Manam blogam 2. Dzimšanas diena!
Šodien aprit jau 2 gadi kopš mana pirmā blogieraksta! :) Neticami, ka ir pagājuši jau divi gadi! Kas tad ir paveikts šajā laikā?! Ierakstu gan ir mazāk nekā pirmajā gadā, vasarā biju paņēmusi pauzi no bloga un šobrīd ikdienā cenšos publicēt vienu ierakstu nedēļā! :) Esmu piedāvājusi 3 blogdāvanas saviem lasītājiem! Arī šajā reizē gribēju jūs iepriecināt, bet ,diemžēl, lielais Montessori sūtījums no Ķīnas ir aizkavējies un tāpēc šoreiz blogdāvanas nebūs! Bet gaidiet Jauno Gadu, noteikti būs iespēja atkal iegūt kādu labu Montessori materiālu! :)
Šī gada laikā mani bērni ir paaugušies, Esterei tikko nosvinējām 4 gadu jubileju un Noa ir 2.6 gadu jauns! Esmu sagaidījusi to vecumu, kad Esterei sāk interesēt cipari, burti un viņai ļoti izteikts šobrīd ir valodas sensitīvais periods, kad patīk rakstīt! :) Estere iet Montessori skoliņā 4x nedēļā, Noa arī vedu uz Montessori nodarbībām 2x nedēļā un pārējā laikā kopīgi darbojamies mājās. Esam pārvākušies uz citu dzīvesvietu un mums ir jauna bērnu istaba, ar jauniem plauktiem un daudz jauniem materiāliem! :) Esmu ļoti priecīga par jauno istabu, jo šeit ir vairāk vietas visam! :) Kaut gan materiāli nāk klāt ātrāk nekā es spēju atrast tiem vietu! Ceru, ka nākamgad kādā no blogierakstiem varēšu padalīties par patreizējo bērnu istabas izkārtojumu.
Šī gada pavasarī organizēju pie sevis Montessori mammu tikšanās, kur bija iespēja mammām paciemoties pie manis un apskatīties, kā tad ikdienā strādā Montessori! Prieks bija satikt sava bloga lasītājas un ar kādu ir izveidojusies īpaša draudzība! :) 2 tikšanās organizēju arī vasarā un rudens sākumā brīvā dabā! Arī tagad ik pa laikam kāda mamma ciemojas pie manis, parasti tā ir iniciatīva no šo mammu puses, jo es pilnīgi visas ciemos uzaicināt nevaru un nespēju, bet nekad neatsaku, ja kāda vēlas atbraukt ciemos un iepazīties ar mani! :)
Vasaras vidū kopā ar draudzeni jau otro gadu pēc kārtas organizējām mūsu pagalmu bērniem piedzīvojumu dienas, kurās bērni varēja daudz ko jaunu uzzināt, izmantojot Montessori materiālus un pieeju! Ceru, ka nākamā vasara nebūs izņēmums! :)
Šī gada sākumā uzsāku mācīties Skolas programmu Montessori bērnu mājā, šobrīd ir pārtraukums, bet ceru, ka nākamo gadu viss turpināsies! Šīs zināšanas ir ļoti vērtīgas, jo nākotnē domāju par to, kā pašai izglītot savus bērnus pēc Montessori metodes!
Priecājos par katru lasītāju, kurš apmeklē manu blogu, izsaka viedokli/komentāru, piedalās blogdāvans izlozēs un raksta un jautā un interesējas par Montessori! :) Gada laikā manu blogu ir apmeklējuši 88 600 lasītāju - liels cipars! :) Arī FB bloga lapā šobrīd "like" ir jau 363! Cenšos būt sociāli aktīva un visu laiku dalīties ar jaunāko informāciju, idejām un to, kā mūsmājās notiek Montessori "mācīšanās"! :)
Jau kādu gadu loloju vienu projektu saistībā ar Montessori mammām, ko vēlos publicēt savā blogā, bet nekad netieku līdz tā realizēšanai, tad nu mana apņemšanās JG ir, lai es beidzot spētu realizēt šo projektu! :)
Taču pēc Jaunā Gada ir gaidāmas nelielas izmaiņas manā līdzšinējā bloga dzīvē - gada sākumā iešu nelielā atvaļinājumā uz kādu laiku, ja tā var teikt! :) Centīšos blogu nepamest pavisam, bet varbūt, ka ieraksti būs retāk nekā līdz šim! Mūsu ģimene JG gaida ļoti skaists un īpašs notikums - esam sava trešā bērniņa gaidībās! :) Pirmos mēnešus notiekti gribēšu veltīt nedalītu laiku mūsu bēbītim un abiem vecākajiem bērniem! Tā kā neskumstiet, nekur nebūšu pazudusi, bet izbaudīšu šo skaisto un vienreizējo laiku kopā ar jaundzimušo! Tā kā mūsu Montessori bērnu pulciņš paplašinās! :)
Vēl šajā gada ceru publicēt divus ierakstus - Adventu kartiņu materiālu no Godly play un konstruktīvos trīstūrus, kas ir sajūtu materiāls!
Gribu novēlēt visiem gaišus, priecīgus un Dievam mīlestības piepildītus šos Ziemassvētkus! Atcerēsimies un pateiksimies Dievam par vislielāko Dāvanu, kuru atradām silītē! :)
Gada tumšākajās dienās
es iededzināšu sveci...
par Ziemassvētkiem, kas tuvojas...
par Jēzu, kas piedzimis Bētlemē...
par eņģeļiem, kas nes miera un laba prāta vēsti...
par zvaigzni, kas mūs vissu ved pie Jēzus...
Lai mana Ziemassvētku sveces gaisma
atgādina man par debesu gaismu.
/Nezināms/
Mīlestībā,
Karīna
Šī gada laikā mani bērni ir paaugušies, Esterei tikko nosvinējām 4 gadu jubileju un Noa ir 2.6 gadu jauns! Esmu sagaidījusi to vecumu, kad Esterei sāk interesēt cipari, burti un viņai ļoti izteikts šobrīd ir valodas sensitīvais periods, kad patīk rakstīt! :) Estere iet Montessori skoliņā 4x nedēļā, Noa arī vedu uz Montessori nodarbībām 2x nedēļā un pārējā laikā kopīgi darbojamies mājās. Esam pārvākušies uz citu dzīvesvietu un mums ir jauna bērnu istaba, ar jauniem plauktiem un daudz jauniem materiāliem! :) Esmu ļoti priecīga par jauno istabu, jo šeit ir vairāk vietas visam! :) Kaut gan materiāli nāk klāt ātrāk nekā es spēju atrast tiem vietu! Ceru, ka nākamgad kādā no blogierakstiem varēšu padalīties par patreizējo bērnu istabas izkārtojumu.
Šī gada pavasarī organizēju pie sevis Montessori mammu tikšanās, kur bija iespēja mammām paciemoties pie manis un apskatīties, kā tad ikdienā strādā Montessori! Prieks bija satikt sava bloga lasītājas un ar kādu ir izveidojusies īpaša draudzība! :) 2 tikšanās organizēju arī vasarā un rudens sākumā brīvā dabā! Arī tagad ik pa laikam kāda mamma ciemojas pie manis, parasti tā ir iniciatīva no šo mammu puses, jo es pilnīgi visas ciemos uzaicināt nevaru un nespēju, bet nekad neatsaku, ja kāda vēlas atbraukt ciemos un iepazīties ar mani! :)
Vasaras vidū kopā ar draudzeni jau otro gadu pēc kārtas organizējām mūsu pagalmu bērniem piedzīvojumu dienas, kurās bērni varēja daudz ko jaunu uzzināt, izmantojot Montessori materiālus un pieeju! Ceru, ka nākamā vasara nebūs izņēmums! :)
Šī gada sākumā uzsāku mācīties Skolas programmu Montessori bērnu mājā, šobrīd ir pārtraukums, bet ceru, ka nākamo gadu viss turpināsies! Šīs zināšanas ir ļoti vērtīgas, jo nākotnē domāju par to, kā pašai izglītot savus bērnus pēc Montessori metodes!
Priecājos par katru lasītāju, kurš apmeklē manu blogu, izsaka viedokli/komentāru, piedalās blogdāvans izlozēs un raksta un jautā un interesējas par Montessori! :) Gada laikā manu blogu ir apmeklējuši 88 600 lasītāju - liels cipars! :) Arī FB bloga lapā šobrīd "like" ir jau 363! Cenšos būt sociāli aktīva un visu laiku dalīties ar jaunāko informāciju, idejām un to, kā mūsmājās notiek Montessori "mācīšanās"! :)
Jau kādu gadu loloju vienu projektu saistībā ar Montessori mammām, ko vēlos publicēt savā blogā, bet nekad netieku līdz tā realizēšanai, tad nu mana apņemšanās JG ir, lai es beidzot spētu realizēt šo projektu! :)
Taču pēc Jaunā Gada ir gaidāmas nelielas izmaiņas manā līdzšinējā bloga dzīvē - gada sākumā iešu nelielā atvaļinājumā uz kādu laiku, ja tā var teikt! :) Centīšos blogu nepamest pavisam, bet varbūt, ka ieraksti būs retāk nekā līdz šim! Mūsu ģimene JG gaida ļoti skaists un īpašs notikums - esam sava trešā bērniņa gaidībās! :) Pirmos mēnešus notiekti gribēšu veltīt nedalītu laiku mūsu bēbītim un abiem vecākajiem bērniem! Tā kā neskumstiet, nekur nebūšu pazudusi, bet izbaudīšu šo skaisto un vienreizējo laiku kopā ar jaundzimušo! Tā kā mūsu Montessori bērnu pulciņš paplašinās! :)
Vēl šajā gada ceru publicēt divus ierakstus - Adventu kartiņu materiālu no Godly play un konstruktīvos trīstūrus, kas ir sajūtu materiāls!
Gribu novēlēt visiem gaišus, priecīgus un Dievam mīlestības piepildītus šos Ziemassvētkus! Atcerēsimies un pateiksimies Dievam par vislielāko Dāvanu, kuru atradām silītē! :)
Gada tumšākajās dienās
es iededzināšu sveci...
par Ziemassvētkiem, kas tuvojas...
par Jēzu, kas piedzimis Bētlemē...
par eņģeļiem, kas nes miera un laba prāta vēsti...
par zvaigzni, kas mūs vissu ved pie Jēzus...
Lai mana Ziemassvētku sveces gaisma
atgādina man par debesu gaismu.
/Nezināms/
Mīlestībā,
Karīna
Montessori mammu tikšanās
Kā jau atceraties, tad pavasara sezonā pie sevis aicināju ciemos mammas, kuras vēlējās iepazīties ar mani tuvāk, kā arī redzēt mūsu Montessori vidi mājās un uzzināt, kā es darbojos ikdienā ar saviem bērniem! Ciemošanās bija vairākas, bija prieks satikt tās mammas, ar kurām esmu pazīstama tikai "online". Pēdējās tikšanās mums izpalika, jo strauji uzliesmoja vīrusi un slimības, un es atcēlu pēdējās tikšanās! Tā kā vēlme man un citām mammām bija liela, izteicu piedāvājumu taisīt lielāku tikšanos kaut kad vasarā, kad mēs varētu lielāks skaits mammu satikties visas kopā! Dzīvoklis tomēr ierobežo uzņemto ciemiņu skaitu! Manai draudzenei Agnesei ir liels brīnišķīgs dārzs, kurā mēs nolēmām pulcēties! Vienā no jūnija pēdējām dienām mēs arī satikāmies! Prieks bija par lielo atsaucību, kopā bijām apmēram 17 mammas un kādi 16 bērni! Visām mammām nebija līdz bērnu, tā kā tas skaits būtu bijis lielāks! Tikšanās mērķis bija satikties un sapazīties savā starpā, kā arī parunāt par un ap Montessori, apmainīties ar idejām, atrādīt materiālus un iepazīstināt mammas ar tiem materiāliem, kuri bija jauni. Bija mammas, kas atbrauca vienas un kuras izmantoja laiku, lai kaut ko pagatavotu!
Laiks bija silts un saulains, bērniem bija jautri un patīkami kopā spēlēties, kā arī mammām aprunāties savā starpā! :)
Otra tikšanās bija augusta beigās, kur mēs bijām mazāks skaits mammu, bet tas mums netraucēja forši pavadīt laiku! Arī septembrī mēs sapulcējāmies Lucavsalā uz pikniku un mazu aprunāšanos! Domāju, ka ik pa laikam ir vērts rīkot tādas tikšanās, kur mammas var satikties un aprunāties! :) Ja arī tu vēlies piebiedroties šādās tikšanās reizēs, dod man ziņu! :)
Zemāk varat apskatīties bildes no pirmās Montessori mammu tikšanās! :)
Laiks bija silts un saulains, bērniem bija jautri un patīkami kopā spēlēties, kā arī mammām aprunāties savā starpā! :)
Otra tikšanās bija augusta beigās, kur mēs bijām mazāks skaits mammu, bet tas mums netraucēja forši pavadīt laiku! Arī septembrī mēs sapulcējāmies Lucavsalā uz pikniku un mazu aprunāšanos! Domāju, ka ik pa laikam ir vērts rīkot tādas tikšanās, kur mammas var satikties un aprunāties! :) Ja arī tu vēlies piebiedroties šādās tikšanās reizēs, dod man ziņu! :)
Zemāk varat apskatīties bildes no pirmās Montessori mammu tikšanās! :)
Ģimeņu skolu apvienības seminārs - "Matemātika"
Foto: www.gimenuskoluapvieniba.lv
Pirms kāda laika man bija iespēja piedalīties Ģimeņu skolu apvienības rīkotajā seminārā, kura tēma bija matemātika ( viņu mājaslapā jūs varat redzēt dažas bildes no šīs dienas). Ģimenes skolas apvienība ir izveidota ar mērķi - atbalstīt Biedrības biedrus bērnu izglītošanas jautājumos; popularizēt ģimeņu skolas Latvijā un iedrošināt vecākus uzņemties atbildību par savu bērnu izglītošanu; apkopot materiālus un izdot literatūru ģimeņu skolu vajadzībām; organizēt izglītojošus seminārus un nometnes; veikt Biedrības interešu aizstāvību politikas un normatīvo aktu izstrādē. Arī es iestājos šajā apvienībā, lai iegūtu jaunu informāciju, ka saistīta ar mājmācību, kā arī piedalītos turpmākajos semināros un pasākumus.
Pirmo lekciju vadīja Līga Giniborga, kas pēc izglītības un pirmās profesijas ir matemātikas skolotāja ( tagad Līga ir dūla/vecmāte, vairāk informācijas varat lasīt Līgas blogā - Ceļš uz Paradīzes dārzu.) Man patika tas, ko Līga uzsvēra, kam es piekrītu, ka matemātika nav tikai saskaitīšana/atņemšana, bet kaut kas vairāk. Līga: " Matemātika nav tikai saskaitīšana un reizināšana. Tas ir daudz kas vairāk, tepat jūsu ikdienas sadzīvē, fantāzijās un sapņos. Ja ir vēlme palīdzēt savam bērnam matemātikā, mācīties kopā, dariet to izmantojot kaut vai metamos kauliņus vai domino. Var arī paši pagatavot fleškartes vai ģeodēli un daudz ko citu. Galvenais veltiet tam laiku."
Es nemaz nezināju, ka var tik interesantā veidā, ar spēlēm, bērniem pasniegt matemātiku. Līga ir izdomājusi daudz dažādas radošas spēles, ko piedāvāt bērniem, tā vietā, lai bērni vienkārši rakstītu burtnīcā kārtējos piemērus. Šeit jūs varat apskatīties Līgas prezentāciju par matemātiskajām spēlēm un zemāk varat lejupielādēt audio failu ar Līgas uzstāšanos.
Otrā uzstāšanās bija par matemātiku Montessori stilā. Par to dalījos es un Evelīna. Manuprāt, Evelīnai sanāca ļoti labi parādīt "lielo matemātikas bildi", kas ir Montessori pedagoģijā. Sadaļā Pedagoģija, varat lasīt par Montessori matemātisko garu. Izstāstījām īsumā to, kas ir matemātika pēc Montessori domām un iepazīstinājām ar 6 matemātikas materiālu grupām. Evelīna noprezentēja zelta pērlīšu materiālu un apkārtejie bija aicināti iesaistīties. Protams, pēc mūsu prezentācijas, radās diskusijas starp Valdorfa piekrītējiem un Montessori piekritējiem. :) Šeit varat lejupielādēt Evelīnas sagatavoto prezentāciju. Zemāk pievienoju lielisku video, kas parāda visus Montsesori matemātikas materiālus, no vienkāršākā uz sarežģītāko.
Pirmo lekciju vadīja Līga Giniborga, kas pēc izglītības un pirmās profesijas ir matemātikas skolotāja ( tagad Līga ir dūla/vecmāte, vairāk informācijas varat lasīt Līgas blogā - Ceļš uz Paradīzes dārzu.) Man patika tas, ko Līga uzsvēra, kam es piekrītu, ka matemātika nav tikai saskaitīšana/atņemšana, bet kaut kas vairāk. Līga: " Matemātika nav tikai saskaitīšana un reizināšana. Tas ir daudz kas vairāk, tepat jūsu ikdienas sadzīvē, fantāzijās un sapņos. Ja ir vēlme palīdzēt savam bērnam matemātikā, mācīties kopā, dariet to izmantojot kaut vai metamos kauliņus vai domino. Var arī paši pagatavot fleškartes vai ģeodēli un daudz ko citu. Galvenais veltiet tam laiku."
Es nemaz nezināju, ka var tik interesantā veidā, ar spēlēm, bērniem pasniegt matemātiku. Līga ir izdomājusi daudz dažādas radošas spēles, ko piedāvāt bērniem, tā vietā, lai bērni vienkārši rakstītu burtnīcā kārtējos piemērus. Šeit jūs varat apskatīties Līgas prezentāciju par matemātiskajām spēlēm un zemāk varat lejupielādēt audio failu ar Līgas uzstāšanos.
Otrā uzstāšanās bija par matemātiku Montessori stilā. Par to dalījos es un Evelīna. Manuprāt, Evelīnai sanāca ļoti labi parādīt "lielo matemātikas bildi", kas ir Montessori pedagoģijā. Sadaļā Pedagoģija, varat lasīt par Montessori matemātisko garu. Izstāstījām īsumā to, kas ir matemātika pēc Montessori domām un iepazīstinājām ar 6 matemātikas materiālu grupām. Evelīna noprezentēja zelta pērlīšu materiālu un apkārtejie bija aicināti iesaistīties. Protams, pēc mūsu prezentācijas, radās diskusijas starp Valdorfa piekrītējiem un Montessori piekritējiem. :) Šeit varat lejupielādēt Evelīnas sagatavoto prezentāciju. Zemāk pievienoju lielisku video, kas parāda visus Montsesori matemātikas materiālus, no vienkāršākā uz sarežģītāko.
