus. Pirmie knaģi aizlidoja pa gaisu, jo šie ir plastamsas knaģi un turot tos divos pirkstos, ir grūtāk piespraust. Estere man vienmēr palīdz izņemt veļu no veļasmašīnas un tad mēs ejam izžaut izmazgāto veļu. Viņa, pirms padod man kādu veļas gabalu, vienmēr to kārtīgi izkrata :) Noskatījusies no manis, kad es parasti dvieļus izkratu. Viņai patika šis process. Sasprauda visus knaģus, pēc tam noņēma nost un atkal gribēja likt. Knaģus parasti pie veļas spraužu tikai vasarā, bet tagad aicināšu Esteri vienmēr palīgā, lai sasprauž knaģus. Vecums: apmēram no 2 gadiem. “Growth comes from activity, not from intellectual understanding.” /Maria Montessori/ |
Estere un nazis
_ Esterei ( 2.1 gads) jau kādu pusgadu ir periods - Es Pati! Tas pilnībā saskan ar Montessori vīziju - Ļauj man darīt to pašam!
Un viena no tām lietām, ko viņa pati grib darīt, ir griešana ar nazi. Viņa pat rīta putru griež ar karoti :) Mums ir atvērtā tipa virtuve, un Estere redz, ko es parasti daru virtuves zonā. Viņa ir iemanījusies, ka pie letes var tikt klāt, piebīdot lielo krēslu. Tā nu šis krēsls tiek bīdīts šurp un turp vairākas reizes dienā ( atzīšos, ka dažreiz nogurstu no tā, ka viņa vienmēr ir blakus, kad darbojos virtuvē, taču apzinos, ka man ir jāļauj, ja es to neļaušu tagad, tad vēlāk, kad man būs vajadzīga viņas palīdzība, viņai nebūs vairs nekāda interese. Jo tad, kad viņa gribēja, tad es vienkārši ignorēju viņas vajadzību/vēlmi.) Esterei arī vajag griezt, visu ko. Sākumā es teicu, lai skatās, bet tad domāju, kāpēc neiedot, ja jau viņa tik ļoti to vēlas. Pirmo nopirku viņai koka nazīti, ar to viņai sākumā devu griezt banānus. Vēlāk viņa pieprasīja “īsto” nazi. Tad nopirkām viņai mazu deserta nazīti ar robiņiem galā, jāpiezīmē, ka tas bija ass. Pirmo reizi devu viņai griezt mazos tomātiņus. Protams, sākotnēji, viņa turēja ar naža asumu uz augšu, un mēģināja zāģet pa to tomātiņu, kamēr ierādīju, kā tas ir jādara. Bet kā jau tas notiek, man neredzot, viņa iegrieza pirkstā. Viņa pati nemaz nemanīja, tikai es ieraudzīju, ka tek asinis. Griešanu beidzām, izstāstīju, ka ir jāskatās kā griež un jābūt uzmanīgai, un pie sevis piedomāju, ka nedrīkstu izlaist viņu no savas redzesloka nākamreiz. Bet manuprāt, šajā situācijā bija mācība viņai, ka ar nazi var ne tikai griezt, bet arī iegriezt pirkstā. Citā reizē viņai devu griezt desu. Ļoti patika, protams, arī iegrieza, jo tas mirklis ir tik īss, ka pat tad, ja atrodos blakus, visu nevaru novērst. Šoreiz viņa pati saprata, kas ir noticis un gājām pēc plākstera, lai liktu uz pirkstiņa. Bet neskatoties uz neveiksmēm, uzskatu, ka bērnam ir jāļauj darboties kopā ar mums, pieaugušajiem, un jo īpaši, tad ja viņš izrāda interesi. Mums ir jārada droša vide un apstākļi, lai viņš varētu to darīt. Jo tas tikai viņam iemāca pastāvību un viņš iemācās rūpēties par sevi. Šie praktiskās dzīves vingrinājumi ir gatavošanās “lielajai” dzīvei. Mēs taču griežam ar īstiem nažiem, neviss ar plastamasa vai koka. Protams, mums, kā vecākiem, ir jābūt klāt, lai bērns sevi nesavainotu un ir pašiem jāsaprot, kuri priekšmeti ir bīstami un kuri ir mazāk bīstami. Arī bērna vecums un viņa spējas nosaka to, vai viņš ir gatavs šādām aktivitātēm. Piem. savam dēlām (7mēn) vēl nedodu nazi, taču Estere ir pietiekami liela, lai sāktu iepazīties ar nazi. :) The essence of independence is to be able to do something for one’s self.” /Maria Montessori/ |
