_Kas ir Marija Montessori?
_ Marija Montesori ir dzimusi 1870.g. Itālijā, dižciltīgā ģimenē. No mazām dienām viņa tika audzināta tā, lai vēlāk kļūtu par cienījamu dāmu. Taču Marijas intereses bija pavisam citas. Jau agrā bērnībā viņa izrādīja interesi par slimiem bērniem. Tad, kad viņai palika 12 gadu, viņa vecākiem paziņoja, ka mācīsies zēnu tehniskā skolā, bet vecāki to nevēlējās, it īpaši tēvs bija pret to. Marija apguva medicīnu un studēja viena pati meitene starp zēniem. Pēc studijām Marija atrodas praksē bērnu neiroloģiskajā slimnīcā, kur saprot, ka bērnu garīgā atpalicība nav ārstējama tikai medicīniski, bet arī fiziski. Tur viņa sāk veidot savus pirmos materiālus priekš šiem bērniem. M. Montesori strādāja ar dažādām metodēm, kā piemēram krāsu izvēle, un bērni ar īpašām vajadzībām spēja nokārtot pat valsts ieskaites.
1907. gada 6.janvārī San Lorenzo tika atvērta pirmā Montesori bērnu māja. Īsā laika posmā apmeklējot bērnu māju novārtā atstātie zēni un meitenes kļuva par draudzīgiem un mācīties alkstošiem bērniem. Montesori viņiem deva ne tikai interesantus materiālus, bet mācīja dažādas praktiskās dzīves iemaņas. Montesori uzskatīja, ka bērni paši parāda savas vajadzības un novēroja ar kādu prieku bērnu veic rakstīšanas uzdevumus, gan telpu uzkopšanu. Klusums bija tas, kas raksturoja Montesori bērnu māju. Klusums ir tad, kad bērns ir iekšēji kluss.
1921. gadā tika izveidota Izglītības savienība, kurā apvienojās Marijai Montesori līdzīgi domājošie laika biedri. Nākamie gadi paiet ceļojot un uzstājoties daudzās valstīs ar saviem priekšlasījumiem.
1936. g. M. Montesori pārceļas uz Nīderlandi un iepazīstas ar Nienhuis, kurš, kopā strādājot ar Montesori, sāka izgatavot materiālus, kas atbilst Montesori pedagoģijai un filozofijai.
1939. gadā M. Montesori aizceļo uz Indiju un tur attīsta savas kosmiskās audzināšanas metodi.
1949. gadā Montesori tika nominēta Nobela miera prēmijai.
1952. gadā M. Montesori mirst Nīderlandē.
Līdz pat šodienai Montesori pedagoģija sekmīgi tiek praktizēta visā pasaulē.
1907. gada 6.janvārī San Lorenzo tika atvērta pirmā Montesori bērnu māja. Īsā laika posmā apmeklējot bērnu māju novārtā atstātie zēni un meitenes kļuva par draudzīgiem un mācīties alkstošiem bērniem. Montesori viņiem deva ne tikai interesantus materiālus, bet mācīja dažādas praktiskās dzīves iemaņas. Montesori uzskatīja, ka bērni paši parāda savas vajadzības un novēroja ar kādu prieku bērnu veic rakstīšanas uzdevumus, gan telpu uzkopšanu. Klusums bija tas, kas raksturoja Montesori bērnu māju. Klusums ir tad, kad bērns ir iekšēji kluss.
1921. gadā tika izveidota Izglītības savienība, kurā apvienojās Marijai Montesori līdzīgi domājošie laika biedri. Nākamie gadi paiet ceļojot un uzstājoties daudzās valstīs ar saviem priekšlasījumiem.
1936. g. M. Montesori pārceļas uz Nīderlandi un iepazīstas ar Nienhuis, kurš, kopā strādājot ar Montesori, sāka izgatavot materiālus, kas atbilst Montesori pedagoģijai un filozofijai.
1939. gadā M. Montesori aizceļo uz Indiju un tur attīsta savas kosmiskās audzināšanas metodi.
1949. gadā Montesori tika nominēta Nobela miera prēmijai.
1952. gadā M. Montesori mirst Nīderlandē.
Līdz pat šodienai Montesori pedagoģija sekmīgi tiek praktizēta visā pasaulē.