Tālāk sekoja Valdorfa izpratne par matemātiku. Es ļoti gaidīju tieši šo uzstāšanos, jo man līdz tam bija mazs priekšstats par to, kā tad Valdorfā tiek pasniegta matemātika. Pateicoties tieši redzētajam un dzirdētajam, šobrīd meklēju un interesējos daudz vairāk par to, kā tad strādā Valdorfa pedagoģija. Man ļoti patika Inita Gailīte, enerģiska, radoša un harismātiska personība, es uzskatu, ka tādam vajadzētu būt katram pedagogam!
Initai nebija sagatavotas nekādas prezentācijas, viņa mūs aicināja iesaistīties reālā darbībā, mēs paši varējām izdzīvot visas aktivitātes, ar kurām Inita vēlējās dalīties. Zemāk varat lejupielādēt audio failu, kur jūs paši varat noklausīties Initas stāstīto.
Kopumā man patika dzirdētais, piekrītu Initai, ka mūsdienās bērni ļoti maz kustās, viņiem visu noliek priekšā un pašiem nekas nav jādara/jādomā. Tāpēc Valdorfā visas aktivitātes ir caur kustību, bērnam liek kustināt rokas, kājas un smadzenes. Es noteikti aizņemšos šīs aktivitātes, kas būtu kā papildus spēles, apgūstot matemātiku, taču, manuprāt, šīs visas aktivitātes ir ļoti abstraktas bērnam. Montessori savukārt runā: no konkrētā uz abstrakto. Bērnam svarīgi visu sataustīt un saredzēt. Šīs piedāvātas aktivitātes ir liela abstrakcija priekš bērna, kas tikko iemācījies skaitīt.
Vēl viens jautājums, kur ir atšķirības abās pedagoģijās - ir pasakas. Cik saprotu, tad Valdorfā ļoti daudz, kas bērnam tiek pasniegts pasaku veidā. Montessori atkal uzskata, ka bērna prāts līdz 7 gadiem vēl nav nobriedis, lai uzņemtu kaut kādus abstraktus pasaku tēlus, tāpēc Montessori nav par tādām pasakām, kas reāli dzīvē nepastāv. Man nav tik viennozīmīga nostāja par šo. Mūsmājās mēs lasām pasakas, cenšos bērniem dot vairāk tādas, kur ir attēlota reālā pasaule, bet, protams, neiztikt arī bez runājošiem kaķiem/lāčiem. :)
Pēdējā laikā starp mums, Montessori mammām un Valdorfa mammām, ir izveidojusies interesanta diskusija par Montessori un Valdorfu. Es personiski, esmu Montessori piekritēja, tādā ziņā, ka bērnam līdz 7 gadiem ir svarīgi iedot visu dzīves pamatu, uzķerot viņu sensitīvās fāzes, neignorējot tās, tieši attīstot, piedāvājot konkrētus materiālus. No Valdorfa man patīk tas, ka bērnam ir dota liela izvēles brīvība un radošums, ka uzsvars tiek likts uz bērna dzīvesprieku, kustībām un radošām aktivitātēm, uzrunā tas, ka bērni strādā un darbojas daudz ārā un ar dabiskiem materiāliem. Tāpat kā Montessorī, arī Valdorfā bērniem tiek piedāvātas ļoti daudz dažādās praktiskas lietas - viņi cep maizi, veido no māla bļodas, šuj, ada, strādā ar koku. Tas ari bija viens no diskusiju punktiem - ka Montessori izpaliek tas radošums, Montessori viss ir jādara konkrēti un bērnam nav vietas, kur izpausties. Es gribētu piebilst, ka arī Montessori var atrast radošumu un to attīstīt, viss atkarīgs no konkrētā b/d un pedagoga, vai viņš pievērš lielu uzmanību radošajai pusei. Es neesmu ļoti kompetenta Valdorfpedagoģijā, bet tas ir tas, kas mani ir uzrunājis līdz šim. :) Zemāk varat noskatīties video, ar ko padalījās Evelīna.
Initai nebija sagatavotas nekādas prezentācijas, viņa mūs aicināja iesaistīties reālā darbībā, mēs paši varējām izdzīvot visas aktivitātes, ar kurām Inita vēlējās dalīties. Zemāk varat lejupielādēt audio failu, kur jūs paši varat noklausīties Initas stāstīto.
Kopumā man patika dzirdētais, piekrītu Initai, ka mūsdienās bērni ļoti maz kustās, viņiem visu noliek priekšā un pašiem nekas nav jādara/jādomā. Tāpēc Valdorfā visas aktivitātes ir caur kustību, bērnam liek kustināt rokas, kājas un smadzenes. Es noteikti aizņemšos šīs aktivitātes, kas būtu kā papildus spēles, apgūstot matemātiku, taču, manuprāt, šīs visas aktivitātes ir ļoti abstraktas bērnam. Montessori savukārt runā: no konkrētā uz abstrakto. Bērnam svarīgi visu sataustīt un saredzēt. Šīs piedāvātas aktivitātes ir liela abstrakcija priekš bērna, kas tikko iemācījies skaitīt.
Vēl viens jautājums, kur ir atšķirības abās pedagoģijās - ir pasakas. Cik saprotu, tad Valdorfā ļoti daudz, kas bērnam tiek pasniegts pasaku veidā. Montessori atkal uzskata, ka bērna prāts līdz 7 gadiem vēl nav nobriedis, lai uzņemtu kaut kādus abstraktus pasaku tēlus, tāpēc Montessori nav par tādām pasakām, kas reāli dzīvē nepastāv. Man nav tik viennozīmīga nostāja par šo. Mūsmājās mēs lasām pasakas, cenšos bērniem dot vairāk tādas, kur ir attēlota reālā pasaule, bet, protams, neiztikt arī bez runājošiem kaķiem/lāčiem. :)
Pēdējā laikā starp mums, Montessori mammām un Valdorfa mammām, ir izveidojusies interesanta diskusija par Montessori un Valdorfu. Es personiski, esmu Montessori piekritēja, tādā ziņā, ka bērnam līdz 7 gadiem ir svarīgi iedot visu dzīves pamatu, uzķerot viņu sensitīvās fāzes, neignorējot tās, tieši attīstot, piedāvājot konkrētus materiālus. No Valdorfa man patīk tas, ka bērnam ir dota liela izvēles brīvība un radošums, ka uzsvars tiek likts uz bērna dzīvesprieku, kustībām un radošām aktivitātēm, uzrunā tas, ka bērni strādā un darbojas daudz ārā un ar dabiskiem materiāliem. Tāpat kā Montessorī, arī Valdorfā bērniem tiek piedāvātas ļoti daudz dažādās praktiskas lietas - viņi cep maizi, veido no māla bļodas, šuj, ada, strādā ar koku. Tas ari bija viens no diskusiju punktiem - ka Montessori izpaliek tas radošums, Montessori viss ir jādara konkrēti un bērnam nav vietas, kur izpausties. Es gribētu piebilst, ka arī Montessori var atrast radošumu un to attīstīt, viss atkarīgs no konkrētā b/d un pedagoga, vai viņš pievērš lielu uzmanību radošajai pusei. Es neesmu ļoti kompetenta Valdorfpedagoģijā, bet tas ir tas, kas mani ir uzrunājis līdz šim. :) Zemāk varat noskatīties video, ar ko padalījās Evelīna.
Daudzi runā par to, ka vajadzētu paņemt no abām pedagoģijām to, kas ir labs! Bet ir viedokļi, ka nedrīkst miksēt abas kopā, jo tad tur vairs nebūs nekas no abām pedagoģijām. Šeit ir vieta atvērtām diskusijām, labprāt dzirdētu jūsu viedokli, pieredzi. Es nedomāju, ka kāda ir labāk vai sliktāka, es domāju, ka ir labi, ka mums ir izvēles iespējas alternatīvai pedagoģijai. Mēs esam dažādi, bērni ir dažādi, un vienam der Montessori, vienam Valdorfs. Tas ir brīnišķīgi, ka mēs varam izvēlēties. :)
Pēdējā uzstāšanās bija par likumdošanas prasībām ģimeņu skolu jomā, ar kurām dalījās Kristīne Vecpuise. Viņa ir daudzbērnu mamma un viņai ir liela pieredze mājmācībā, manuprāt, tie bija 9 gadi. Kristīne arī ir lieliska un gudra mamma, priecājos, ka mums ir mammas, kas var dalīties ar savu pieredzi un kuras tik daudz dara, lai arī mums, pārējiem, būtu iespēja skolot savus bērnus mājās. Šeit varat redzēt Kristīnes gatavoto prezentāciju.
Un pats svarīgākais, ko ieguvu šajā seminārā, ir cilvēciskais konakts. Bija prieks iepazīties klātienē ar līdzīgi domājošiem un sava bloga lasītājiem, kā arī aprunāties un apmainīties ar viedokļiem un pieredzi!
Ja gadījumā jūs nevarat lejupielādēt manis pievienotos audio failus, lūdzu, ziņojiet man!
Ņemat par labu manis rakstīto! :)
Pēdējā uzstāšanās bija par likumdošanas prasībām ģimeņu skolu jomā, ar kurām dalījās Kristīne Vecpuise. Viņa ir daudzbērnu mamma un viņai ir liela pieredze mājmācībā, manuprāt, tie bija 9 gadi. Kristīne arī ir lieliska un gudra mamma, priecājos, ka mums ir mammas, kas var dalīties ar savu pieredzi un kuras tik daudz dara, lai arī mums, pārējiem, būtu iespēja skolot savus bērnus mājās. Šeit varat redzēt Kristīnes gatavoto prezentāciju.
Un pats svarīgākais, ko ieguvu šajā seminārā, ir cilvēciskais konakts. Bija prieks iepazīties klātienē ar līdzīgi domājošiem un sava bloga lasītājiem, kā arī aprunāties un apmainīties ar viedokļiem un pieredzi!
Ja gadījumā jūs nevarat lejupielādēt manis pievienotos audio failus, lūdzu, ziņojiet man!
Ņemat par labu manis rakstīto! :)
matemtikassples.m4a | |
File Size: | 3918 kb |
File Type: | m4a |
valdorfs.m4a | |
File Size: | 3910 kb |
File Type: | m4a |
Blogam 1. Dzimšanas diena!
Tieši šodien aprit gads, kopš rakstu savu blogu par Montessori pedagoģijas praktizēšanu mūsu mājās. Šis ir 114 ieraksts pēc kārtas, ko veicu šodien. Ja jūs prasīsiet, vai man ir svētku sajūtas?! Tad varu droši teikt, ka JĀ! :) Šis gads man personiski un arī visai mūsu ģimenei ir bijis svētīgs, vērtīgs un ar daudz pārmaiņām! Pie sava bloga nonācu diezgan likumsakarīgi, kaut gan domāju, ka tas nav man. Nekad nedomāju, ka es varētu rakstīt savu blogu, un vai vispār man būtu, ko citiem pastāstīt?!
Pateicoties blogam, esmu tik daudz ko ieguvusi! Pirmkārt, iepazinusi sava bloga lasītājus. Paldies Jums, par vēstulēm, atbalsta un iedrošinājuma vārdiem! Tas tiešām ir liels atbalsts man un es redzu, ka tas, ko daru kādam palīdz, kādu iedvesmo un kādu uzrunā! Ar kādu bloga lasītāju man saista īpaša draudzība, liels prieks arī šādā veidā (neklātienē) iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Mūsu draudzība pagaidām ir elektroniska, jo šī bloga lasītāja dzīvo ārpus Latvijas. :)
Rakstot blogu, rodas arvien jaunas idejas un mazi projekti. Prieks, ka varu īstenot Blogdāvanas ( arī šoreiz tāda būs, bet par to mazliet vēlāk), jo man tiešām patīk iepriecināt cilvēkus ar dāvanām un es dalos ar visu, kas man ir: ar zināšanām, idejām, dāvanām un atbalstu. Īpašs prieks par māmiņām, kas atsaukušās Montessori māmiņu tikšanās reizēm. Uz doto brīdi ir pieteikušās jau 30 mammas! :) Noteikti arī blogā būs kāds ieraksts par šīm tikšanās reizēm, kur dalīšos, kā tad mums būs gājis! Blogs ir ticis arī pie savas Facebook bloga lapas, kur dalos ar jaunāko informāciju, kas notiek jauns mūsu mājās, kā arī ar dažāda veida informāciju par dažādām aktivitātēm un rakstiem, kas saistīti ar Montessori un izglītību. (Vēl plānā ir īstenot to, ka uz maniem bloga jaunumiem varēs pierakstīties caur e-pastu. ) Bloga ierakstu sadaļas ir paplašinājušās, nākušās klāt vairākas materiālu grupas. Plānoju arī drīzumā ieviest jaunu sadaļu - Kosmiskā audzināšana.
Ne tikai man, bet arī citām Montessori mammām bija iespēja viesoties LR1 raidījumā Ģimenes studija, kur dalījāmies ar savu pieredzi, kā tad mēs ikdienā izdzīvojam Montessori.
Kā jaunumu nākamajā gadam, esmu apņēmusies vairāk pievērsties un darboties ar Godly Play materiāliem. Daži materiāli jau ir mūsu mājās, no nākamā gada savā draudzē abas ar Ilzi uzsāksim mērķtiecīgi Godly Play mūsu bērniem. Šis ir lielisks materiāls, ar kuru palīdzību bērni tiek iepazīstināti ar Bībeles stāstiem un kurus bērni var izdzīvot caur sajūtām un pieredzi.
Plānā ir vēl 2 projekti, ko jau loloju kādu pusgadu, bet vēl netieku līdz īstenošanai. Esmu apņēmusies no Jaunā Gada beidzot sākt tos realizēt, bet tur man būs vajadzīgs atbalsts no mana vīra! :) Te vēlos pieminēt savu vīru, kurš ir mans vislielākais atbalts rakstot blogu, kā arī labākais kritiķis. :)
Ar manu draudzeni Ilzi esam šajā rudenī uzsākušas Mājas skolu mūsu bērniem. Priecājos patiesi par šo ideju un laiku, ko varam veltīt mūsu bērniem. Bērni mums abām ik pa laikam slimo, tāpēc, kāda tikšanās reize izkrīt, bet mēs turpināsim. Mums pievienosies arī vēl viena Montessori mamma ar savu dēliņu. Starp citu, mēs iepazināmies internetā, un arī varētu teikt pateicoties Montessori! Dzīvojam netālu viena no otras un arī mums veidojas forša un jauka draudzība! Jūs redzat, cik daudz pozitīvu lietu ir devis tas, ka rakstu blogu. :)
Esmu veiksmīgi pabeigusi Montessori kursus, kas man ir pavēris pavisam citu redzējumu uz bērniem, viņu attīstību un izglītību. Es ceru neapsāties un turpināt izlgītoties arī šajā jomā. Mācoties kursos sapratu, ka tas viss nav domāts tikai maniem bērniem, bet, ka tas noder arī man pašai. Es daudz ko esmu uzzinājusi un ieguvusi mācoties šajos kursos. Esot kopā ar saviem bērniem, es ne tikai mācu viņiem, bet es pati mācos kopā ar viņiem un mācos arī no viņiem.
Vēlos Jums atklāt, ka viss ko daru, iepriecina manu sirdi un ļoti ceru, ka tas iepriecina arī Jūs un palīdz Jums ikdienā darboties ar jūsu bērniņiem vai citiem bērniņiem. Es vēlos dalīties ar visu, ko esmu saņēmusi, satvērusi, es negribu to paturēt tikai sev, es vēlos, lai pēc iespējas vairāk cilvēki par to uzzina un iemīl to tāpat, kā es to esmu iemīlējusi! Es lūdzu Dievu, ka es varu kalpot caur šo blogu citiem.
Tā kā šodien ir Dzimšanas diena, tad ir vajadzīgas arī dāvanas! Parasti jau dāvanas dāvina Dzimšanas dienas jubilāram, bet man gribas tieši otrādi, iepriecināt kādu no jums! :) Mana dāvana šajā dienā ir visi mana bloga lasītāji un viņu labie vēlējumi! :) Šoreiz piedāvāju savā Blogdāvanā grāmatu par Mariju Montessori: Viņas dzīve un darbs! Lai piedalītos izlozē, Jums ir jāatstāj komentārs zem šī ieraksta. Vēlos, lai jūs uzrakstītu sekojošo: Jūsu, kā mammas/topošās mammas nākamā gada apņemšanās TOP 3! :) Komentārus varat atstāt līdz 2012. gada 17. decembrim plkst. 10:00. Visi, kas būs atbildējuši uz šo jautājumu, piedalīsies izlozē.
“Times have changed, and science has made great progress, and so has our work; but our principles have only been confirmed, and along with them our conviction that mankind can hope for a solution to its problems, among which the most urgent are those of peace and unity, only by turning its attention and energies to the discovery of the child and to the development of the great potentialities of the human personality in the course of its formation.” /Maria Montessori/
Pateicoties blogam, esmu tik daudz ko ieguvusi! Pirmkārt, iepazinusi sava bloga lasītājus. Paldies Jums, par vēstulēm, atbalsta un iedrošinājuma vārdiem! Tas tiešām ir liels atbalsts man un es redzu, ka tas, ko daru kādam palīdz, kādu iedvesmo un kādu uzrunā! Ar kādu bloga lasītāju man saista īpaša draudzība, liels prieks arī šādā veidā (neklātienē) iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Mūsu draudzība pagaidām ir elektroniska, jo šī bloga lasītāja dzīvo ārpus Latvijas. :)
Rakstot blogu, rodas arvien jaunas idejas un mazi projekti. Prieks, ka varu īstenot Blogdāvanas ( arī šoreiz tāda būs, bet par to mazliet vēlāk), jo man tiešām patīk iepriecināt cilvēkus ar dāvanām un es dalos ar visu, kas man ir: ar zināšanām, idejām, dāvanām un atbalstu. Īpašs prieks par māmiņām, kas atsaukušās Montessori māmiņu tikšanās reizēm. Uz doto brīdi ir pieteikušās jau 30 mammas! :) Noteikti arī blogā būs kāds ieraksts par šīm tikšanās reizēm, kur dalīšos, kā tad mums būs gājis! Blogs ir ticis arī pie savas Facebook bloga lapas, kur dalos ar jaunāko informāciju, kas notiek jauns mūsu mājās, kā arī ar dažāda veida informāciju par dažādām aktivitātēm un rakstiem, kas saistīti ar Montessori un izglītību. (Vēl plānā ir īstenot to, ka uz maniem bloga jaunumiem varēs pierakstīties caur e-pastu. ) Bloga ierakstu sadaļas ir paplašinājušās, nākušās klāt vairākas materiālu grupas. Plānoju arī drīzumā ieviest jaunu sadaļu - Kosmiskā audzināšana.
Ne tikai man, bet arī citām Montessori mammām bija iespēja viesoties LR1 raidījumā Ģimenes studija, kur dalījāmies ar savu pieredzi, kā tad mēs ikdienā izdzīvojam Montessori.