Paklājiņa pārnešana
_ Lai nodrošinātu bērna aktivitātes, ir nepieciešamas divas lietas - galdiņš&krēsliņš bērna augumam atbilstošs un paklājiņš, kuru var noklāt uz grīdas. Vēlams, ka paklājiņš ir vienkrāsains un mierīgos toņos, lai bērna uzmanību piesaistītu materiāls, kas atrodas uz tā, neviss pats paklājiņš. Arī mēs beidzot esam tikuši pie skaisti balta paklājiņa :) To mēs nopirkām veikalā Timari pa 2.80Ls. Vēlamais izmērs vidēji ir 1,1mx0,7m. Man ļoti patīk šī doma, ka bērnam ir savs paklājiņš, uz kura viņš var darboties. Arī Estere jau ir pieradusi, ja viņa vēlas darboties uz grīdas, tad ir jāpaņem savs paklājiņš. Viņa pati vienmēr aicina mani darboties un atgādina, ka viņa paņemšot paklājiņu. Mums paklājiņš stāv sarullēts uz grīdas pie plauktiem neviss statīvā, kā tas ir paredzēts.
Šī praktiskās dzīves vingrinājuma tiešais mērķis ir pārnest, izritināt un aiznest paklājiņu. Netiešais mērķis- saudzīga attieksme pret vidi, darba vietas iekārtošana uz grīdas. Sākotnēji ir jānodemonstrē, kā pārnest un izritināt paklājiņu. Es pieeju pie paklājiņa, kas mūsu gadījumā stāv uz grīdas un ar abām rokām satveru rullīša vidu, lai neatritinās vaļā, paceļu un aiznesu līdz izvēlētajai vietai. Nolieku uz gala, ar labo roku satver augšu rullītim un nolieku uz grīdas. Ar abām rokām ritinu vaļā, rāpojot līdz, kad paklājs atrullēts, atloku maliņu. Atloku pret sevi un prom no sevis. Nogludina ar roku uz vienu un otru pusi, tad iztaisnoju. Lai paklājiņu saritinātu, es ar Esteri apeju apkārt paklājiņam un sāku ritināt paklājiņu , vērojot kā ritinās tā malas. Rāpoju līdz rullējot (nevelku pie sevis). Atgriezeniski paceļu un nolieku paklājiņu vietā. Īpašās intereses moments ir paklājiņa mala, kas jāpietur un jāpiespiež, lai būtu līdzenas malas. Kļūdu kontrole ir paklājiņa sarullētais stāvoklis. Vingrinājumi: citi paklājiņi, nešana, citas tehnikas, citas formas- galda paliknīši. Estere sāka ar galda paliknīša rullēšanu. Viņai sākumā ļoti patika rullēt. Vecums: ap 2 gadiem. Vārdu krājumu paplašināšana: neritināt, ritināt, salikt, nolīdzināt. Vai Tu esi jau padomājis par savu paklājiņu? :) “The environment must be rich in motives which lend interest to activity and invite the child to conduct his own experiences.” /Maria Montesori/ |
Skrūvējam korķīšus un vāciņus
Šis ir prakstiskās dzīves vingrinājums. Iemāca bērnam skrūvēt dažādus korķīšus un vāciņus, un tas ir arī labs mazās motorikas treniņš. Šis uzdevums ir pacietības un gribaspēka treniņš. Kādu laiku jau krāju tukšas burciņas un pudelītes, lai varētu sagatavot šo materiālu. Neko speciāli nepirku, visu atradu mūsu pašu saimniecībā. Jo pudelīties un burciņās dažādākas formas un lieluma, jo interesantāk bērnam ar tiem darboties.