Kā jaunumu nākamajā gadam, esmu apņēmusies vairāk pievērsties un darboties ar Godly Play materiāliem. Daži materiāli jau ir mūsu mājās, no nākamā gada savā draudzē abas ar Ilzi uzsāksim mērķtiecīgi Godly Play mūsu bērniem. Šis ir lielisks materiāls, ar kuru palīdzību bērni tiek iepazīstināti ar Bībeles stāstiem un kurus bērni var izdzīvot caur sajūtām un pieredzi.
Plānā ir vēl 2 projekti, ko jau loloju kādu pusgadu, bet vēl netieku līdz īstenošanai. Esmu apņēmusies no Jaunā Gada beidzot sākt tos realizēt, bet tur man būs vajadzīgs atbalsts no mana vīra! :) Te vēlos pieminēt savu vīru, kurš ir mans vislielākais atbalts rakstot blogu, kā arī labākais kritiķis. :)
Ar manu draudzeni Ilzi esam šajā rudenī uzsākušas Mājas skolu mūsu bērniem. Priecājos patiesi par šo ideju un laiku, ko varam veltīt mūsu bērniem. Bērni mums abām ik pa laikam slimo, tāpēc, kāda tikšanās reize izkrīt, bet mēs turpināsim. Mums pievienosies arī vēl viena Montessori mamma ar savu dēliņu. Starp citu, mēs iepazināmies internetā, un arī varētu teikt pateicoties Montessori! Dzīvojam netālu viena no otras un arī mums veidojas forša un jauka draudzība! Jūs redzat, cik daudz pozitīvu lietu ir devis tas, ka rakstu blogu. :)
Esmu veiksmīgi pabeigusi Montessori kursus, kas man ir pavēris pavisam citu redzējumu uz bērniem, viņu attīstību un izglītību. Es ceru neapsāties un turpināt izlgītoties arī šajā jomā. Mācoties kursos sapratu, ka tas viss nav domāts tikai maniem bērniem, bet, ka tas noder arī man pašai. Es daudz ko esmu uzzinājusi un ieguvusi mācoties šajos kursos. Esot kopā ar saviem bērniem, es ne tikai mācu viņiem, bet es pati mācos kopā ar viņiem un mācos arī no viņiem.
Vēlos Jums atklāt, ka viss ko daru, iepriecina manu sirdi un ļoti ceru, ka tas iepriecina arī Jūs un palīdz Jums ikdienā darboties ar jūsu bērniņiem vai citiem bērniņiem. Es vēlos dalīties ar visu, ko esmu saņēmusi, satvērusi, es negribu to paturēt tikai sev, es vēlos, lai pēc iespējas vairāk cilvēki par to uzzina un iemīl to tāpat, kā es to esmu iemīlējusi! Es lūdzu Dievu, ka es varu kalpot caur šo blogu citiem.
Tā kā šodien ir Dzimšanas diena, tad ir vajadzīgas arī dāvanas! Parasti jau dāvanas dāvina Dzimšanas dienas jubilāram, bet man gribas tieši otrādi, iepriecināt kādu no jums! :) Mana dāvana šajā dienā ir visi mana bloga lasītāji un viņu labie vēlējumi! :) Šoreiz piedāvāju savā Blogdāvanā grāmatu par Mariju Montessori: Viņas dzīve un darbs! Lai piedalītos izlozē, Jums ir jāatstāj komentārs zem šī ieraksta. Vēlos, lai jūs uzrakstītu sekojošo: Jūsu, kā mammas/topošās mammas nākamā gada apņemšanās TOP 3! :) Komentārus varat atstāt līdz 2012. gada 17. decembrim plkst. 10:00. Visi, kas būs atbildējuši uz šo jautājumu, piedalīsies izlozē.
“Times have changed, and science has made great progress, and so has our work; but our principles have only been confirmed, and along with them our conviction that mankind can hope for a solution to its problems, among which the most urgent are those of peace and unity, only by turning its attention and energies to the discovery of the child and to the development of the great potentialities of the human personality in the course of its formation.” /Maria Montessori/
Marija Montesori itāļu pedagoģe, brīvās audzināšanas virziena pārstāve izveidoja unikālu bērna pašattīstības sistēmu speciāli sagatavotā attīstošajā vidē.
Viņa izstrādāja milzīgu skaitu didaktisko materiālu, kuri pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem attīsta sensorās sajūtas, domāšanu, uzmanību, atmiņu, gribu, runu, atver pasauli caur roku darbu un jūtu skaidrību. |
Adventa laiks
Mans šī gada Adventes vainags
Ilgi domāju, ar ko lai iesāk?! :) Gribējas padalīties ar Jums par to, kas notiek jauns mūsmājās. Šajā nedēļā ļoti aktīvi sanācis raktīt blogierakstus. Decembris jau rīt būs klāt, es sev esmu nosolījusies, ka decembris ir jāpavada mierīgi, bez steigas, bez plānotiem pasākumiem, taču viss notiek ne tā kā es gribētu! :) Informācijas apjoms, kas iziet caur mani, ir tik milzīgs, ka jūtu, gribu paņemt atkal pauzi no bloga, sociālajiem tīkliem. Tāpēc nākamnedēļ mani nevārēs sastap interneta vidē tik bieži kā parasti! Esmu sapratusi, ka man ik pa laikam vajag paņemt "OFF". Gribu vairāk laika veltīt vīram/bērniem, un attiecībām ar Dievu.
Man ir milzīgs prieks par to, ka uz Montessori māmiņu tikšanos ir pieteikušās 23!!! mammas! :) Esmu pārsteigta par tādu interesi un atsaucību! Par visu organizatorisko pusi es domāšu tikai janvārī :) Būs jāņem papildspēki, lai visas pienācīgi uzņemtu savās mājās! :) Esmu laimīga, ka varu darīt to, kas man visvairāk patīk - uzņemt ciemiņus, iepazīties ar jauniem cilvēkiem un veidot jaunas draudzības ar citiem! :)
Estere un Noa turpina savas ikdienas gaitas! Pēdējā laikā, Estere katru rītu pamostoties man prasa: "Mammu, ko mēs šodien darīsim?!" Viņa ir izslāpusi pēc jaunām aktivitātēm un nodarbēm, tāpat vienkārši pavadīt dienu, viņa tā nevar! Vajag vienmēr kaut ko darīt! Atzīstu, es nogurstu, jo es nevaru visu laiku plānot dažādas aktivitātes, jo bez tā, man ir arī citi pienākumi, kas jāveic.
Ļoti priecājos par to, ka Esterei šobrīd ir valodas sensitīvas periods! Mēs katru dienu, tiešām bez izņēmuma, pat dažreiz vairākas reizes dienā, ņemam skaņu maisiņus ( esmu beidzot nobriedusi arī blogierakstam par šo materiālu) un smilšu burtus. Estere pati prasa visu laiku, rakstīt burtiņus! Man tiešām liels prieks. Skaņu maisiņi mūsu mājās ir jau kādus nepilnus 3 mēnešus, un joprojām viņi ir topā! Estere prot atpazīt jau dažas skaņas un māk tās pierakstīt uz smilšu burtu plāksnītēm. Brālis negrib atpalikt, viņš arī tās ņem un vēlk, kā nu māk. :) Tagad mums sanāk kopā darboties visiem. Estere parasti ņem skaņu maisiņus un skatās, kas tur iekšā, un dod brālim arī aplūkot, pēc tam kopīgi meklējam arī attiecīgo smilšu burtu! Estere arī sāk darboties ar skaitļu stieņiem, ilgu laiku tie stāvēja un nekādu interesi neizraisīja, bet šobrīd jau viņa pati saka: "Mammu, gribu skaitīt stieņus!" Estere šobrīd ir tikusi līdz 6! Brālim joprojām liela interese ir izjaukt un izārdīt visu, toties grāmatas viņš varētu skatīties 5 stundas no vietas! :) Viņš kļūst nopietnāks un gudrāks, viņš vēl īsti nerunā, bet tik daudzas lietas jau izprot un māk to parādīt! Viņam ļoti patīk mūzika, dejošana un grāmatas!
Šobrīd ir tā, ka bērni neļauj ne uz mirkli atslābt, iet kā ratiņi pa māju un es nogurstu! 3 gadnieks kopā ar 1.5 gadnieku..tā ir komanda! :) Es ļoti gaidu, kad brālis nedaudz paaugsies un tad ceru, ka būs vieglāk!
Esterei nākamnedēļ paliek 3 gadi! Liekas, tik maz! :) Tikai 3 gadus viņa ir šajā pasaulē, bet tik daudz pārmaiņas ir ienesusi mūsu ģimenē un man patīk skatīties, kā viņa aug! :)
Novembrī biju uz semināru par Mākslu un Montessori. Ļoti patika un iedvesmoja, esmu nolēmusi beidzot pēc Jaunā Gada pagatavot Mākslas materiālu, kā arī ļoti gribu sākt vest Esteri uz nodarbībām Mākslas istabā. Man pašai nekad māksla un tādas radošas aktivitātes nav padevušās, esmu vienmēr ar apbrīnu vērojusi citus, kas to māk un prot, tāpēc jo lielāks prieks par Esteres milzīgo interesi, saprotu, ka jādod viņai iespēja radoši izpausties! Abas ar Ilzi esam nolēmušas, ka arī Mājas skolā gribam vismaz 1x mēnesī veltīt tikai mākslai. Mūsdienās, manuprāt māksla netiek pienācīgi novērtēta attiecībā uz bērniem, tā tiešām attīsta bērna personību un radošumu. Iesaku izlasīt bērniemdraudzīgs.lv rakstu par mākslu Montessori metodikā. Dzimšanas dienā saņēmu lielisku dāvanu, iespēju iet uz zīmēšanas/glezniecības kursiem. Tas tiešām man tāds kluss un mazs sapnītis, ka kādu dienu arī es varētu saņemt drosmi un uzdrošināties radīt mākslu.
Adventa laikā esmu uzsākusi arī Adventa Bībeles studijas online, kas ir lieliska pieredze, iedrošinājums un svētība man. Ikdienā neatliek tik daudz laika, lai to varētu darīt klātienē, tāpēc ļoti priecājos, ka varu to darīt šādi, man ērtā un pieņemamā veidā! :)
Mums kristiešiem Adventa laiks ir īpašs laiks, jo tas ir gaidīšanas laiks, kad gaidam ierodamis pasaulē Brīnumu. :) Arī mūsmājās pavadam visu mēnesi svētku noskaņās. Bērniem šogad ir Adventes kalendārs, bet paralēli tam būs arī cits "kalendārs" Jesse Tree, es to saucu par "garīgo maizi". :) Paldies Evelīnai, kas padalījās ar šo ideju, paspēju to arī realizēt! :) Nākamnedēļ varbūt sanāks ielikt arī aprakstu par to.
Mūsu ģimenē Ziemassvētki ir visgaidītākie un mīļākie svētki, kā jau daudzās ģimenēs! Novēlu arī Jums izbaudīt šo Adventa laiku, pārdomājot kādas lietas savā dzīvē, ko vajadzētu mainīt, ko atstāt vai varbūt, ko sākt no jauna?!
Cietuma celle, kurā cilvēks gaida, cer, dara dažādas maznozīmīgas lietas un ir pilnīgi atkarīgs no fakta, ka durvis uz brīvību var atvērt tikai no ārpuses, nav slikta analoģija Adventes laikam. [D.Bonhēfers]
Man ir milzīgs prieks par to, ka uz Montessori māmiņu tikšanos ir pieteikušās 23!!! mammas! :) Esmu pārsteigta par tādu interesi un atsaucību! Par visu organizatorisko pusi es domāšu tikai janvārī :) Būs jāņem papildspēki, lai visas pienācīgi uzņemtu savās mājās! :) Esmu laimīga, ka varu darīt to, kas man visvairāk patīk - uzņemt ciemiņus, iepazīties ar jauniem cilvēkiem un veidot jaunas draudzības ar citiem! :)
Estere un Noa turpina savas ikdienas gaitas! Pēdējā laikā, Estere katru rītu pamostoties man prasa: "Mammu, ko mēs šodien darīsim?!" Viņa ir izslāpusi pēc jaunām aktivitātēm un nodarbēm, tāpat vienkārši pavadīt dienu, viņa tā nevar! Vajag vienmēr kaut ko darīt! Atzīstu, es nogurstu, jo es nevaru visu laiku plānot dažādas aktivitātes, jo bez tā, man ir arī citi pienākumi, kas jāveic.
Ļoti priecājos par to, ka Esterei šobrīd ir valodas sensitīvas periods! Mēs katru dienu, tiešām bez izņēmuma, pat dažreiz vairākas reizes dienā, ņemam skaņu maisiņus ( esmu beidzot nobriedusi arī blogierakstam par šo materiālu) un smilšu burtus. Estere pati prasa visu laiku, rakstīt burtiņus! Man tiešām liels prieks. Skaņu maisiņi mūsu mājās ir jau kādus nepilnus 3 mēnešus, un joprojām viņi ir topā! Estere prot atpazīt jau dažas skaņas un māk tās pierakstīt uz smilšu burtu plāksnītēm. Brālis negrib atpalikt, viņš arī tās ņem un vēlk, kā nu māk. :) Tagad mums sanāk kopā darboties visiem. Estere parasti ņem skaņu maisiņus un skatās, kas tur iekšā, un dod brālim arī aplūkot, pēc tam kopīgi meklējam arī attiecīgo smilšu burtu! Estere arī sāk darboties ar skaitļu stieņiem, ilgu laiku tie stāvēja un nekādu interesi neizraisīja, bet šobrīd jau viņa pati saka: "Mammu, gribu skaitīt stieņus!" Estere šobrīd ir tikusi līdz 6! Brālim joprojām liela interese ir izjaukt un izārdīt visu, toties grāmatas viņš varētu skatīties 5 stundas no vietas! :) Viņš kļūst nopietnāks un gudrāks, viņš vēl īsti nerunā, bet tik daudzas lietas jau izprot un māk to parādīt! Viņam ļoti patīk mūzika, dejošana un grāmatas!
Šobrīd ir tā, ka bērni neļauj ne uz mirkli atslābt, iet kā ratiņi pa māju un es nogurstu! 3 gadnieks kopā ar 1.5 gadnieku..tā ir komanda! :) Es ļoti gaidu, kad brālis nedaudz paaugsies un tad ceru, ka būs vieglāk!
Esterei nākamnedēļ paliek 3 gadi! Liekas, tik maz! :) Tikai 3 gadus viņa ir šajā pasaulē, bet tik daudz pārmaiņas ir ienesusi mūsu ģimenē un man patīk skatīties, kā viņa aug! :)
Novembrī biju uz semināru par Mākslu un Montessori. Ļoti patika un iedvesmoja, esmu nolēmusi beidzot pēc Jaunā Gada pagatavot Mākslas materiālu, kā arī ļoti gribu sākt vest Esteri uz nodarbībām Mākslas istabā. Man pašai nekad māksla un tādas radošas aktivitātes nav padevušās, esmu vienmēr ar apbrīnu vērojusi citus, kas to māk un prot, tāpēc jo lielāks prieks par Esteres milzīgo interesi, saprotu, ka jādod viņai iespēja radoši izpausties! Abas ar Ilzi esam nolēmušas, ka arī Mājas skolā gribam vismaz 1x mēnesī veltīt tikai mākslai. Mūsdienās, manuprāt māksla netiek pienācīgi novērtēta attiecībā uz bērniem, tā tiešām attīsta bērna personību un radošumu. Iesaku izlasīt bērniemdraudzīgs.lv rakstu par mākslu Montessori metodikā. Dzimšanas dienā saņēmu lielisku dāvanu, iespēju iet uz zīmēšanas/glezniecības kursiem. Tas tiešām man tāds kluss un mazs sapnītis, ka kādu dienu arī es varētu saņemt drosmi un uzdrošināties radīt mākslu.
Adventa laikā esmu uzsākusi arī Adventa Bībeles studijas online, kas ir lieliska pieredze, iedrošinājums un svētība man. Ikdienā neatliek tik daudz laika, lai to varētu darīt klātienē, tāpēc ļoti priecājos, ka varu to darīt šādi, man ērtā un pieņemamā veidā! :)
Mums kristiešiem Adventa laiks ir īpašs laiks, jo tas ir gaidīšanas laiks, kad gaidam ierodamis pasaulē Brīnumu. :) Arī mūsmājās pavadam visu mēnesi svētku noskaņās. Bērniem šogad ir Adventes kalendārs, bet paralēli tam būs arī cits "kalendārs" Jesse Tree, es to saucu par "garīgo maizi". :) Paldies Evelīnai, kas padalījās ar šo ideju, paspēju to arī realizēt! :) Nākamnedēļ varbūt sanāks ielikt arī aprakstu par to.
Mūsu ģimenē Ziemassvētki ir visgaidītākie un mīļākie svētki, kā jau daudzās ģimenēs! Novēlu arī Jums izbaudīt šo Adventa laiku, pārdomājot kādas lietas savā dzīvē, ko vajadzētu mainīt, ko atstāt vai varbūt, ko sākt no jauna?!
Cietuma celle, kurā cilvēks gaida, cer, dara dažādas maznozīmīgas lietas un ir pilnīgi atkarīgs no fakta, ka durvis uz brīvību var atvērt tikai no ārpuses, nav slikta analoģija Adventes laikam. [D.Bonhēfers]
Montessori kursu izlaidums
Varu Jums priecīgi paziņot, ka esmu beigusi Praktiskās Montessori pedagoģijs kursus! :) Aizvadītajā nedēļā bija eksāmens un 11. novembrī mēs svinējām izlaidumu! Esmu patiesi priecīga par šo savas dzīves posmu, kad varēju paplašināt savu redzesloku, iemācīties un uzzināt, ko jaunu, kā arī iepazīties ar lieliskiem un gudriem cilvēkiem! Šīs zināšanas un prasmes ir pilnībā mainījušas manu skatījumu uz bērnu audzināšanu un izglītību, esmu laimīga, ka neko neesmu nokavējusi attiecībā uz saviem bērniem, man viss vēl ir priekšā!
Pateicoties Montessori, mani bērni darbojas ar materiāliem un mūsu mājas vide ir pielāgota bērniem, man ir savs blogs un man ir jauni draugi - Montessori mammas, kuras man ir lielisks atbalsts, iedrošinājums un palīgs! :)
Prieks mijas reizē ar skumjām, jo nu vairs nebūs tādi kursi, nebūs vairs 2 dienas mēnesī, kuras varēju veltīt iepazīstoties ar Montessori materiāliem un uzzināt kaut ko jaunu, toties vietā nāks kaut kas cits! Par saviem nākotnes plāniem saistībā ar Montessori neko vēl nevaru pateikt, jo nekas nav konkrēti zināms! Bet es ceru un ticu, ka šis ir tikai jauns sākums manā dzīves posmā!
Ja arī jūs vēlaties iziet šos kursus, noteikti iesaku pieteikties laicīgi, jo šogad ļoti daudz palika "aiz rindas". Šos kursus iesaku ikvienam, kurš vēlas iepazīties ar interesantu un alternatīvu pieeju bērnu audzināšanā un izglītošānā!
Adults look upon a child as something empty that is to be filled through their own efforts, as something inert and helpless for which they must do everything, as something lacking an inner guide and in constant need of inner direction. . . . An adult who acts in this way, even though he may be convinced that he is filled with zeal, love, and a spirit of sacrifice on behalf of his child, unconsciously suppresses the development of the child's own personality. /Maria Montessori/
Pateicoties Montessori, mani bērni darbojas ar materiāliem un mūsu mājas vide ir pielāgota bērniem, man ir savs blogs un man ir jauni draugi - Montessori mammas, kuras man ir lielisks atbalsts, iedrošinājums un palīgs! :)
Prieks mijas reizē ar skumjām, jo nu vairs nebūs tādi kursi, nebūs vairs 2 dienas mēnesī, kuras varēju veltīt iepazīstoties ar Montessori materiāliem un uzzināt kaut ko jaunu, toties vietā nāks kaut kas cits! Par saviem nākotnes plāniem saistībā ar Montessori neko vēl nevaru pateikt, jo nekas nav konkrēti zināms! Bet es ceru un ticu, ka šis ir tikai jauns sākums manā dzīves posmā!
Ja arī jūs vēlaties iziet šos kursus, noteikti iesaku pieteikties laicīgi, jo šogad ļoti daudz palika "aiz rindas". Šos kursus iesaku ikvienam, kurš vēlas iepazīties ar interesantu un alternatīvu pieeju bērnu audzināšanā un izglītošānā!
Adults look upon a child as something empty that is to be filled through their own efforts, as something inert and helpless for which they must do everything, as something lacking an inner guide and in constant need of inner direction. . . . An adult who acts in this way, even though he may be convinced that he is filled with zeal, love, and a spirit of sacrifice on behalf of his child, unconsciously suppresses the development of the child's own personality. /Maria Montessori/
Montessori mammas Radio
Pirmo reizi man bija iespēja plašākai auditorijai pastāstīt par Montessori pedagoģiju un to pielietošanu mūsu ģimenes ikdienas dzīvē radio raidījumā Ģimenes studija, kuru var dzirdēt LR1 katru darba dienu plkst. 15:06. Sarunā piedalījās 5 Montessori mammas ( Mammas smaids, Mazās zvaigznes, Dārgumu Zane, Līga un es), kas ikdienā darbojas ar saviem bērniem, un kuras ir satvērušas Montessori pedagoģiju, kā ļoti būtisku lietu savā un savu bērnu dzīvē. Raidījumu jūs varat noklausīties šeit. Laiks bija ļoti ierobežots, kurā mums visām 5 izteikties, bet ceru, ka tas radīja kaut nelielu priekštatu par to, kas ir Montessori tiem, kas vēl nebija dzirdējuši par to neko. Man tā bija lieliska pieredze un jauki pavadīts laiks kopā ar pārējām mammām.
Mani bērni un vīrs arī klausījās...Estere uzreiz atpazina manu balsi un jautāja, kāpēc mamma runā?! :) Tētis skaidroja, ka mamma stāsta par Esteres darbiņiem un kā mēs ikdienā ar tiem darbojamies. Esteres nākamais jautājums bija, kāpēc mamma stāsta? Tētis atbildēja, tāpēc, lai citi uzzinātu par to. Estere - kuri citi? Tētis - nu citi cilvēki. :) Dzirdot to, ka es stāstu par klusuma vingrinājumiem..Estere komentēja, ka viņai patīk klausīties klusumā un vērot, kā tek smilšu pulkstenis. :)
To, ko varbūt gribu uzsvērt pēc raidījuma, un kas netika īsti pateikts, ka būtībā jau daudzas mammas, vadoties pēc savām sajutām un vērojot bērnus, strādā pēc Montessori metodes, tikai viņas neapjaušs to, ka to sauc par Montessori! :) Montessori nav kaut kas unikāls un domāts tikai īpašiem vecākiem un īpašiem bērniem, tas ir domāts ikvienam. Daudzas manas draudzenes - mammas, to jau dara ikdienā, neejot kursos, nerakstot blogu, bet viņas darbojas un strādā ar saviem bērniem un man par to ir liels prieks. :)
Lai patīkama klausīšanās un ja ir kādi neatbildēti jautājumu, uz kuriem mēs neatbildējām raidījuma laikā un kuri nav apskatīti manā blogā, tad lūdzu rakstiet man/mums. :)
Mani bērni un vīrs arī klausījās...Estere uzreiz atpazina manu balsi un jautāja, kāpēc mamma runā?! :) Tētis skaidroja, ka mamma stāsta par Esteres darbiņiem un kā mēs ikdienā ar tiem darbojamies. Esteres nākamais jautājums bija, kāpēc mamma stāsta? Tētis atbildēja, tāpēc, lai citi uzzinātu par to. Estere - kuri citi? Tētis - nu citi cilvēki. :) Dzirdot to, ka es stāstu par klusuma vingrinājumiem..Estere komentēja, ka viņai patīk klausīties klusumā un vērot, kā tek smilšu pulkstenis. :)
To, ko varbūt gribu uzsvērt pēc raidījuma, un kas netika īsti pateikts, ka būtībā jau daudzas mammas, vadoties pēc savām sajutām un vērojot bērnus, strādā pēc Montessori metodes, tikai viņas neapjaušs to, ka to sauc par Montessori! :) Montessori nav kaut kas unikāls un domāts tikai īpašiem vecākiem un īpašiem bērniem, tas ir domāts ikvienam. Daudzas manas draudzenes - mammas, to jau dara ikdienā, neejot kursos, nerakstot blogu, bet viņas darbojas un strādā ar saviem bērniem un man par to ir liels prieks. :)
Lai patīkama klausīšanās un ja ir kādi neatbildēti jautājumu, uz kuriem mēs neatbildējām raidījuma laikā un kuri nav apskatīti manā blogā, tad lūdzu rakstiet man/mums. :)
Varoņu brīvdienas - atklāj Visumu!
Mums bija lieliska iespēja jūlijā noorganizēt bērniem dienas nodarbības - Varoņu brīvdienas. Mēs pieteicāmies vienam projektam Ādažu domē un mums piešķīra finansējumu. :) Tā bija lieliska pieredze organizējot un arī vadot. Paldies liels jāsaka Ilzei, Ilzes vīram Kasparam un manam vīram, kā arī divām citām mammām, kas mums palīdzēja. Pavisam kopā bija 30 bērni, mūsu mazos ieskaitot, bet vēlāk pievienojās arī citi bērni. Šī bija arī lieliska iespēja un pieredze mums ar Ilzi praktizēt Montessori zināšanas, kā arī labāk iepazīt mūsu ciemata bērnus un viņu vecākus. Tēma bija iepazīstot Visumu. Zemāk jūs varat lasīt kā mums gāja šajās dienās, ko mēs darījām, kā arī varat apskatītes bildes. Diezgan apjomīgs šis ieraksts man ir sanācis, novēlu izturību jums, lasot. :)
Katru dienu mēs sākām plkst. 9:00. Pirmajā dienā bija iepazīšanās savā starpā, katrs bērns nosauca savu vārdu un savu varoni ( Nometnes nosaukums - Varoņu brīvdienas). Lielākajai daļai tā bija ģimene, vai nu mamma vai tētis, lielākiem puišiem tie bija kādi sportisti. Mans varonis? Noteikti tā ir kristiete un daudzbērnu mamma, kura ar savu dzīvi, darbiem un vārdiem mani iedrošina..es neviltoti varu teikt, ka tā ir Evelīna ( viņa ir pirmā, kas man ienāk prātā, ņemot vērā manis iepriekš rakstītās pazīmes. :)
Dienas pirmā puse ir ar dažādām aktivitātēm, bērni tiek sadalīti trīs grupās un pēc rotācijas principa, viņi piedalās tās dienas trīs dažādās aktivitātēs, pēc šīm aktivitātēm ir uzkodas. Pēc tam bērni nedaudz atpūšas blakus esošajā spēļu laukumā, pēc tam turpinam ar kādu spēli vai lielo kopējo aktivitāti. Katru nodarbības dienu mēs noslēdzām ar stāstu, ko stāstīja Kaspars.
1. diena.
Pirmajā dienā bērni iepazinās ar Saules sistēmu, bet pirms tam viņi noklausījās stāstu par to, kā radās zeme. Šo stāstu ir uzrakstījusi pati Montessori, un stāsta nosaukums ir "Dievs, kuram nebija roku" jeb "Zemes un Visuma rašanās". Mēs ņemām Saules sistēmas materiālu, manuprāt lielisks materiāls, lai bērni paši izdzīvotu un saprastu planētu būtību un atrašanās vietas. ( par šo demonstrējumu jūs sīkāk varat lasīt Evelīnas blogā. ) Bērniem patika šis materiāls, mēs pēc tam jautājām, kas vislabāk patika un visi kā viens teica, ka patika pašiem piedalīties un likt planētas, un zvaigznes un meteorītus. Tāpēc ir tik svarīgi bērniem visu izdzīvot caur sajūtām, jo to viņi vislabāk atceras. Pēc tam mēs visi kopā kausījāmies planētu skaņas. Šeit jūs varat apskatīties un paši izdzīvot dažādās skaņas, kuras var sastapt uz kādām planētām. Vēl vienu interesantu video par Visumu, varat apskatīties šeit.
Vēlāk mēs ļāvām pašiem bērniem saprast, cik tad ir lielas un kādā attālumā ir šīs planētas no Saules. Bērni sadalījās pa grupiņām un katra no grupiņām bija konkrētā plānēta. Attālumus mēs samazinājām attiecīgi pēc mēroga un katra planēta gāja tik soļus, cik tā ir tālu prom no Saules. Nonākot īstajā vietā, bērni uzzīmēja konkrēto planētu ar krītiņiem.
Pēdējā aktivitāte bija, iespēja uzgleznot kādu no planētām uz saviem T-krekliem. Bija bērni, kas izvēlējās zīmēt planētu, bet bija bērni, kas paši improvizēja. Mazākie dalībniekie, kā Estere, gleznoja uz papīra. Viņa uzgleznoja mani ( vai esmu līdzīga? ). Manuprāt, T-krekli sanāca skaisti un koši! Tie bērni, kuri vēlējās vēl palikt, varēja uzspēlēt futbolu, bet kopumā pirmā diena bija noslēgusies!
Katru dienu mēs sākām plkst. 9:00. Pirmajā dienā bija iepazīšanās savā starpā, katrs bērns nosauca savu vārdu un savu varoni ( Nometnes nosaukums - Varoņu brīvdienas). Lielākajai daļai tā bija ģimene, vai nu mamma vai tētis, lielākiem puišiem tie bija kādi sportisti. Mans varonis? Noteikti tā ir kristiete un daudzbērnu mamma, kura ar savu dzīvi, darbiem un vārdiem mani iedrošina..es neviltoti varu teikt, ka tā ir Evelīna ( viņa ir pirmā, kas man ienāk prātā, ņemot vērā manis iepriekš rakstītās pazīmes. :)
Dienas pirmā puse ir ar dažādām aktivitātēm, bērni tiek sadalīti trīs grupās un pēc rotācijas principa, viņi piedalās tās dienas trīs dažādās aktivitātēs, pēc šīm aktivitātēm ir uzkodas. Pēc tam bērni nedaudz atpūšas blakus esošajā spēļu laukumā, pēc tam turpinam ar kādu spēli vai lielo kopējo aktivitāti. Katru nodarbības dienu mēs noslēdzām ar stāstu, ko stāstīja Kaspars.
1. diena.
Pirmajā dienā bērni iepazinās ar Saules sistēmu, bet pirms tam viņi noklausījās stāstu par to, kā radās zeme. Šo stāstu ir uzrakstījusi pati Montessori, un stāsta nosaukums ir "Dievs, kuram nebija roku" jeb "Zemes un Visuma rašanās". Mēs ņemām Saules sistēmas materiālu, manuprāt lielisks materiāls, lai bērni paši izdzīvotu un saprastu planētu būtību un atrašanās vietas. ( par šo demonstrējumu jūs sīkāk varat lasīt Evelīnas blogā. ) Bērniem patika šis materiāls, mēs pēc tam jautājām, kas vislabāk patika un visi kā viens teica, ka patika pašiem piedalīties un likt planētas, un zvaigznes un meteorītus. Tāpēc ir tik svarīgi bērniem visu izdzīvot caur sajūtām, jo to viņi vislabāk atceras. Pēc tam mēs visi kopā kausījāmies planētu skaņas. Šeit jūs varat apskatīties un paši izdzīvot dažādās skaņas, kuras var sastapt uz kādām planētām. Vēl vienu interesantu video par Visumu, varat apskatīties šeit.
Vēlāk mēs ļāvām pašiem bērniem saprast, cik tad ir lielas un kādā attālumā ir šīs planētas no Saules. Bērni sadalījās pa grupiņām un katra no grupiņām bija konkrētā plānēta. Attālumus mēs samazinājām attiecīgi pēc mēroga un katra planēta gāja tik soļus, cik tā ir tālu prom no Saules. Nonākot īstajā vietā, bērni uzzīmēja konkrēto planētu ar krītiņiem.
Pēdējā aktivitāte bija, iespēja uzgleznot kādu no planētām uz saviem T-krekliem. Bija bērni, kas izvēlējās zīmēt planētu, bet bija bērni, kas paši improvizēja. Mazākie dalībniekie, kā Estere, gleznoja uz papīra. Viņa uzgleznoja mani ( vai esmu līdzīga? ). Manuprāt, T-krekli sanāca skaisti un koši! Tie bērni, kuri vēlējās vēl palikt, varēja uzspēlēt futbolu, bet kopumā pirmā diena bija noslēgusies!
2. diena.
Kaspars iepriekšejā vakarā bija izsludinājis "konkursu", kurš pirmais atnāks uz nometni, tam tiks balva, katru rītu bērni bija saprojušies. Agrākās bija meitenes, tās ieradās jau ap 7:00 ( nodarbības oficiāli sākās 9:00 ). Un viens pusis pat bija piecēlies pirms vecākiem, atstāja zīmīti, ka viņš ies uz Varoņu brīvdienām, tikmēr vecāki vēl gulēja. :) Šī diena bija ļoti intensīva, jo bija daudz jāapgūst. Šīs dienas tēma bija pasaules kontinenti, okeāni, zemes un ūdens formas. Es biju pie kontinentiem, Kaspars darbojās ar zemes un ūdens formām, Ilze darbojās ar smilšu globusu, zemes un ūdens formas kartiņām (par šo materiālu mums jāpateicas Universum b/d Valmierā, kurš mums aizdeva šo materiālu.) Visus pārējos Montessori materiālus mēs pirkām Absorbent Minds.
Pie manis bērni iepazinās ar kontinentu globusu, puslodēm un kontinentu puzles mapi, kā arī mēģinājām atrast katra kontinenta raksturīgākos dzīvniekus. Šis materiāls strādāja ļoti labi pie mazākajiem bērniem, jo daudz kas viņiem bija jau jauns, bet arī lielākie varēja nostiprināt savas zināšanas un iemācīties kaut ko jaunu. Visi bērni gribēja piedalīties, katrs gribēja paņemt kādu gabaliņu no puzles, kā arī atrast īsto dzīvnieku. Pirmo reizi strādāju tāda lielā grupa, ar tik daudz bērniem vienlaicīgi. Tas bija izaicinājums, jo man bija jāmēģina visu to procesu novadīt, tā lai visi ir apmierināti. :) Dienas beigās es biju pārgurusi, jo vēl bija jāpieskata Noa, kas pie kājām visu laiku dīdijās. Bērni varēja gatavot savas kontinentu grāmatiņas, ņemot katru kontinentu ārā no puzles, apzīmējot kontūru, izkrāsojot un ielīmējot savā mapītē.
Kaspars darbojās ar zemes un ūdens formām. Par šo materiālu un kā to pagatavot varat lasīt atkal Evelīnas blogā. Mūsu paraugmateriālus bija sagatavojusi Ilze. Sākumā bērni iepazinās ar tām, pēc tam viņi varēja izvēlēties kādu formu viņi vēlas paši gatavot. Šis ir ļoti labs sajūtu treniņš, mīcīt un veidot ar savām rokām. Arī Estere ņēma aktīvu dalību šajā procesā, viņai sanāc ļoti daudz dažāda izmēra saliņas. :)
Savukārt Ilze darbojās ar smilšu globusu un zemes un ūdens formas kartiņām. Bērni mēģināja saskatīt šīs formas un smilšu globusu, šis arī ir sensitīvs materiāls, jo kontinentu daļa globusā ir iezīmēta ar smilšpapīru un ir raupja. Pēc tam bērniem bija iespēja šīs formas uzzīmēt pašiem.
Kopējā aktivitāte bija pašu veidots globuss. Bērni piepūta zilus balonus, tad pašiem vajadzēja izgriezt kontinentus un salīmēt, mazākiem bērniem bija jau izgriezti kontinenti, atlika tikai tos uzlīmēt. Kad kontinenti tika uzlīmēti, tad varēja uzlīmēt vēl attiecīgo dzīvnieku no katra kontinenta. Mazākie bērni līmēja tikai dzīvniekus vai tikai kontinentus, katrs pēc savām spējām. Šeit bija vajadzīga vislielākā palīdzība no vadītāju puses, piepūst un aizsiet balonus, kā arī griezt un līmēt. :)
Nometnes laikā bērni tika pie mapītēm, kur varēja krāt un līmet savus darbiņus, lai tie visi ir vienkopus. Bērniem ļoti patika šī ideja un katrs rūpējās par savu mapīti un vēlējās ielīmēt katru savu darbiņu. Šis arī ir lielisks uzskates veids, lai arī vecāki varētu iepazīties ar to, ko bērni ir paveikuši nodarbību laikā.
Šī diena noslēdzās ar stāstu par kādiem diviem vīriem, kuri būvēja savu māju. Viens būvēja uz akmeņiem, otrs uz smiltīm ( tā dienas tēma bija par zemes un ūdens formām). Kad nāca lielie plūdi, tad tā vīra māja, kura bija būvēta uz smiltīm, sabruka, toties tā māja, kura tika būvēta uz akmeņiem, palika. Arī bērniem lika padomāt par savas dzīves akmeņiem un smiltīm, kuras ir tās lietas, kas ir visvarīgākās bērniem un kuras ir maznozīmīgas. Kaspars šo stāstu lieliski ilustrēja arī ar acīm redzamu demonstējumu. Bērniem tas patika un nākošajās dienās viņi to lieliski atcerējās.