Demonstrēšana: aicinu Esteri uz paklājiņa ar groziņu, kurā atrodas pudelītes un burciņas. Ņemu pa vienam trauciņam un skrūvēju vaļā. Vienā pusē lieku korķīšus/vāciņus un otrā pusē pašas pudelītes/burciņas. Kad visiem priekšmetiem ir noņemti vāciņi, ņemu vienu korķīti/vāciņu un meklēju pudelīti/burciņu, kuram varētu derēt attiecīgais vāciņš. Sameklēju un tad rādu Esterei kā to aizskrūvēt. Ar vienu roku pieturot pašu pudelīti un ar otras rokas trīs rakstīšanas pirkstiem skrūvēt to ciet. Pāris reizes pati to darīju un tad aicināju Esteri. Pirmajā reizē ar manu palīdzību Estere atrada visus korķīšus un vāciņus, taču ar skrūvēšanu gāja grūtāk. Viņa visu darīja pretējā virzienā. Ja vajadzēja aizskrūvēt, viņa skrūvēja vaļā, un nekādi nevarēju iestāstīt, ka tas jādara otrādāk. :) Ar katru nākamo reizi viņa jau ātri varēja atrast pārīti - pudelīte/korķītis. Skrūvēšana arī jau veicās labāk. Īpašās intereses moments Esterei šajā uzdevumā ir nagu lakas pudelīte! Nu ļoti patīk, vienmēr to ņem pirmo un grib skrūvēt vaļā un ciet, patīk nagu lakas otiņa. :) Estere saka, ka viņa arī gribot krāsot nadziņus, turot rokās nagu lakas pudelīti, par pārējām pudelītēm un burciņām aizmirst. Estere parasti pēc pāris pudelīšu un burciņa skrūvēšanas zaudē interesi un grib nemanīti aizlavīties projām, taču mēģinu sarunāt, ka darbiņu pabeigsim līdz galam. Kļūdu kontrole: vizuāla un skolotājs (šajā gadījumā es). Vecums: domāju, ka sākot no 2 gadiem, jo tas prasa tomēr zināmas iemaņas no bērna. “The hands are the instruments of man’s intelligence.” /Maria Montesori/ |
Ūdens pārliešana
_Ja Esterei ļautu, viņa varētu
visu dienu dzīvoties ar ūdeni, to pārlejot visdažādākajos trauciņos,
krūzītēs un bļodiņās. Viņai šobrīd ūdens ir aktuāls, tāpēc es ļauju
darboties. Tas nekas, ka paliek slapjšs viss, to taču var noslaucīt un
drēbes pārģērbt. :) Sākumā es viņai liku priekšautiņu, bet tagad jau
iztiekam bez tā.
Šīs darbošanās tiešais mērķis ir pārliet ūdeni, bet netiešais mērķis - saudzīga attieksme pret lietām, kustību koordinācija, uzmanības treniņš, kvantitātes maiņa, dažādu šķidrumu iepazīšana.
Nepieciešams ir divi trauciņi ar osiņām, paplāte vai galdautiņš, ūdens, lupatiņa vai švammīte.
Sākumā ir jānodemonstrē bērnam, kā pārliet ūdeni no viena trauciņa otrā. Izņem lupatiņu no paplātes, noliek uz galda pa labi. Skolotāja parāda kā satver krūzīti, ar labās rokas rādītājpirkstu , tā ka rādītājpirksts un vidējais pirksts osiņai un īkšķis virs osiņas. Paceļ krūzīti un ar kreiso roku balsta to pie krūzītes apakšmalas, zem snīpīša. Pārnes pilno krūzīti zem tukšās un ceļot roku uz augšu sagāž krūzīti un pārlej ūdeni. Patur trauciņu ilgāk gaidot pēdējo pilienu. Konstatē, ka trauciņš ir tukšs. Izceļ trauciņu laukā no paplātes, pārbauda vai kas izlijis, ja ir, tad saslauka ar lupatiņu. Esterei patīk pašai saslaucīt izlieto ūdeni. Sakārto trauciņus atpakaļ uz paplātes, saloka lupatiņu un noliek pa vidu.