Kaspars iepriekšejā vakarā bija izsludinājis "konkursu", kurš pirmais atnāks uz nometni, tam tiks balva, katru rītu bērni bija saprojušies. Agrākās bija meitenes, tās ieradās jau ap 7:00 ( nodarbības oficiāli sākās 9:00 ). Un viens pusis pat bija piecēlies pirms vecākiem, atstāja zīmīti, ka viņš ies uz Varoņu brīvdienām, tikmēr vecāki vēl gulēja. :) Šī diena bija ļoti intensīva, jo bija daudz jāapgūst. Šīs dienas tēma bija pasaules kontinenti, okeāni, zemes un ūdens formas. Es biju pie kontinentiem, Kaspars darbojās ar zemes un ūdens formām, Ilze darbojās ar smilšu globusu, zemes un ūdens formas kartiņām (par šo materiālu mums jāpateicas Universum b/d Valmierā, kurš mums aizdeva šo materiālu.) Visus pārējos Montessori materiālus mēs pirkām Absorbent Minds.
Pie manis bērni iepazinās ar kontinentu globusu, puslodēm un kontinentu puzles mapi, kā arī mēģinājām atrast katra kontinenta raksturīgākos dzīvniekus. Šis materiāls strādāja ļoti labi pie mazākajiem bērniem, jo daudz kas viņiem bija jau jauns, bet arī lielākie varēja nostiprināt savas zināšanas un iemācīties kaut ko jaunu. Visi bērni gribēja piedalīties, katrs gribēja paņemt kādu gabaliņu no puzles, kā arī atrast īsto dzīvnieku. Pirmo reizi strādāju tāda lielā grupa, ar tik daudz bērniem vienlaicīgi. Tas bija izaicinājums, jo man bija jāmēģina visu to procesu novadīt, tā lai visi ir apmierināti. :) Dienas beigās es biju pārgurusi, jo vēl bija jāpieskata Noa, kas pie kājām visu laiku dīdijās. Bērni varēja gatavot savas kontinentu grāmatiņas, ņemot katru kontinentu ārā no puzles, apzīmējot kontūru, izkrāsojot un ielīmējot savā mapītē.
Kaspars darbojās ar zemes un ūdens formām. Par šo materiālu un kā to pagatavot varat lasīt atkal Evelīnas blogā. Mūsu paraugmateriālus bija sagatavojusi Ilze. Sākumā bērni iepazinās ar tām, pēc tam viņi varēja izvēlēties kādu formu viņi vēlas paši gatavot. Šis ir ļoti labs sajūtu treniņš, mīcīt un veidot ar savām rokām. Arī Estere ņēma aktīvu dalību šajā procesā, viņai sanāc ļoti daudz dažāda izmēra saliņas. :)
Savukārt Ilze darbojās ar smilšu globusu un zemes un ūdens formas kartiņām. Bērni mēģināja saskatīt šīs formas un smilšu globusu, šis arī ir sensitīvs materiāls, jo kontinentu daļa globusā ir iezīmēta ar smilšpapīru un ir raupja. Pēc tam bērniem bija iespēja šīs formas uzzīmēt pašiem.
Kopējā aktivitāte bija pašu veidots globuss. Bērni piepūta zilus balonus, tad pašiem vajadzēja izgriezt kontinentus un salīmēt, mazākiem bērniem bija jau izgriezti kontinenti, atlika tikai tos uzlīmēt. Kad kontinenti tika uzlīmēti, tad varēja uzlīmēt vēl attiecīgo dzīvnieku no katra kontinenta. Mazākie bērni līmēja tikai dzīvniekus vai tikai kontinentus, katrs pēc savām spējām. Šeit bija vajadzīga vislielākā palīdzība no vadītāju puses, piepūst un aizsiet balonus, kā arī griezt un līmēt. :)
Nometnes laikā bērni tika pie mapītēm, kur varēja krāt un līmet savus darbiņus, lai tie visi ir vienkopus. Bērniem ļoti patika šī ideja un katrs rūpējās par savu mapīti un vēlējās ielīmēt katru savu darbiņu. Šis arī ir lielisks uzskates veids, lai arī vecāki varētu iepazīties ar to, ko bērni ir paveikuši nodarbību laikā.
Šī diena noslēdzās ar stāstu par kādiem diviem vīriem, kuri būvēja savu māju. Viens būvēja uz akmeņiem, otrs uz smiltīm ( tā dienas tēma bija par zemes un ūdens formām). Kad nāca lielie plūdi, tad tā vīra māja, kura bija būvēta uz smiltīm, sabruka, toties tā māja, kura tika būvēta uz akmeņiem, palika. Arī bērniem lika padomāt par savas dzīves akmeņiem un smiltīm, kuras ir tās lietas, kas ir visvarīgākās bērniem un kuras ir maznozīmīgas. Kaspars šo stāstu lieliski ilustrēja arī ar acīm redzamu demonstējumu. Bērniem tas patika un nākošajās dienās viņi to lieliski atcerējās.
3. diena.
Rīts iesākās ar lielu karstumu, bet mums bija telts, kur varējām pasargāties no karstās saules. Laika apstākļi mūs lutināja, ja ņem vērā, kāda vasara ir bijusi līdz šim, tad visa Varoņu nedēļa bija fantastiski silta un saulaina! Paldies Dievam par tādu dāvanu! :)
Šajā dienā bērni iepazinās ar Eiropas kontinentu, Eiropas valstu karogiem, kā arī ar princesēm ( tas bija meitenēm) un mašīnu markām ( tas bija puišiem). Es biju pie Eiropas kontinenta. Bērniem rādīju valstis ik pa trīs, sāku protams ar Baltijas valstīm un tādām zināmākām. Mazākiem bērniem ņēmu atpazīstamākas valstis, lielākiem bērniem ņēmu attālākas valstis. Bērniem bija arī jāatrod katrai valstij savs karogs. Man bija prieks un pārsteigums par mazākajiem bērniem, viņi ļoti ātri mācījās un atcerējās. Lielākiem bērniem ļāvu izjaukt visu puzli un salikt atkal visu kopā. Bērniem ļoti patika šis materiāls, prasīju, vai viņi vēlas tādu savās mājās! Visi atbildēja JĀ! Vecāki, varbūt ir vērts padomāt par šādu dāvanu kādas citas nevērtīgas rotaļlietas vietā! :) Jo šis materiāls ir ļoti izglītojošs, un derēs ļoti ilgam laikam. Man pašai bija ko mācīties par valstīm. :) Pēc tam bērni atkal varēja izvēlēties kādu valsti un apzīmēt to, izkrāsot un ielīmēt savā mapītē.
Kaspara grupiņa mācījās atpazīt karogus, kā arī bija iespēja tos uzzīmēt. Bērniem gandrīz visiem patika karogi. :)
Ilze savukārt bērniem demonstrēja gada apli un gada ķēdi, šis bērniem bija kaut kas jauns. Bērni mācījās izprast gadalaikus, mēnešus un dienas. Par šo materiālu sīkāk jūs varat lasīt Evelīnas blogā. Visvairāk bērniem patika tas, ka viņi uz šīs pērļu ķēdes varēja atzīmēt savas dzimšanas dienas, apsienot ap konkrēto pērlīti lentīti, tā bērns varēja ieraudzīt uz lielās ķēdes, kad tad viņam ir dzimšanas diena. :) Otra aktivitāte pie Ilzes bija iepazīšanās ar Eiropas valstu princesēm, tas bija meitenēm un puiši varēja iepazīties ar mašīnu markām, kā arī tās uzzīmēt.
Kopējā aktvitiāte bija ūdens sistēmas cauruļu izveide. Šī aktivitāte pavisam noteikti patika puišiem, meitenes nebija sajūsmā un mums ar Ilzi nācās palīdzēt. :) Uzdevums bija pavisam vienkāršs - no dotajiem materiāliem ( plastmasas pudeles, trauki un caurules) uztaisīt sistēmu, pa kuru tek ūdens. Puišu komanda uzvarēja abās disciplīnās - visvairāk ūdens satecēja, kā arī visātrāk ūdens izgāja cauri caur šo sistēmu.
Noslēgumā Kaspars stāstīja par kādu cilvēku, kurš bija ievainots uz ceļa un aplaupīts, daudzi cilvēki gāja viņam garām, bet tikai viens piegāja pie viņa, apžēlojās un paņēma to pie sevis, lai palīdzētu un apkoptu. Stāsts lika padomāt par to, ka mums jāmīl visi cilvēki, un ka mūsu tuvākais var būt arī mūsu kaimiņš, draugs vai pat nepazīstams cilvēks. Mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi, mums vienmēr ir jācenšas palīdzēt. :)
Rīts iesākās ar lielu karstumu, bet mums bija telts, kur varējām pasargāties no karstās saules. Laika apstākļi mūs lutināja, ja ņem vērā, kāda vasara ir bijusi līdz šim, tad visa Varoņu nedēļa bija fantastiski silta un saulaina! Paldies Dievam par tādu dāvanu! :)
Šajā dienā bērni iepazinās ar Eiropas kontinentu, Eiropas valstu karogiem, kā arī ar princesēm ( tas bija meitenēm) un mašīnu markām ( tas bija puišiem). Es biju pie Eiropas kontinenta. Bērniem rādīju valstis ik pa trīs, sāku protams ar Baltijas valstīm un tādām zināmākām. Mazākiem bērniem ņēmu atpazīstamākas valstis, lielākiem bērniem ņēmu attālākas valstis. Bērniem bija arī jāatrod katrai valstij savs karogs. Man bija prieks un pārsteigums par mazākajiem bērniem, viņi ļoti ātri mācījās un atcerējās. Lielākiem bērniem ļāvu izjaukt visu puzli un salikt atkal visu kopā. Bērniem ļoti patika šis materiāls, prasīju, vai viņi vēlas tādu savās mājās! Visi atbildēja JĀ! Vecāki, varbūt ir vērts padomāt par šādu dāvanu kādas citas nevērtīgas rotaļlietas vietā! :) Jo šis materiāls ir ļoti izglītojošs, un derēs ļoti ilgam laikam. Man pašai bija ko mācīties par valstīm. :) Pēc tam bērni atkal varēja izvēlēties kādu valsti un apzīmēt to, izkrāsot un ielīmēt savā mapītē.
Kaspara grupiņa mācījās atpazīt karogus, kā arī bija iespēja tos uzzīmēt. Bērniem gandrīz visiem patika karogi. :)
Ilze savukārt bērniem demonstrēja gada apli un gada ķēdi, šis bērniem bija kaut kas jauns. Bērni mācījās izprast gadalaikus, mēnešus un dienas. Par šo materiālu sīkāk jūs varat lasīt Evelīnas blogā. Visvairāk bērniem patika tas, ka viņi uz šīs pērļu ķēdes varēja atzīmēt savas dzimšanas dienas, apsienot ap konkrēto pērlīti lentīti, tā bērns varēja ieraudzīt uz lielās ķēdes, kad tad viņam ir dzimšanas diena. :) Otra aktivitāte pie Ilzes bija iepazīšanās ar Eiropas valstu princesēm, tas bija meitenēm un puiši varēja iepazīties ar mašīnu markām, kā arī tās uzzīmēt.
Kopējā aktvitiāte bija ūdens sistēmas cauruļu izveide. Šī aktivitāte pavisam noteikti patika puišiem, meitenes nebija sajūsmā un mums ar Ilzi nācās palīdzēt. :) Uzdevums bija pavisam vienkāršs - no dotajiem materiāliem ( plastmasas pudeles, trauki un caurules) uztaisīt sistēmu, pa kuru tek ūdens. Puišu komanda uzvarēja abās disciplīnās - visvairāk ūdens satecēja, kā arī visātrāk ūdens izgāja cauri caur šo sistēmu.
Noslēgumā Kaspars stāstīja par kādu cilvēku, kurš bija ievainots uz ceļa un aplaupīts, daudzi cilvēki gāja viņam garām, bet tikai viens piegāja pie viņa, apžēlojās un paņēma to pie sevis, lai palīdzētu un apkoptu. Stāsts lika padomāt par to, ka mums jāmīl visi cilvēki, un ka mūsu tuvākais var būt arī mūsu kaimiņš, draugs vai pat nepazīstams cilvēks. Mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi, mums vienmēr ir jācenšas palīdzēt. :)
4. diena
Pēdējā dienā bērni iepazinās ar savu valsti Latviju. Latvijas kartē bērni centās sameklēt un atpazīt kāda ievērojamas vietas. Daudzi bija bijuši šajās vietās un pavisam viegli varēja tās atpazīt, savukārt citiem tās bija nezināmas vietas.
Otra aktivitāte bija veidot savu karogu, ja katram būtu sava valsts, tad, kādu karogu viņš vēlētos redzēt mastā plīvojam?! Bērni šeit varēja izpausties dažādās mākslas tehnikās. Visinteresantākā aktivitāte bija veidot grāmatiņu - Es uz planētas. Bērni sāka ar planētu Zemi un nonāca līdz pat savām mājām. Bērniem pašiem bija jāgriež un jālīmē gan zemeslode, gan Eiropas kontinents, gan Latvija, un visbeidzot Ādaži un pašās beigās sava māja.
Noslēguma aktivitāte bija ar ūdens piepildītiem baloniem, kuri bija jāmet patneriem, cenšoties tos nenomest zemē, jo savādāk tas uzreiz saplīsa. Pēdējā dienā mums nebija tik intensīvas aktivitātes un darbošanās, labi vien, ka tā bija, jo bērni jau bija saguruši un vairs nespēja tik daudz uzņemt kā pirmajās dienās.
Pēdējā dienā bērni iepazinās ar savu valsti Latviju. Latvijas kartē bērni centās sameklēt un atpazīt kāda ievērojamas vietas. Daudzi bija bijuši šajās vietās un pavisam viegli varēja tās atpazīt, savukārt citiem tās bija nezināmas vietas.
Otra aktivitāte bija veidot savu karogu, ja katram būtu sava valsts, tad, kādu karogu viņš vēlētos redzēt mastā plīvojam?! Bērni šeit varēja izpausties dažādās mākslas tehnikās. Visinteresantākā aktivitāte bija veidot grāmatiņu - Es uz planētas. Bērni sāka ar planētu Zemi un nonāca līdz pat savām mājām. Bērniem pašiem bija jāgriež un jālīmē gan zemeslode, gan Eiropas kontinents, gan Latvija, un visbeidzot Ādaži un pašās beigās sava māja.
Noslēguma aktivitāte bija ar ūdens piepildītiem baloniem, kuri bija jāmet patneriem, cenšoties tos nenomest zemē, jo savādāk tas uzreiz saplīsa. Pēdējā dienā mums nebija tik intensīvas aktivitātes un darbošanās, labi vien, ka tā bija, jo bērni jau bija saguruši un vairs nespēja tik daudz uzņemt kā pirmajās dienās.
Tādas izskatījās mūsu Varoņu brīvdienas. Bērniem visiem ļoti patika. Visi gaida nākamo vasaru un atkal jaunas Varoņu brīvdienas. Ļoti ceram, ka nākamvasar varēsim noorganizēt ko līdzīgu! Šī bija lieliska pieredze man! Man ļoti, ļoti patika, pat necerēju, ka patiks tik ļoti, bija nogurdinoši, jo slodze bija liela, mēs uz 30 bērniem bijām tikai 3 vadītāji un vēl man Noa visu laiku blakus vai nu uz rokām, par Esteri arī jāpadomā. :) Estere iesaistījās gandrīz visās aktivitātēs, viņai patika, jo lielākoties visur bija radošie darbiņi, griešanas, līmēšanas, zīmēšanas, gleznošas, kas viņai ļoti patika. Bet es vēlētos ar viņu individuāli iziet cauri visiem materiāliem, lai viņai vairāk tas paliek atmiņā un viņa var kārtīgāk iepazīties ar visu to.
Vislielākais prieks bija tieši no bērniem dzirdēt to, ka patika, kāda meitene atrada jaunas draudzenes, kāds iemācījās kaut ko jaunu un bērniem bija kvalitatīvi pavadīts laiks. :)
Bērnu un vecāku atsauksmes par Varoņu brīvdienām:
Marta ( 9 gadi) - Viss patika.
Zane - Arī viss patika, sevišķi planētu skaņas.
Karlīna (6 gadi) - Patika vislabāk uz baloniem dzīvnieciņus likt.
Paula (7 gadi) - Man viss patika, iemācījos uz balona līmēt visādus zvēriņus.
Marta ( 5 gadi) - Patika uzzināt, kuros kontinentos dzīvo kādi dzīvnieki, patika dziedāt dziesmiņas.
Linda ( 6 gadi) - Patika krāsot krekliņus, dziedāt dziesmiņas. Es uzzināju kaut ko jaunu par kontinentiem.
Roberts ( 6 gadi) - Patika taisīt trubas. ( Roberts viens pats ļoti labi salika Eiropas kontintetu puzli)
Eduards ( 10 gadi) - Vislabāk patika zīmēs un taisīt - Es uz planēta zemes.
Mārtiņš - Patika, ka mēs izpētījām pasauli, zemi. Es iemācījos daudz ko jaunu.
Kristofers ( 9 gadi) - Patika mācīties par zemi un planētu skaņām.
Kristers ( 8 gadi) - Patika taisīt trubas, kur var tecināt ūdeni; mācīties par zemi un zīmēt mašīnu markas.
Kārlis ( 9 gadi) - Patika tas, ka es daudzko jaunu iemācījos par kontinentiem. Patika visas aktivitātes. Nākamgad gribētu atkal Varoņu brīvdienas un tēma varētu būt sports.
Alens ( 8 gadi) - Patika taisīt trubas un zīmēt un iepazīties ar kontinetiem un valstīm.
Zanes mamma - Meita ir ļoti apmierināta, ir vismaz ar kaut ko nodarboties, iemacīties kaut ko jaunu.
Keita ( 10 gadi) - Patika viss, zīmēt patika, klausīties planētu skaņas.
Adrija ( 8 gadi) - Patika zīmēt planētas.
Henrijs ( 8 gadi) - Patika pilnīgi viss
Alekša mamma - Aleksim ir 5 gadi, viņam ļoti patik pirmajā dienā video par visām planētām, un patika dziesmiņa par Picu :)
Reinis - Patika taisīt trubas ar ūdeni.
Alise ( 6 gadi) - Patika mētāt balonus, lai tie nepārsprāgst.
Martas mamma - Varoņu brīvdienas bija ļoti foršas, mēs gan nebijām no paša sākuma, bet Marta garām skrienot ieraudzīja un piedalījās. Viņa bija ļoti priecīga, kad no rīta bija jāceļās, plkst. 8:00 galva jau bija gaisā un sauca: “Mammu, vai es neesmu jau nokavējusi?! Vēl nav sācies?!”. Par to, ko viņa ir samācījusies, to viņa vakarā tētim stāsta, ka tagad viņa zin valstu karogus, par ūdeņiem un visādas interesantas spēles ir spēlējusi, un ļoti gaida, kad varēs savu mapīti nest mājās, visiem parādīt.