Īpašās intereses moments darojotis ar ūdeni ir skaņa, pēdējais piliens, abu roku iesaistīšana darbā. Kā mēs varam konstatēt, ka darbiņš ir izpildīts pareizi? - Izlietais ūdens.
Šo uzdevumu var dažādot ar dažādām vielām, dažādiem trauciņiem, putainu ūdeni, dalīt ūdeni, pārliet ar piltuvi, šprici, pipeti. Estere pagaidām darbojas ar piltuvi un dažāda veida krūzītēm un bļodiņām.
Ar šo uzdevumu var sākt darboties bērni no 2,5 gadiem vai pēc bēršanas vingrinājuma apguves. Taču pēc manas pieredzes, to var darīt stipri agrāk, protams, tas atkarīgs no katra bērna individuāli.
Bērns apgūst jaunus vārdiņus - ūdens, trauciņš, osiņa, piliens, izlija, saslaucīt, lupatiņa.
Patīkamu laistīšanos! :)
Šīs darbošanās tiešais mērķis ir pārliet ūdeni, bet netiešais mērķis - saudzīga attieksme pret lietām, kustību koordinācija, uzmanības treniņš, kvantitātes maiņa, dažādu šķidrumu iepazīšana.
Nepieciešams ir divi trauciņi ar osiņām, paplāte vai galdautiņš, ūdens, lupatiņa vai švammīte.
Sākumā ir jānodemonstrē bērnam, kā pārliet ūdeni no viena trauciņa otrā. Izņem lupatiņu no paplātes, noliek uz galda pa labi. Skolotāja parāda kā satver krūzīti, ar labās rokas rādītājpirkstu , tā ka rādītājpirksts un vidējais pirksts osiņai un īkšķis virs osiņas. Paceļ krūzīti un ar kreiso roku balsta to pie krūzītes apakšmalas, zem snīpīša. Pārnes pilno krūzīti zem tukšās un ceļot roku uz augšu sagāž krūzīti un pārlej ūdeni. Patur trauciņu ilgāk gaidot pēdējo pilienu. Konstatē, ka trauciņš ir tukšs. Izceļ trauciņu laukā no paplātes, pārbauda vai kas izlijis, ja ir, tad saslauka ar lupatiņu. Esterei patīk pašai saslaucīt izlieto ūdeni. Sakārto trauciņus atpakaļ uz paplātes, saloka lupatiņu un noliek pa vidu.
Īpašās intereses moments darojotis ar ūdeni ir skaņa, pēdējais piliens, abu roku iesaistīšana darbā. Kā mēs varam konstatēt, ka darbiņš ir izpildīts pareizi? - Izlietais ūdens.
Šo uzdevumu var dažādot ar dažādām vielām, dažādiem trauciņiem, putainu ūdeni, dalīt ūdeni, pārliet ar piltuvi, šprici, pipeti. Estere pagaidām darbojas ar piltuvi un dažāda veida krūzītēm un bļodiņām.
Ar šo uzdevumu var sākt darboties bērni no 2,5 gadiem vai pēc bēršanas vingrinājuma apguves. Taču pēc manas pieredzes, to var darīt stipri agrāk, protams, tas atkarīgs no katra bērna individuāli.
Bērns apgūst jaunus vārdiņus - ūdens, trauciņš, osiņa, piliens, izlija, saslaucīt, lupatiņa.
Patīkamu laistīšanos! :)
Bēršana
Marija Montesori redzēja, ka bērns var nenogurstoši darboties ar praktiskām, ikdienišķām lietām. Šo atklāsmi saistīja ar to, ka bērns vēlas atklāt pasauli. Ar praktiskās dzīves vingrinājumiem sagatavo bērnu pastāvībai, lai bērns kļūst neatkarīgs un tad jūtas drošs. Tie ir sagatavojošie vingrinājumi, kas noderēs turpmākajā bērna dzīvē.
Šis ir viegli sagatavojams materiāls mājas apstākļos. Vajadzīgs ir tikai divi trauciņi, karote un pārberamā viela. Es sāku ar pupām, bet var pārbērt smalkus makaronus, grūpas, putraimus un citas beramas vielas.
Šīs darbošānās tiešais mērķis ir pārbērt vielu, bet netiešais - mācīties strādāt ar karoti, kustību koordinācija un kontrole, mācās atpazīt beramas vielas, pacietība, gribas spēks, koncentrēšanās attīstīšana, kvantitātes maiņa.
Bērnam noteikti ir jānodemosntrē pirmajā rezē, kas darāms ar šo materiālu. Skolotāja ar kreiso roku paņem karoti un ieliek labajā rokā, pagriež karoti pret sevi un iegremdē beramajā vielā. Iesmeļ to un pagaida, kamēr nobirst liekais, uzliek uz labā pusē esošā trauciņa un izber. Turpina vingrinājumu līdz viela ir izbērta. Pārbauda vai nav kas izbiris, salasa izbirušo, noliek trauciņus atpakaļ. Bērns pats var pamanīt, ka ir notikusi kļūda, jo par to liecina izbirusī viela. Esterei šis tiešām ir pacietības un gribaspēka treniņš, jo ātri vien viņa grib bērt pupas ar roku, tad viņa bāž tās mutē ar karoti, un dara visu citu nekā to, kas ir paredzēts. Man ir grūts uzdevums, noturēt viņas uzmanību tam, kam paredzēts šis materiāls.
Šo vingrinājumu var dažādot - ņemt citu karoti, veikt vingrinājumu ar lielākiem trauciņiem uz paklāja, vienu trauciņu aizstāj ar 3 vai 4 trauciņiem. Vecums ir sākot no 2.5 gadiem. Bet Estere sāka darboties jau stipri ātrāk, no 1.9 gadiem.
Šī darbošanās arī paplašina bērna vārdu krājumu - karote, beramo vielu nosaukumi, bļodiņa, pilns, tukšs.
Šis ir viegli sagatavojams materiāls mājas apstākļos. Vajadzīgs ir tikai divi trauciņi, karote un pārberamā viela. Es sāku ar pupām, bet var pārbērt smalkus makaronus, grūpas, putraimus un citas beramas vielas.
Šīs darbošānās tiešais mērķis ir pārbērt vielu, bet netiešais - mācīties strādāt ar karoti, kustību koordinācija un kontrole, mācās atpazīt beramas vielas, pacietība, gribas spēks, koncentrēšanās attīstīšana, kvantitātes maiņa.
Bērnam noteikti ir jānodemosntrē pirmajā rezē, kas darāms ar šo materiālu. Skolotāja ar kreiso roku paņem karoti un ieliek labajā rokā, pagriež karoti pret sevi un iegremdē beramajā vielā. Iesmeļ to un pagaida, kamēr nobirst liekais, uzliek uz labā pusē esošā trauciņa un izber. Turpina vingrinājumu līdz viela ir izbērta. Pārbauda vai nav kas izbiris, salasa izbirušo, noliek trauciņus atpakaļ. Bērns pats var pamanīt, ka ir notikusi kļūda, jo par to liecina izbirusī viela. Esterei šis tiešām ir pacietības un gribaspēka treniņš, jo ātri vien viņa grib bērt pupas ar roku, tad viņa bāž tās mutē ar karoti, un dara visu citu nekā to, kas ir paredzēts. Man ir grūts uzdevums, noturēt viņas uzmanību tam, kam paredzēts šis materiāls.
Šo vingrinājumu var dažādot - ņemt citu karoti, veikt vingrinājumu ar lielākiem trauciņiem uz paklāja, vienu trauciņu aizstāj ar 3 vai 4 trauciņiem. Vecums ir sākot no 2.5 gadiem. Bet Estere sāka darboties jau stipri ātrāk, no 1.9 gadiem.
Šī darbošanās arī paplašina bērna vārdu krājumu - karote, beramo vielu nosaukumi, bļodiņa, pilns, tukšs.
Darbošanās ar karoti.