Riharda mamma - Intereanri, un jebkurā gadījumā lietderīgi, ņemot vērā to, ka salīdzinoši ar to, ko tie bērni var darīt - vienkārši skraidīt, daudzīties, tad šiet vismaz kaut kā organizēti ar tēmu. Rihrdam tā uzmanība vēl nav pietiekoša, viņam 6 gadi, un līdz ar to arī brīžiem, patika viss, bet no otras puses apnīk, un pēc tam mājās stāsta tādas lietas, man nav gluži svešas, bet ir piemirstas. Bērns tāds maziņš un stāsta tādas lietas, ko liekas, ka skolā kādā 5. klasē tādas vajadzētu tikai mācīties.
Daniela mamma - Danielam patīk, bet arī nav tās uzmanības noturības tik lielas. Ik pa brīdim apnīk. Viņš jau šorīt 7os cēlās un pa logu ieraudzīja, ka meitenes bija pirmās, tad viņš vairs negribēja iet ( tas, kurš pirmais ieradās, tad tika balva, tā nu bērni centās savā starpā), bet nu iet un dara, zīmē un līmē, viņam patīk. Ir kaut ko uzzinājis arī.
Vislielākais prieks bija tieši no bērniem dzirdēt to, ka patika, kāda meitene atrada jaunas draudzenes, kāds iemācījās kaut ko jaunu un bērniem bija kvalitatīvi pavadīts laiks. :)
Bērnu un vecāku atsauksmes par Varoņu brīvdienām:
Marta ( 9 gadi) - Viss patika.
Zane - Arī viss patika, sevišķi planētu skaņas.
Karlīna (6 gadi) - Patika vislabāk uz baloniem dzīvnieciņus likt.
Paula (7 gadi) - Man viss patika, iemācījos uz balona līmēt visādus zvēriņus.
Marta ( 5 gadi) - Patika uzzināt, kuros kontinentos dzīvo kādi dzīvnieki, patika dziedāt dziesmiņas.
Linda ( 6 gadi) - Patika krāsot krekliņus, dziedāt dziesmiņas. Es uzzināju kaut ko jaunu par kontinentiem.
Roberts ( 6 gadi) - Patika taisīt trubas. ( Roberts viens pats ļoti labi salika Eiropas kontintetu puzli)
Eduards ( 10 gadi) - Vislabāk patika zīmēs un taisīt - Es uz planēta zemes.
Mārtiņš - Patika, ka mēs izpētījām pasauli, zemi. Es iemācījos daudz ko jaunu.
Kristofers ( 9 gadi) - Patika mācīties par zemi un planētu skaņām.
Kristers ( 8 gadi) - Patika taisīt trubas, kur var tecināt ūdeni; mācīties par zemi un zīmēt mašīnu markas.
Kārlis ( 9 gadi) - Patika tas, ka es daudzko jaunu iemācījos par kontinentiem. Patika visas aktivitātes. Nākamgad gribētu atkal Varoņu brīvdienas un tēma varētu būt sports.
Alens ( 8 gadi) - Patika taisīt trubas un zīmēt un iepazīties ar kontinetiem un valstīm.
Zanes mamma - Meita ir ļoti apmierināta, ir vismaz ar kaut ko nodarboties, iemacīties kaut ko jaunu.
Keita ( 10 gadi) - Patika viss, zīmēt patika, klausīties planētu skaņas.
Adrija ( 8 gadi) - Patika zīmēt planētas.
Henrijs ( 8 gadi) - Patika pilnīgi viss
Alekša mamma - Aleksim ir 5 gadi, viņam ļoti patik pirmajā dienā video par visām planētām, un patika dziesmiņa par Picu :)
Reinis - Patika taisīt trubas ar ūdeni.
Alise ( 6 gadi) - Patika mētāt balonus, lai tie nepārsprāgst.
Martas mamma - Varoņu brīvdienas bija ļoti foršas, mēs gan nebijām no paša sākuma, bet Marta garām skrienot ieraudzīja un piedalījās. Viņa bija ļoti priecīga, kad no rīta bija jāceļās, plkst. 8:00 galva jau bija gaisā un sauca: “Mammu, vai es neesmu jau nokavējusi?! Vēl nav sācies?!”. Par to, ko viņa ir samācījusies, to viņa vakarā tētim stāsta, ka tagad viņa zin valstu karogus, par ūdeņiem un visādas interesantas spēles ir spēlējusi, un ļoti gaida, kad varēs savu mapīti nest mājās, visiem parādīt.
Riharda mamma - Intereanri, un jebkurā gadījumā lietderīgi, ņemot vērā to, ka salīdzinoši ar to, ko tie bērni var darīt - vienkārši skraidīt, daudzīties, tad šiet vismaz kaut kā organizēti ar tēmu. Rihrdam tā uzmanība vēl nav pietiekoša, viņam 6 gadi, un līdz ar to arī brīžiem, patika viss, bet no otras puses apnīk, un pēc tam mājās stāsta tādas lietas, man nav gluži svešas, bet ir piemirstas. Bērns tāds maziņš un stāsta tādas lietas, ko liekas, ka skolā kādā 5. klasē tādas vajadzētu tikai mācīties.
Daniela mamma - Danielam patīk, bet arī nav tās uzmanības noturības tik lielas. Ik pa brīdim apnīk. Viņš jau šorīt 7os cēlās un pa logu ieraudzīja, ka meitenes bija pirmās, tad viņš vairs negribēja iet ( tas, kurš pirmais ieradās, tad tika balva, tā nu bērni centās savā starpā), bet nu iet un dara, zīmē un līmē, viņam patīk. Ir kaut ko uzzinājis arī.
Māmiņu nometne
Kā man gāja? LIELISKI! IDEĀLI! BRĪNIŠĶĪGI! KOLOSĀLI! :) Es pat nezinu, ar ko lai sāk, lai izstāstītu to, ko piedzīvoju māmiņu nometnē. Šī bija jau 7. reize, kad pulcējās kristīgās māmiņas vienkopus. Šo nomenti organizē Jēzus draudze. Es biju otro reizi, un šoreiz biju bez bērniem, kas arī padarīja šo manu atpūtu vēl jo īpašāku ( Secinājums - es māku atpūsties bez bērniem, kas mani priecē, jo es tiešām veltīju laiku un savas domas tikai sev!)! Katru gadu nometne notiek skaistā vietā pie Usmas ezera - Bukdangas. Tās bija trīs dienas, piepildītas ar mīlestību, prieku, smiekliem, atmiņām, atkalredzēšanos, Dieva tuvumu, lūgšanām un sirsnīgām sarunām. Mūsu mājiņā dzīvojām 4 savā starpā pazīstamas mammas ( es uz šo nometni uzaicināju trīs savas draudzenes), un mums bija lieliska kompānija. Es sen nebiju tā smējusies, kā kopā ar viņām - manām lieliskajām draudzenēm - Mīlu JŪS ! )
Īstenībā, esmu tik daudz piepildīta ar mīlestību, ka tā spraucas laukā no manis un man gribas dalīties arī ar jums. :) Es tiešām nebiju sen saņēmusi tik daudz mīlestības no apkārtējiem ( man nepazīstamiem) cilvēkiem. Tagad rakstot to visu, vēl joprojām atceros un jūtos pacilāta un patīkami satraukta. :)
Nometnes tēma bija Seko Man! Kā mēs kā mammas savā dzīvē, ikdienā varam sekot Mūsu Kungam? Kā mēs varam būt paklausīgas sievas saviem vīriem un mīlošas mammas saviem bērniem!? Kā mēs varam kalpot apkārtējiem, kas ir ikdienā ap mums?! Katru dienu mums bija Bībeles studijas, kur apskatījām dažādas tēmas un Rakstu vietas, daudzas lietas esmu pārdomājusi pie sevis un bija lieliskas sarunas ar citām mammām par ikdienas grūtībām, priekiem un bēdām. Tomēr, mēs sievietes, esam tik līdzīgas savā domāšanā, kas attiecas uz vīriem :) Mēs kopīgi pasmējāmies par savām vājībām un par savām sliktajām īpašībām, ar kurām mēs cīnamies katru dienu. Katru dienu mums bija arī kāda lekcija, ko teica kāds no mācītājiem, arī tas lika daudz domāt par manu sekošanu Jēzum! Viens vispilgtākais citāts, kas man ir palicis prātā: "Galamērķis cilvēku nemaina, bet gan tavs ceļš uz to!" Mūsu laikmetā mēs visi dzenamies pēc ātrāka rezultāta, un lai mēs pēc iespējas ātrāk sasniegtu savu mērķi, bet mēs negribam pieņemt to, ka, lai nokļūtu līdz tam, ir vajadzīgs, laiks un arī tavs ieguldītais darbs. Tieši tavs darbs un ceļš uz to maina tevi, jo savā ceļā tu sastopies ar dažādiem izaicinājumiem un kārdinājumiem. Tas tevi norūda un tikai palīdz veidot tevi kā personību. Es bieži domāju, kāpēc es joprojām cīnos ar kādām lietām, un es apzinos, ka tās ir sliktas, un es lūdzu un cenšos, bet nekas nemainās! Tas nenotiek vienā acumirklī, ir vajadzīgs laiks, lai tu nokļūtu līdz savam galamērķim, jo tikai ceļš maina tevi! :)
Nometne bija piepildīta ar daudz dažādām aktivitātēm, visu neaprakstīšu, jo jums nepietiks laika, lai visu izlasītu :) Bija radošās darbnīcas, intelektuālās un fiziskās aktivitātes, Bībeles studijas, mācītāja uzrunas, slavēšana&pielūgsme, izbrauciens uz Usmas baznīcu, filmu vakari un sarunas, sarunas un vēlreiz sarunas.
Atsevišķi gribu izcelt lielisku nometnes ideju par Slepeno draudziņu. :) Nometnes sākumā katra mamma izvelk lapiņu ar kādas citas mammas vārdu, tas ir viņas slepenais draudziņš. Mūsu uzdevums - iepriecināt savu Slepeno draudziņu, viņam nezinot. Lielajā teltī ir izvietotas kabatiņas, kur var atstāt dažādas zīmītes, vēstulītes un dāvaniņas, visu to, ko esam sarūpējuši, lai iepriecinātu savu Slepeno draudziņu. Nometnes beigās mēs pieejam pie sava Slepenā draudziņa un atklājam sevi. Es gribu pateikt, ka man bija vislabākais un vismīļākais Slepenais draudziņš! :) Viņš tā gādāja par mani, katru dienu iepriecināja ar visādām dāvaniņām un Garīgajiem vitamīniem. Tā bija viena no mammām, ar kuru iepazinos šajā nometnē, no viņas burtiski plūda mīlestība. Es ļoti ceru, ka mēs tiksimies nākamgad ar viņu, ja ne ātrāk. :)
Šajā nomentē piepildījās tik daudz mazu sapnīšu, par ko, mēs ar meitenēm, sapņojām - bija saulains laiks, nopeldējāmies, pasauļojāmies, tikām pie karstiem pīrādziņiem, zemenēm un zirņiem, es iemācījos vērt pērļu eņģelīšus, par ko es esmu milzīgi priecīga. Tas bija viens no maniem klusajiem sapnīšiem un likās, ka es nekad nevarēšu iemācīties, ko tādu. :)
Nometnē bija brīva atmosfēra, varēja katrs darīt to, ko tajā brīdī vēlējās. Bija, protams, programma, bet pie tās nebija obligāti jāpieturās. :) Katra māmiņa atpūtās pēc saviem ieskatiem. :) Īpašs svētīgs laiks mums visām bija Usmas baznīcā, kur slavējām Dievu, baudījām Svēto Vakarēdienu, lūdzām un vienkārši klusējām, un baudījām to mieru, ko spēj dod tikai Viņš!
Nometnes noslēgumā mēs katra dalījāmies ar to, ko mēs katra gribētu paņemt līdz uz mājām no šīs nometnes. Es nometnes laikā sapratu to, cik ļoti es mīlu Dievu un esmu pateicīga Viņam par visu, kas ir manā dzīvē, tajā skaitā vīru un bērniem! Tik daudz mīlestības saņēmu un to arī es esmu atvedusi mājās. :) Mēs no nometnes aizbraucām savādākas nekā mēs atbraucām. Es esmu pārmainīta un piepildīta ar Dieva mīlestību!
Ja Dievs dos, tad nākamgad braukšu atkal, pavisam noteikti ņemšu līdz vēl kādu draudzeni, kurai tas būs par stiprinājumu un iedrošinājumu! :)
Un Rakstu vieta, kura man vispilgtāk palika atmiņā no nometnes ir: "Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti." Rom. 8:28.
Īstenībā, esmu tik daudz piepildīta ar mīlestību, ka tā spraucas laukā no manis un man gribas dalīties arī ar jums. :) Es tiešām nebiju sen saņēmusi tik daudz mīlestības no apkārtējiem ( man nepazīstamiem) cilvēkiem. Tagad rakstot to visu, vēl joprojām atceros un jūtos pacilāta un patīkami satraukta. :)
Nometnes tēma bija Seko Man! Kā mēs kā mammas savā dzīvē, ikdienā varam sekot Mūsu Kungam? Kā mēs varam būt paklausīgas sievas saviem vīriem un mīlošas mammas saviem bērniem!? Kā mēs varam kalpot apkārtējiem, kas ir ikdienā ap mums?! Katru dienu mums bija Bībeles studijas, kur apskatījām dažādas tēmas un Rakstu vietas, daudzas lietas esmu pārdomājusi pie sevis un bija lieliskas sarunas ar citām mammām par ikdienas grūtībām, priekiem un bēdām. Tomēr, mēs sievietes, esam tik līdzīgas savā domāšanā, kas attiecas uz vīriem :) Mēs kopīgi pasmējāmies par savām vājībām un par savām sliktajām īpašībām, ar kurām mēs cīnamies katru dienu. Katru dienu mums bija arī kāda lekcija, ko teica kāds no mācītājiem, arī tas lika daudz domāt par manu sekošanu Jēzum! Viens vispilgtākais citāts, kas man ir palicis prātā: "Galamērķis cilvēku nemaina, bet gan tavs ceļš uz to!" Mūsu laikmetā mēs visi dzenamies pēc ātrāka rezultāta, un lai mēs pēc iespējas ātrāk sasniegtu savu mērķi, bet mēs negribam pieņemt to, ka, lai nokļūtu līdz tam, ir vajadzīgs, laiks un arī tavs ieguldītais darbs. Tieši tavs darbs un ceļš uz to maina tevi, jo savā ceļā tu sastopies ar dažādiem izaicinājumiem un kārdinājumiem. Tas tevi norūda un tikai palīdz veidot tevi kā personību. Es bieži domāju, kāpēc es joprojām cīnos ar kādām lietām, un es apzinos, ka tās ir sliktas, un es lūdzu un cenšos, bet nekas nemainās! Tas nenotiek vienā acumirklī, ir vajadzīgs laiks, lai tu nokļūtu līdz savam galamērķim, jo tikai ceļš maina tevi! :)
Nometne bija piepildīta ar daudz dažādām aktivitātēm, visu neaprakstīšu, jo jums nepietiks laika, lai visu izlasītu :) Bija radošās darbnīcas, intelektuālās un fiziskās aktivitātes, Bībeles studijas, mācītāja uzrunas, slavēšana&pielūgsme, izbrauciens uz Usmas baznīcu, filmu vakari un sarunas, sarunas un vēlreiz sarunas.
Atsevišķi gribu izcelt lielisku nometnes ideju par Slepeno draudziņu. :) Nometnes sākumā katra mamma izvelk lapiņu ar kādas citas mammas vārdu, tas ir viņas slepenais draudziņš. Mūsu uzdevums - iepriecināt savu Slepeno draudziņu, viņam nezinot. Lielajā teltī ir izvietotas kabatiņas, kur var atstāt dažādas zīmītes, vēstulītes un dāvaniņas, visu to, ko esam sarūpējuši, lai iepriecinātu savu Slepeno draudziņu. Nometnes beigās mēs pieejam pie sava Slepenā draudziņa un atklājam sevi. Es gribu pateikt, ka man bija vislabākais un vismīļākais Slepenais draudziņš! :) Viņš tā gādāja par mani, katru dienu iepriecināja ar visādām dāvaniņām un Garīgajiem vitamīniem. Tā bija viena no mammām, ar kuru iepazinos šajā nometnē, no viņas burtiski plūda mīlestība. Es ļoti ceru, ka mēs tiksimies nākamgad ar viņu, ja ne ātrāk. :)
Šajā nomentē piepildījās tik daudz mazu sapnīšu, par ko, mēs ar meitenēm, sapņojām - bija saulains laiks, nopeldējāmies, pasauļojāmies, tikām pie karstiem pīrādziņiem, zemenēm un zirņiem, es iemācījos vērt pērļu eņģelīšus, par ko es esmu milzīgi priecīga. Tas bija viens no maniem klusajiem sapnīšiem un likās, ka es nekad nevarēšu iemācīties, ko tādu. :)
Nometnē bija brīva atmosfēra, varēja katrs darīt to, ko tajā brīdī vēlējās. Bija, protams, programma, bet pie tās nebija obligāti jāpieturās. :) Katra māmiņa atpūtās pēc saviem ieskatiem. :) Īpašs svētīgs laiks mums visām bija Usmas baznīcā, kur slavējām Dievu, baudījām Svēto Vakarēdienu, lūdzām un vienkārši klusējām, un baudījām to mieru, ko spēj dod tikai Viņš!
Nometnes noslēgumā mēs katra dalījāmies ar to, ko mēs katra gribētu paņemt līdz uz mājām no šīs nometnes. Es nometnes laikā sapratu to, cik ļoti es mīlu Dievu un esmu pateicīga Viņam par visu, kas ir manā dzīvē, tajā skaitā vīru un bērniem! Tik daudz mīlestības saņēmu un to arī es esmu atvedusi mājās. :) Mēs no nometnes aizbraucām savādākas nekā mēs atbraucām. Es esmu pārmainīta un piepildīta ar Dieva mīlestību!
Ja Dievs dos, tad nākamgad braukšu atkal, pavisam noteikti ņemšu līdz vēl kādu draudzeni, kurai tas būs par stiprinājumu un iedrošinājumu! :)
Un Rakstu vieta, kura man vispilgtāk palika atmiņā no nometnes ir: "Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti." Rom. 8:28.
Otrais bērns
Noa šūpolēs
Tieši pirms gada šajā dienā ( 8. jūnijā) mēs sagaidījām savu otro bērniņu. To, ka pie mums ir ieradies puika, uzzinājām pāris minūtes pēc tam, kad viņš piedzima. Pirms tam apzināti nevēlējāmies zināt, ko tad mēs gaidām. Nojauta apstiprinājās - mums ir puika! :)
Gads jau ir paskrējis, tik ātri. Ar katru nākamo bērnu tas paiet arvien ātrāk, un visizteiktāk ir tieši pirmais gads, kas tādam bēbītim ir milzīgs izrāviens viņa dzīvē. Kad Noa vēl bija puncī, man bija grūti saprast, kā tas būs, ka man būs otrs bērns, un kā es viņu spēšu mīlēt, jo man taču jau ir viens un es zinu, ko nozīmē mīlēt savu bērnu. Bet kā tas būs, kad man būs tā mīlestība jāsadala uz divi? Vai būs jāsadala, vai tomēr tā būs cita mīlestība? Tad man uz šo jautājumu atbildēja mana vecmāte, kura teica, mēs taču mammu un tēti mīlam abus vienādi ( vairākums gadījumu)?! Nevaram taču pateikt, kuru mīlam vairāk? Loģiski!