_Šis ir viens no praktiskās dzīves materiāliem, kuru pavisam viegli var
pats pagatavot mājās. Un šis ir ļoti noderīgs trenniņš mācoties strādāt
ar karoti. Kā arī šī darbošanās attīsta kustību koordināciju un kontroli, māca
atpazīt lietas ar kurām strādā. Māca pacietību, gribas spēku,
koncentrēšanās attīstīšanu, kvantitātes maiņu.
Kas ir vajadzīgs? 1.Parasti dažādākās konfešu kastēs var atrast ieliknīti, kur katrai konfektei ir paredzēta sava bedrīte un tad šis ieliknis var lieliski kalpot šim vingrinājumam. 2.Pēc tam atliek tikai izdomāt, ko salikt katrā attiecīgajā konfektes bedrītē - es izvēlējos kastaņus, kurus mēs kopā ar Esteri salasījām rudenī. Kastaņi ir pietiekami lieli un apaļi, lai sāktu mācīties, ņemt tos laukā ar karoti,bet variācijas par to, ko likt iekšā ir dažādas: mazi čiekuriņi, zīles, kāds apaļāks makarons, bumbiņas, pupas u.c. 3.Ir vajadzīga karote ar pietiekami lielu dziļu izliekumu, lai bērns varētu tajā paņemt konkrētās lietas un mazs trauciņš, kur tos kastaņus salikt. 4.Parasti visu materiālu turu kādā pītā kastītē vai uz paplātes, lai viss nepieciešamais atrodas vienuviet, un bērns var paņemt no plaukta visu kopā.
Pirmo reizi bērnam ir jānodemonstrē kā strādāt ar šo materiālu. Sāk ar vienu kastani, ko izņem laukā ar karoti un norāda, ka jāliek ir trauciņā. Parasti bērni grib ar otru roku piepalīdzēt, bet jāmāca, ka ņemt var tikai ar karoti. Bērnam protams ir vieglāk, ar otru roku piepalīdzēt, tāpēc svarīgi ir kontrolēt to, ka viņš mācās ņemt tikai ar karoti. Kad visi kastaņi ir izņemti un salikti trauciņā, tad seko nākamais solis, kad katram kastanim ir jātrod sava bedrīte. Kad salikti kastaņi atpakaļ bedrītēs, tad nu bērns turpina darboties, vai arī liek materiālu vietā. Estere jau zina, kas ir jādara un pati paņem no plaukta materiālu ar kastaņiem un sāk darboties.
Vecums, kad sākt darboties?! Domāju, ka tas atkarīgs no bērna un to, vai viņš jau māk pats ēst ar karoti. Estere sāka darboties, kad viņai bija 1 gads un 10 mēneši. Bet domāju, ka to jau var sākt darīt ātrāk. Tikai tad varbūt bērnam būs jāpiepalīdz un jāsāk ar mazāku skaitu bedrīšu. Pavisam mazākiem bērniem, kuri nemāk vēl turēt rokās karoti, var ļaut ar roku ņemt katru kastani un likt savā bedrītē.
Lielākam bērnam var piedāvāt uzdevumu ar lielāku grūtības pakāpi. Ņemt lietas no bedrītēm ārā ar pinceti, tās var būt vates vai dzijas bumbiņas, jebkāds citas mateirāls, ko var paņemt ar pinceti. Tā kā Esterei tīri labi padodas ar karoti, domāju šo materiālu papildināt ar pinceti.
Lai izdodas!
Kas ir vajadzīgs? 1.Parasti dažādākās konfešu kastēs var atrast ieliknīti, kur katrai konfektei ir paredzēta sava bedrīte un tad šis ieliknis var lieliski kalpot šim vingrinājumam. 2.Pēc tam atliek tikai izdomāt, ko salikt katrā attiecīgajā konfektes bedrītē - es izvēlējos kastaņus, kurus mēs kopā ar Esteri salasījām rudenī. Kastaņi ir pietiekami lieli un apaļi, lai sāktu mācīties, ņemt tos laukā ar karoti,bet variācijas par to, ko likt iekšā ir dažādas: mazi čiekuriņi, zīles, kāds apaļāks makarons, bumbiņas, pupas u.c. 3.Ir vajadzīga karote ar pietiekami lielu dziļu izliekumu, lai bērns varētu tajā paņemt konkrētās lietas un mazs trauciņš, kur tos kastaņus salikt. 4.Parasti visu materiālu turu kādā pītā kastītē vai uz paplātes, lai viss nepieciešamais atrodas vienuviet, un bērns var paņemt no plaukta visu kopā.