Kad Noa piedzima, man bija jāpaiet vairākām dienām, lai līdz manai apziņai nonāktu, ka šis ir arī mans bērns, bet to mīlestību es satvēru ļoti ātri. Un tagad, ja man teiktu, kā ir ar otru bērnu un to mīlestības sadalīšanu?! Tad varu teikt, ka tur nekas nav jāsadala, tā mīlestība vienkārši atnāk līdz tevīm. Es viņu mīlu tik ļoti, nekad nespēju iedomāties, ka tā var mīlēt savu bērnu :) Es mīlu Esteri un es mīlu Noa. Divi bērni, viena mīlestība.
Sākumā bija grūti pierast pie tā, ka tagad visapkārt rozā drēbēm sāk dominēt arī kaut kas zils. Ļoti bieži Noa nosaucu par meitiņu vai Esterīti. Tagad prāts bija jāpārprogrammē uz puiku. Es esmu ļoti priecīga, ka man ir dēls! :)
Ar otro bērnu viss ir daudz vienkāršāk, ja tā varētu teikt, kas attiecas uz ēšanām, gulēšanām, ģērbšanām, režīmiem un visām citām aprūpes lietām. Es vairāk neiespringu ne uz ko. Ar otro es vairāk paļāvos uz savu mammas sajūtu, un to, ka zinu, kas ir manam bērnam vajadzīgs. Ar Esteri darīju visu tomēr vairāk vai mazāk kā pēc "grāmatas". Bet tas ir pirmais bērns.
Katrs bērns ir savādāks gan pēc izskata, gan pēc rakstura un vēl pēc tā, kā viņš uzvedas savas dzīves pirmajos mēnešos. Noa bija savādāks, pilnībā atšķirīgs no māsas. Noa mums iemācīja, un joprojām māca, pilnīgu beznosacījuma mīlestību, kas ir vecākiem uz savu bērnu. No manis tas prasīja ne mazums daudz spēka, enerģijas, nervu, asaras, līdz pat tam, ka es vienkārši vairāk nevaru! Bet ar mazu bērnu jau nav tāds vārds kā "Nevaru"! Tev ir jāvar, tas ir tavs bērns, viņš nav vainīgs, ka viņam sāp puncis, ka viņš neguļ pa naktīm, un ka tu nevari savākt savas emocijas. Vaina jau ir manā attieksmē uz to, kā es reaģēju uz lietām, neviss tajā, ka viņš neguļ.
Bet pāri visām grūtībām, ar ko mēs saskārāmies pirmo reizi, viņš mums ir dāvājis tādu mīlestību, prieku, smaidu, un jauku brīžu, ka tas stāv pāri visam! Vienmēr grūtos brīžos sev gribu atgādināt, ka bērni ir Dieva dāvanas, un kā mēs izturamies pret dāvanām?! Un tā nav vienkārši kaut kāda dāvana, tā ir Dieva dota! :)
Ar otro bērnu tu nepamani daudzas lietas, ko tu pamanīji pie pirmā. Es nokavēju Noa pirmo zobiņu..visas citas lietas pie bērna attīstības atnāk līdz tevīm. Tu vairs negaidi tik ļoti, kad viņš sāks darīt to un to, jo tu jau zini, ka tas viss notiks, tikai katram savā laikā. Otrais bērns vienkārši aug, un ja paskatās atpakaļ, tad dara visu to pašu, ko pirmais, tikai pie pirmā mēs pamanam katru niansi. Pie otrā mēs vairāk ļaujamies un baudam tos augļus. Bet tas nenozīmē, ka otrais tiek mazāk mīlēts, ja nepamanam to, ko pamanījām pie pirmā, tā vienkārši ir, ka ar katru bērnu ir savādāk. Man liekas, ka vieglāk tajā ziņā, ka tu kā mamma ļaujies un neiespringsti par daudzām lietām.
Man patīk būt mammai. Es mīlu savus bērnus un man ļoti patīk pavadīt laiku kopā ar viņiem. Es gribu viņos investēt to labāko, ko es kā mamma varu dot. Esmu pateicīga Dievam par savu ģimeni! Tā ir lielākā dāvana, ko Viņš man ir dāvājis. Cenšos katru dienu to novērtēt un pateikties Viņam.
Katru dienu mēs veicam noguldījumus bankā,
kuru sauc par mūsu bērnu atmiņu. [C.Swindoll]
Gads jau ir paskrējis, tik ātri. Ar katru nākamo bērnu tas paiet arvien ātrāk, un visizteiktāk ir tieši pirmais gads, kas tādam bēbītim ir milzīgs izrāviens viņa dzīvē. Kad Noa vēl bija puncī, man bija grūti saprast, kā tas būs, ka man būs otrs bērns, un kā es viņu spēšu mīlēt, jo man taču jau ir viens un es zinu, ko nozīmē mīlēt savu bērnu. Bet kā tas būs, kad man būs tā mīlestība jāsadala uz divi? Vai būs jāsadala, vai tomēr tā būs cita mīlestība? Tad man uz šo jautājumu atbildēja mana vecmāte, kura teica, mēs taču mammu un tēti mīlam abus vienādi ( vairākums gadījumu)?! Nevaram taču pateikt, kuru mīlam vairāk? Loģiski!
Kad Noa piedzima, man bija jāpaiet vairākām dienām, lai līdz manai apziņai nonāktu, ka šis ir arī mans bērns, bet to mīlestību es satvēru ļoti ātri. Un tagad, ja man teiktu, kā ir ar otru bērnu un to mīlestības sadalīšanu?! Tad varu teikt, ka tur nekas nav jāsadala, tā mīlestība vienkārši atnāk līdz tevīm. Es viņu mīlu tik ļoti, nekad nespēju iedomāties, ka tā var mīlēt savu bērnu :) Es mīlu Esteri un es mīlu Noa. Divi bērni, viena mīlestība.
Sākumā bija grūti pierast pie tā, ka tagad visapkārt rozā drēbēm sāk dominēt arī kaut kas zils. Ļoti bieži Noa nosaucu par meitiņu vai Esterīti. Tagad prāts bija jāpārprogrammē uz puiku. Es esmu ļoti priecīga, ka man ir dēls! :)
Ar otro bērnu viss ir daudz vienkāršāk, ja tā varētu teikt, kas attiecas uz ēšanām, gulēšanām, ģērbšanām, režīmiem un visām citām aprūpes lietām. Es vairāk neiespringu ne uz ko. Ar otro es vairāk paļāvos uz savu mammas sajūtu, un to, ka zinu, kas ir manam bērnam vajadzīgs. Ar Esteri darīju visu tomēr vairāk vai mazāk kā pēc "grāmatas". Bet tas ir pirmais bērns.
Katrs bērns ir savādāks gan pēc izskata, gan pēc rakstura un vēl pēc tā, kā viņš uzvedas savas dzīves pirmajos mēnešos. Noa bija savādāks, pilnībā atšķirīgs no māsas. Noa mums iemācīja, un joprojām māca, pilnīgu beznosacījuma mīlestību, kas ir vecākiem uz savu bērnu. No manis tas prasīja ne mazums daudz spēka, enerģijas, nervu, asaras, līdz pat tam, ka es vienkārši vairāk nevaru! Bet ar mazu bērnu jau nav tāds vārds kā "Nevaru"! Tev ir jāvar, tas ir tavs bērns, viņš nav vainīgs, ka viņam sāp puncis, ka viņš neguļ pa naktīm, un ka tu nevari savākt savas emocijas. Vaina jau ir manā attieksmē uz to, kā es reaģēju uz lietām, neviss tajā, ka viņš neguļ.
Bet pāri visām grūtībām, ar ko mēs saskārāmies pirmo reizi, viņš mums ir dāvājis tādu mīlestību, prieku, smaidu, un jauku brīžu, ka tas stāv pāri visam! Vienmēr grūtos brīžos sev gribu atgādināt, ka bērni ir Dieva dāvanas, un kā mēs izturamies pret dāvanām?! Un tā nav vienkārši kaut kāda dāvana, tā ir Dieva dota! :)
Ar otro bērnu tu nepamani daudzas lietas, ko tu pamanīji pie pirmā. Es nokavēju Noa pirmo zobiņu..visas citas lietas pie bērna attīstības atnāk līdz tevīm. Tu vairs negaidi tik ļoti, kad viņš sāks darīt to un to, jo tu jau zini, ka tas viss notiks, tikai katram savā laikā. Otrais bērns vienkārši aug, un ja paskatās atpakaļ, tad dara visu to pašu, ko pirmais, tikai pie pirmā mēs pamanam katru niansi. Pie otrā mēs vairāk ļaujamies un baudam tos augļus. Bet tas nenozīmē, ka otrais tiek mazāk mīlēts, ja nepamanam to, ko pamanījām pie pirmā, tā vienkārši ir, ka ar katru bērnu ir savādāk. Man liekas, ka vieglāk tajā ziņā, ka tu kā mamma ļaujies un neiespringsti par daudzām lietām.
Man patīk būt mammai. Es mīlu savus bērnus un man ļoti patīk pavadīt laiku kopā ar viņiem. Es gribu viņos investēt to labāko, ko es kā mamma varu dot. Esmu pateicīga Dievam par savu ģimeni! Tā ir lielākā dāvana, ko Viņš man ir dāvājis. Cenšos katru dienu to novērtēt un pateikties Viņam.
Katru dienu mēs veicam noguldījumus bankā,
kuru sauc par mūsu bērnu atmiņu. [C.Swindoll]
Vasara ir iestājusies arī mūsmājās
Estere pienenēs
Manā blogā ir iestājies neparasts klusums pēc tik intensīviem ierakstiem 6 mēnešu garumā. Laikam pirmo reizi ir tā, ka pagājušajā nedēļā neveicu nevienu ierakstu, bet kā jau minēju iepriekš - vasara ir iestājusies:) arī mūsmājās. Tas nozīmē to, ka lielāko daļu sava laika pavadam ārā ar bērniem. Mājās nesēžam, līdz ar to, arī dators netiek ieslēgts praktiski nemaz ( un šobrīd tāds posms, ka Noa neļauj vispār atrasties pie datora man, lai es varētu kaut ko padarīt, atliek tikai vakara stundas vai pusdienas laiks, kad abi bērni guļ). Bet jūtu, ka esmu sailgojusies pēc sava bloga un man tā vien gribās kaut ko uzrakstīt, jo idejas netrūkst. Man ir savs sarakstiņš ar veicamajiem ierakstiem :) Es tikai brīnos, ka tas saraksts nesarūk, bet visu laiku papildinās.
Bet, lai jums nepaliktu pavisam garlaicīgi, nolēmu pastāstīt kā mums iet un ko esam izdarījuši šajā neilgajā laika posmā. Šobrīd saulīte mūs tik ļoti nelutina kā es gribētos, tāpēc ķeram katru brīdi un dodamies laukā, līdz ar to arī ikdienā ar materiāliem darbojamies mazāk. Tad, kad bija lietainās dienas, tad mums ar Esteri sanāca arī padarboties nedaudz. Šobrīd viņai topā ir sarkanie stieņi :) Par, ko man ir liels prieks! Katru reizi viņa vēlas tos ņemt. Estere ir izrādījusi arī interesi par Rozā torni, vienu brīdi, tas viņai nebija aktuāli, bet šobrīd viņa paņem arī to. Protams, neatņemama interese ir par zīmēšanu un plastalīnu. Estere ir tikusi pie jauniem plastalīniem un dažādiem palīginstrumentiem, ar ko viņa var darboties. Estere darbojas pati savā istabā un durvīm ir jābūt ciet, tā lai brālis netiek iekšā! Tā nu bērni darbojas šobrīd katrs atsevisķi! Estere izrāda ļoti lielu neapmierinātību, ja brālis parādās viņas istabā un mēģina iejaukties. Savukārt, brālis bez māsas nevar. Viņš nesaprot, kāpēc māsa viņu tā atraida un nelaiž savā istabā. Bieži vien brālis stāv pie Esteres istabas durvīm un daudzās ar mazajām rociņām, lai taču laiž iekšā :)
Bet atšķirtībai ir arī savi ieguvumi. Ar otro bērnu jau ir tā, ka tu daudzas lietas nepamani, un esmu ievērojusi, cik Noa skaisti spēlējas viens pats, cik viņš ir koncentrējies kādai akivitātei un darbībai un bez apstājas to var veikt. Viņš pats izvēlas no plaukta kādu lietu un spēlejas, pēdējā laikā padarbojos arī ar viņu, iedodu kaut ko, viņam ļoti patīk, ka mamma pievērš uzmanību :)
Šīs nedēļas beigās mums stāv priekšā kāds īpašs notikums - Noa 1 gada ballīte! :) Neticami, bet ir pagājis jau gads. Ar otro bērnu laiks skrien ātrāk nekā ar pirmo, un domāju, ka ar katru nākamo vēl ātrāk :) Jācer, ka laiks mūs nepievils un varēsim uztaisīt jauku dzimšanas dienas pikniku.
Par materiāliem. Viss notiek, ja tā varētu teikt! :) Esmu tā kā paņēmusi pauzi no jaunu ideju meklēšanas, pierakstīšanas un arī tās izpildes, kas attiecas uz tādām ikdienas aktivitātēm, ko es varētu pati pagatavot saviem bērniem. Visu laiku jau nevar tādā režīmā darboties, ir man arī jāatpūšas un vēlos savu brīvo laiku veltīt arī citām interesēm un hobijiem. Kas attiecas uz klasiskajiem Montessori materiāliem, tad tie tiek gatavoti. Skaitīšanas stieņi top, pagaidām mums tas nav tik aktuāli, tāpēc vēl nesteidzmaies. Atliek tikai nokrāsot zilos posmus un materiāls gatavs. Brūnās trepes ir gatavas, mans vīrs pats tās nokrāsoja, bet tā kā mēs to nedarījām savās mājās, tad mums tas materiāls vēl palika žūstot, bet ceram, ka nākamnedēļ varēsim atvest mājās, lai Estere varētu iepazīties arī ar brūnajām trepēm. Esam pasūtījuši pie Esteres vectētiņa arī aizdares rāmjus un finiera plāksnīšu sagataves priekš smilšu burtiem. Plānojam ar vīru pa vasaru pagatavot Esterei smilšu burtus, lai tad, kad parādās interese par burtiem, tie jau ir gatavi. Šobrīd mana prioritāte ir pabeigt skaņu maisiņus, tos vēlos piedāvāt pirms smilšu burtiem. Kas attiecas uz brāļa aktivitātēm, tad gatavoju šobrīd divus sajūtu materiālus. Intensīvi sanāk domāt tieši par Esteres aktivitātēm, jo Estere aug un viņas vēlme ņemt pretī visu, arī aug. Ar brāli ir savādāk, domājams būs vieglāk, jo viņam priekšā jau stāvēs sagatavoti materiāli.
Par kursiem. Jūnijā ir pēdējā sesija, tad jūlijs mums ir brīvs. Esam pabeiguši matemātikas materiālu. Tas bija visgarākais kursā un arī visgrūtākais. Bet man tik ļoti patika, ja šādi var mācīties matemātiku, tad es to gibu mācīties pati un mācīt citiem bērniem. Priekšā mums stāv vēl teorijas daļa, kosmiskais materiāls, kā arī praktiskie darbi un tad jau novembrī ilgi gaidītais eksāmens. Līdz tam jau vēl tālu, bet mācīties jau jāsāk tagad, jo tik daudzas lietas un nianses jāatceras par pašu demonstrējumu, kā arī pati teorijas daļa. Tik ļoti gribas, lai kursi turpinās mūžīgi, nezinu pat, kas būs, kad vairāk nebūs jāiet. Tad gaidīšu katru Montessori tematisko simpoziju. :)
Par bloga ierakstiem. Centīšos arī vasaras laikā katru nedēļu kaut ko ierakstīt. Man plāni ir lieli sakarā ar blogu, dažādi jauninājumi un idejas, bet jūtu, ka šobrīd tas jāatliek uz vēlāku laiku. Bet nekur jau tas nepazudīs, visas savas idejas piefiksēju un agrāk vai vēlāk realizēju, un pēc tam pastāstu par to arī jums. :) Tuvākajā laikā plānoju rakstīt par Noa aktivitātēm 11 un 12 mēnešos un par "otro bērnu". :)
Šoreiz pie Video sadaļas esmu pievienojusi divus iedvesmojošus video - vienu par to, kas parāda, kas tad notiek ikdienā Montessori klasēs un otrs ir par Valodas materiālu! Patīkamu skatīšanos! :)
Mūsu ģimenes vasara. Domājot par mūsu ģimenes vasaru un par mūsu plāniem, iekšēji sāk patīkami kņudināt iedomājoties tos visus skaistos notikumus, kas sagaida mūs! Jūlija sākumā piedalīšos Kristīgajā māmiņu nometnē. Tas būs laiks tikai man pašai, šoreiz braucu bez bērniem. Šobrīd man tiešām ir vajadzīga atpūta no visa, lai varētu uzkrāt jaunus spēkus, stiprināties garīgajā sfērā un pabūt citā vidē. Tāpat priekšā stāv bērnu dienas nometne, ko plānojam ar draugiem organizēt mūsu pašu mājas bērniem, kāzas, tuvāks un tālāks celojums.
Novēlu Jums visiem skaistu, saulainu un daudziem prieka pilniem notikumiem bagātu vasaru! Kā jūs plānojat pavadīt savu vasaru? Kādas ir jūsu ģimenes vasaras tradīcijas? Ko jums patīk darīt kopā ar saviem bērniem tieši vasaras mēnešos? Priecāšos par jūsu komentāriem! :)
Bet, lai jums nepaliktu pavisam garlaicīgi, nolēmu pastāstīt kā mums iet un ko esam izdarījuši šajā neilgajā laika posmā. Šobrīd saulīte mūs tik ļoti nelutina kā es gribētos, tāpēc ķeram katru brīdi un dodamies laukā, līdz ar to arī ikdienā ar materiāliem darbojamies mazāk. Tad, kad bija lietainās dienas, tad mums ar Esteri sanāca arī padarboties nedaudz. Šobrīd viņai topā ir sarkanie stieņi :) Par, ko man ir liels prieks! Katru reizi viņa vēlas tos ņemt. Estere ir izrādījusi arī interesi par Rozā torni, vienu brīdi, tas viņai nebija aktuāli, bet šobrīd viņa paņem arī to. Protams, neatņemama interese ir par zīmēšanu un plastalīnu. Estere ir tikusi pie jauniem plastalīniem un dažādiem palīginstrumentiem, ar ko viņa var darboties. Estere darbojas pati savā istabā un durvīm ir jābūt ciet, tā lai brālis netiek iekšā! Tā nu bērni darbojas šobrīd katrs atsevisķi! Estere izrāda ļoti lielu neapmierinātību, ja brālis parādās viņas istabā un mēģina iejaukties. Savukārt, brālis bez māsas nevar. Viņš nesaprot, kāpēc māsa viņu tā atraida un nelaiž savā istabā. Bieži vien brālis stāv pie Esteres istabas durvīm un daudzās ar mazajām rociņām, lai taču laiž iekšā :)
Bet atšķirtībai ir arī savi ieguvumi. Ar otro bērnu jau ir tā, ka tu daudzas lietas nepamani, un esmu ievērojusi, cik Noa skaisti spēlējas viens pats, cik viņš ir koncentrējies kādai akivitātei un darbībai un bez apstājas to var veikt. Viņš pats izvēlas no plaukta kādu lietu un spēlejas, pēdējā laikā padarbojos arī ar viņu, iedodu kaut ko, viņam ļoti patīk, ka mamma pievērš uzmanību :)
Šīs nedēļas beigās mums stāv priekšā kāds īpašs notikums - Noa 1 gada ballīte! :) Neticami, bet ir pagājis jau gads. Ar otro bērnu laiks skrien ātrāk nekā ar pirmo, un domāju, ka ar katru nākamo vēl ātrāk :) Jācer, ka laiks mūs nepievils un varēsim uztaisīt jauku dzimšanas dienas pikniku.