Pirmo reizi bērnam ir jānodemonstrē kā strādāt ar šo materiālu. Sāk ar vienu kastani, ko izņem laukā ar karoti un norāda, ka jāliek ir trauciņā. Parasti bērni grib ar otru roku piepalīdzēt, bet jāmāca, ka ņemt var tikai ar karoti. Bērnam protams ir vieglāk, ar otru roku piepalīdzēt, tāpēc svarīgi ir kontrolēt to, ka viņš mācās ņemt tikai ar karoti. Kad visi kastaņi ir izņemti un salikti trauciņā, tad seko nākamais solis, kad katram kastanim ir jātrod sava bedrīte. Kad salikti kastaņi atpakaļ bedrītēs, tad nu bērns turpina darboties, vai arī liek materiālu vietā. Estere jau zina, kas ir jādara un pati paņem no plaukta materiālu ar kastaņiem un sāk darboties.
Vecums, kad sākt darboties?! Domāju, ka tas atkarīgs no bērna un to, vai viņš jau māk pats ēst ar karoti. Estere sāka darboties, kad viņai bija 1 gads un 10 mēneši. Bet domāju, ka to jau var sākt darīt ātrāk. Tikai tad varbūt bērnam būs jāpiepalīdz un jāsāk ar mazāku skaitu bedrīšu. Pavisam mazākiem bērniem, kuri nemāk vēl turēt rokās karoti, var ļaut ar roku ņemt katru kastani un likt savā bedrītē.
Lielākam bērnam var piedāvāt uzdevumu ar lielāku grūtības pakāpi. Ņemt lietas no bedrītēm ārā ar pinceti, tās var būt vates vai dzijas bumbiņas, jebkāds citas mateirāls, ko var paņemt ar pinceti. Tā kā Esterei tīri labi padodas ar karoti, domāju šo materiālu papildināt ar pinceti.
Lai izdodas!
Esteres aktivitāšu stūris
Atvērtu plauktu sistēma
Pagaidām Esterei visi materiāli un rotaļlietas stāv zemākajos plauktos mūsu dzīvojamā istabā. Viņai ir tas vecums, kad viņa spēlējas vēl istabā, kur notiek rosība un kur esam mēs. Šie plaukti ir atvērti un viņas augumam atbilstoši, viņa bez poblēmām var paņemt to, ar ko vēlas darboties konkrētajā brīdī. Cenšos nepiebāzt plauktus pilnus ar mantām, esmu jau vecās mantas, kuras viņai vairāk neinteresē, nolikusi prom. Tās gaida brāli :)
Dzīvojamā istabā atrodas arī Esteres galdiņš un divi krēsliņi. Tur viņa darbojās ar materiāliem, spēlējas ar savām rotaļlietām, zīmē un dažreiz bauda maltītes kopā ar saviem ciemiņiem. :)
Ceram, ka drīzumā varēsim iekārtot Esterei istabu. Idejas un skices jau ir, tagad atliek to visu realizēt. Tur arī tiks glabāti visi materiāli, rotaļlietas un grāmatas. Un tad dzīvojamās istabas zemos plauktus aizpildīsim ar mantām, kas būs brālim aktuālas tajā brīdī.
Dzīvojamā istabā atrodas arī Esteres galdiņš un divi krēsliņi. Tur viņa darbojās ar materiāliem, spēlējas ar savām rotaļlietām, zīmē un dažreiz bauda maltītes kopā ar saviem ciemiņiem. :)
Ceram, ka drīzumā varēsim iekārtot Esterei istabu. Idejas un skices jau ir, tagad atliek to visu realizēt. Tur arī tiks glabāti visi materiāli, rotaļlietas un grāmatas. Un tad dzīvojamās istabas zemos plauktus aizpildīsim ar mantām, kas būs brālim aktuālas tajā brīdī.