Par materiāliem. Viss notiek, ja tā varētu teikt! :) Esmu tā kā paņēmusi pauzi no jaunu ideju meklēšanas, pierakstīšanas un arī tās izpildes, kas attiecas uz tādām ikdienas aktivitātēm, ko es varētu pati pagatavot saviem bērniem. Visu laiku jau nevar tādā režīmā darboties, ir man arī jāatpūšas un vēlos savu brīvo laiku veltīt arī citām interesēm un hobijiem. Kas attiecas uz klasiskajiem Montessori materiāliem, tad tie tiek gatavoti. Skaitīšanas stieņi top, pagaidām mums tas nav tik aktuāli, tāpēc vēl nesteidzmaies. Atliek tikai nokrāsot zilos posmus un materiāls gatavs. Brūnās trepes ir gatavas, mans vīrs pats tās nokrāsoja, bet tā kā mēs to nedarījām savās mājās, tad mums tas materiāls vēl palika žūstot, bet ceram, ka nākamnedēļ varēsim atvest mājās, lai Estere varētu iepazīties arī ar brūnajām trepēm. Esam pasūtījuši pie Esteres vectētiņa arī aizdares rāmjus un finiera plāksnīšu sagataves priekš smilšu burtiem. Plānojam ar vīru pa vasaru pagatavot Esterei smilšu burtus, lai tad, kad parādās interese par burtiem, tie jau ir gatavi. Šobrīd mana prioritāte ir pabeigt skaņu maisiņus, tos vēlos piedāvāt pirms smilšu burtiem. Kas attiecas uz brāļa aktivitātēm, tad gatavoju šobrīd divus sajūtu materiālus. Intensīvi sanāk domāt tieši par Esteres aktivitātēm, jo Estere aug un viņas vēlme ņemt pretī visu, arī aug. Ar brāli ir savādāk, domājams būs vieglāk, jo viņam priekšā jau stāvēs sagatavoti materiāli.
Par kursiem. Jūnijā ir pēdējā sesija, tad jūlijs mums ir brīvs. Esam pabeiguši matemātikas materiālu. Tas bija visgarākais kursā un arī visgrūtākais. Bet man tik ļoti patika, ja šādi var mācīties matemātiku, tad es to gibu mācīties pati un mācīt citiem bērniem. Priekšā mums stāv vēl teorijas daļa, kosmiskais materiāls, kā arī praktiskie darbi un tad jau novembrī ilgi gaidītais eksāmens. Līdz tam jau vēl tālu, bet mācīties jau jāsāk tagad, jo tik daudzas lietas un nianses jāatceras par pašu demonstrējumu, kā arī pati teorijas daļa. Tik ļoti gribas, lai kursi turpinās mūžīgi, nezinu pat, kas būs, kad vairāk nebūs jāiet. Tad gaidīšu katru Montessori tematisko simpoziju. :)
Par bloga ierakstiem. Centīšos arī vasaras laikā katru nedēļu kaut ko ierakstīt. Man plāni ir lieli sakarā ar blogu, dažādi jauninājumi un idejas, bet jūtu, ka šobrīd tas jāatliek uz vēlāku laiku. Bet nekur jau tas nepazudīs, visas savas idejas piefiksēju un agrāk vai vēlāk realizēju, un pēc tam pastāstu par to arī jums. :) Tuvākajā laikā plānoju rakstīt par Noa aktivitātēm 11 un 12 mēnešos un par "otro bērnu". :)
Šoreiz pie Video sadaļas esmu pievienojusi divus iedvesmojošus video - vienu par to, kas parāda, kas tad notiek ikdienā Montessori klasēs un otrs ir par Valodas materiālu! Patīkamu skatīšanos! :)
Mūsu ģimenes vasara. Domājot par mūsu ģimenes vasaru un par mūsu plāniem, iekšēji sāk patīkami kņudināt iedomājoties tos visus skaistos notikumus, kas sagaida mūs! Jūlija sākumā piedalīšos Kristīgajā māmiņu nometnē. Tas būs laiks tikai man pašai, šoreiz braucu bez bērniem. Šobrīd man tiešām ir vajadzīga atpūta no visa, lai varētu uzkrāt jaunus spēkus, stiprināties garīgajā sfērā un pabūt citā vidē. Tāpat priekšā stāv bērnu dienas nometne, ko plānojam ar draugiem organizēt mūsu pašu mājas bērniem, kāzas, tuvāks un tālāks celojums.
Novēlu Jums visiem skaistu, saulainu un daudziem prieka pilniem notikumiem bagātu vasaru! Kā jūs plānojat pavadīt savu vasaru? Kādas ir jūsu ģimenes vasaras tradīcijas? Ko jums patīk darīt kopā ar saviem bērniem tieši vasaras mēnešos? Priecāšos par jūsu komentāriem! :)
Montessori materiāli
Pirmais iespaids par Montessori materiāliem - DĀRGI! Sākumā, kad mums kursos sauca tās cenas, man likās kaut kāds ārprāts, kāpēc tik dārgi? To visu taču neviens nevar atļauties! Tagad pamazām esmu "pieradusi" pie tām cenām un saprotu, ka visu jau arī nemaz nevajag.
Paldies Dievam, mums ir finanses, un mēs arī tās mērķtiecīgi ieguldam bērnos un viņu turpmākajā izglītībā, jo šie materiāli kalpos ne tikai Esterei un Noa, bet vēlāk arī citiem bērniem. Protams, arī mēs visu nevaram atļauties un es rūpīgi izvērtēju, kurus materiālus mums vajag un bez kuriem mēs nevaram iztikt. Pērkam tikai tos, kurus mēs paši nevaram izgatavot izejvielu ziņā, sarežģītības ziņā un laika trūkuma dēļ.
BET, lai īstenotu Montessori mājās, var iztikt arī bez klasiskajiem materiāliem! Tikai tad būs vajdzīgs jūsu laiks, pacietība, izdoma, radošums un izvejvielas, kas arī maksās kaut ko. Jums nav jāsatraucas, ja jūs nevarat nopirkt īstos Montessori materiālus, ir dažādi veidi, kā tos pašiem pagatavot un pielietot.
Mēs jau ar meitenēm kursos sēžam un skatāmies materiālu demonstrējumus un pie sevis priecājamies, lūk šo varam pašas pagatavot, šis nebūs jāpērk, nebūs jātērē nauda! Ļoti daudz ko var pagatavot pats un izveidot savus materiālus. Arī es gatavoju pati, tajā ir iesaistījies mans vīrs, kurš palīdz realizēt manas idejas, un pat Esteres vectētiņš palīdz. :) Esam pat iegādājušies laminatoru, jo to vajag daudz, lai taisītu kartiņu materiālu. Izdevīgāk ir nopirkt nekā katru reizi iet un laminēt kādā salonā. Esmu izdomājusi, ja es mācētu šūt, man būtu mākslinieciskās dotības un vīrs galdnieks ( pēc profesijas viņš tāds arī ir, tikai tajā laukā sen vairs kā nestrādā), tad es to vien darītu kā gatavotu materiālus. :)
Praktiskās dzīves vingrinājumi - šeit ieguldījumi praktiski nav. Jūs varat izmantot visu, kas atrodas jūsu mājās un izmantot tās pašas sadzīves lietas/priekšmetus, ko ikdienā.
Sajūtu materiāli - galvenokārt šie materiāli ir jāpērk, ja jūs vēlaties klasiskos sajūtu materiālus, bet var pagatavot arī pats. Protams, var iztikt arī bez klasiskajiem cilindriem, rozā torņa, ģeometriskajiem ķermeņiem, un izveidot pats savu materiālu. Idejas var atrast dažādos blogos. Es pati esmu pagatavojusi krāsu kartiņas, noslēpumaino maisiņu, taustes maisiņus, sarkanos stieņus ( par tiem plānoju rakstīt tuvākajā laikā). Esmu jau pasūtījusi arī brūnās trepes, tās mums sagādās vīra tēvs, kuram ir pazīstami dažādi galdnieki, kuri ir gatavi pagatavot mums šos materiālus.
Valodas materiāls - šis gan ir pašam jāgatavo, un nopirkt nevar, jo mums ir sava valoda un sava rakstība. Tā kā, pat, ja gribētos pirkt, tad diemžēl, pagaidām to nevar izdarīt. Bet ir iespējams pasūtīt dažādas sagataves priekš smilšu burtiem un alfabēta kastēm. Kartiņu materiālus var pagatavot pats, kā arī citos blogos atrast jau gatavus kartiņa materiālus, par to jau esmu rakstījusi. Vienīgais, ko pagaidām esmu iegādājusies priekš valodas materiāla, ir metāla ielikņi, kuri pēc manām domām, ir svarīgs materiāls bērna rakstības izveidošanai. Plānoju vasarā ķerties klāt smilšu burtiem. Pagaidām vēl gribu pabeigt skaņu maisiņus, un tikai tad piedāvāt smilšu burtus. Mums vēl laiks ir. :)
Matemātikas materiāls - arī šeit var daudz ko pagatavot pats, bet var arī iegādāties internetā. Pašlaik pirmais materiāls, ko gatavojam ir sarkanzilie stieņi, kas domāti skaitīšanai. Vēl plānoju pasūtīt pie galdnieka vārpstiņu materiālu.
Kosmiskais materiāls - mēs vēl neesam kursos tikuši pie šīs materiālu grupas, bet šeit ir dažādas iespējas kā pašam mājas apstākļos pagatavot. Mums pagaidām mājās kā pirmais kosmiskais materiāls ir tapis kalendārs, vēl tikai neesam Esterei to noprezentējuši.
Zemāk jūs varat redzēt dažādus resursus, kur iegādāties Montessori materiālus, kā arī ideju krātuvītes, kur rast iedvesmu pagatavot pašiem dažādas materiālus un aktivitātes. Sadaļā Iesaku arī ir blogi un mājsalapas, kurās var meklēt dāžādas idejas! Ceru, ka arī jums kaut kas no tā visa noderēs, lai paši piedāvātu bērniem dažādas kativitātes Lai izdodas! :)
Montessori materiāli
Absorbent Minds - šeit es iegādājos cilindru blokus, krāsainos cilindrus, Rozā torni, binomisko kubu, ģeometriskos ķermeņus, metāla ielikņus, šķirošanas vingrinājumam kastīti un citas lietas.
Montessori Outlet - šeit ir ļoti lēti materiāli, bēt tā kā tie jāsūta no Amerikas, tad sanāk maksāt muitas nodokli. Bet, ja jums ir iespēja, ka kāds jums atved, tad tas ir ļoti izdevīgi. Arī man ir šī iespēja, un nesen pasūtīju dažus materiālus. Pirmo reizi sūtu, tā kā nezinu, kāda būs kvalitāte.
Graužupe - šeit var iegādāties daudzus Montessori materiālus un sagataves, un dažādu materiālu kastes. Mēs šeit esam iegādājušies Geobordu, dažāda izmēra kastītes kartiņu materiāliem, kā arī statīvu sarkanajiem stieņiem.
maras.lv - šeit ir līdzīgs materiālu piedāvājms kā Absorbent Minds.
VIP Lāzergravēšana - šeit arī var iegādāties dažus Montessori materiālus, kā piemēram cilindrus un brūnās trepes. Mājaslapā katalogs nav atrodams, bet jūs varat to dabūt, uzrakstot epastu.
Pašgatavoti Montessori materiāli
Homemade Montessori - šeit mamma pati gatavo Montessori maeriālus, tā paša iemesla dēļ, ka tie ir dārgi.
How to Make Your Own Montessori Materials - lieliska vieta, kur ir apskatīti daudz un dažādi resursi kā pagatavot Montessori materiālus.
Montessori for Everyone - daudz dažādi bezmaksas kartiņu materiāli
No emocionāla skatu punkta - Montessori mammas ieraksts par pašgatavotiem Montessori materiāliem.
How to Make Your Own Montessori Sensorial Materials
Idejas dažādām bērnu aktivitātēm
Kids Activities Blog
Teach Preschool
Make, Do & Friend
A Huge List of Things to do with your Preschooler
50 Activities Just for Your Toddler
“All our handling of the child will bear fruit, not only at the moment, but in the adult they are destined to become.” /Maria Montessori/
Paldies Dievam, mums ir finanses, un mēs arī tās mērķtiecīgi ieguldam bērnos un viņu turpmākajā izglītībā, jo šie materiāli kalpos ne tikai Esterei un Noa, bet vēlāk arī citiem bērniem. Protams, arī mēs visu nevaram atļauties un es rūpīgi izvērtēju, kurus materiālus mums vajag un bez kuriem mēs nevaram iztikt. Pērkam tikai tos, kurus mēs paši nevaram izgatavot izejvielu ziņā, sarežģītības ziņā un laika trūkuma dēļ.
BET, lai īstenotu Montessori mājās, var iztikt arī bez klasiskajiem materiāliem! Tikai tad būs vajdzīgs jūsu laiks, pacietība, izdoma, radošums un izvejvielas, kas arī maksās kaut ko. Jums nav jāsatraucas, ja jūs nevarat nopirkt īstos Montessori materiālus, ir dažādi veidi, kā tos pašiem pagatavot un pielietot.
Mēs jau ar meitenēm kursos sēžam un skatāmies materiālu demonstrējumus un pie sevis priecājamies, lūk šo varam pašas pagatavot, šis nebūs jāpērk, nebūs jātērē nauda! Ļoti daudz ko var pagatavot pats un izveidot savus materiālus. Arī es gatavoju pati, tajā ir iesaistījies mans vīrs, kurš palīdz realizēt manas idejas, un pat Esteres vectētiņš palīdz. :) Esam pat iegādājušies laminatoru, jo to vajag daudz, lai taisītu kartiņu materiālu. Izdevīgāk ir nopirkt nekā katru reizi iet un laminēt kādā salonā. Esmu izdomājusi, ja es mācētu šūt, man būtu mākslinieciskās dotības un vīrs galdnieks ( pēc profesijas viņš tāds arī ir, tikai tajā laukā sen vairs kā nestrādā), tad es to vien darītu kā gatavotu materiālus. :)
Praktiskās dzīves vingrinājumi - šeit ieguldījumi praktiski nav. Jūs varat izmantot visu, kas atrodas jūsu mājās un izmantot tās pašas sadzīves lietas/priekšmetus, ko ikdienā.
Sajūtu materiāli - galvenokārt šie materiāli ir jāpērk, ja jūs vēlaties klasiskos sajūtu materiālus, bet var pagatavot arī pats. Protams, var iztikt arī bez klasiskajiem cilindriem, rozā torņa, ģeometriskajiem ķermeņiem, un izveidot pats savu materiālu. Idejas var atrast dažādos blogos. Es pati esmu pagatavojusi krāsu kartiņas, noslēpumaino maisiņu, taustes maisiņus, sarkanos stieņus ( par tiem plānoju rakstīt tuvākajā laikā). Esmu jau pasūtījusi arī brūnās trepes, tās mums sagādās vīra tēvs, kuram ir pazīstami dažādi galdnieki, kuri ir gatavi pagatavot mums šos materiālus.
Valodas materiāls - šis gan ir pašam jāgatavo, un nopirkt nevar, jo mums ir sava valoda un sava rakstība. Tā kā, pat, ja gribētos pirkt, tad diemžēl, pagaidām to nevar izdarīt. Bet ir iespējams pasūtīt dažādas sagataves priekš smilšu burtiem un alfabēta kastēm. Kartiņu materiālus var pagatavot pats, kā arī citos blogos atrast jau gatavus kartiņa materiālus, par to jau esmu rakstījusi. Vienīgais, ko pagaidām esmu iegādājusies priekš valodas materiāla, ir metāla ielikņi, kuri pēc manām domām, ir svarīgs materiāls bērna rakstības izveidošanai. Plānoju vasarā ķerties klāt smilšu burtiem. Pagaidām vēl gribu pabeigt skaņu maisiņus, un tikai tad piedāvāt smilšu burtus. Mums vēl laiks ir. :)
Matemātikas materiāls - arī šeit var daudz ko pagatavot pats, bet var arī iegādāties internetā. Pašlaik pirmais materiāls, ko gatavojam ir sarkanzilie stieņi, kas domāti skaitīšanai. Vēl plānoju pasūtīt pie galdnieka vārpstiņu materiālu.
Kosmiskais materiāls - mēs vēl neesam kursos tikuši pie šīs materiālu grupas, bet šeit ir dažādas iespējas kā pašam mājas apstākļos pagatavot. Mums pagaidām mājās kā pirmais kosmiskais materiāls ir tapis kalendārs, vēl tikai neesam Esterei to noprezentējuši.
Zemāk jūs varat redzēt dažādus resursus, kur iegādāties Montessori materiālus, kā arī ideju krātuvītes, kur rast iedvesmu pagatavot pašiem dažādas materiālus un aktivitātes. Sadaļā Iesaku arī ir blogi un mājsalapas, kurās var meklēt dāžādas idejas! Ceru, ka arī jums kaut kas no tā visa noderēs, lai paši piedāvātu bērniem dažādas kativitātes Lai izdodas! :)
Montessori materiāli
Absorbent Minds - šeit es iegādājos cilindru blokus, krāsainos cilindrus, Rozā torni, binomisko kubu, ģeometriskos ķermeņus, metāla ielikņus, šķirošanas vingrinājumam kastīti un citas lietas.
Montessori Outlet - šeit ir ļoti lēti materiāli, bēt tā kā tie jāsūta no Amerikas, tad sanāk maksāt muitas nodokli. Bet, ja jums ir iespēja, ka kāds jums atved, tad tas ir ļoti izdevīgi. Arī man ir šī iespēja, un nesen pasūtīju dažus materiālus. Pirmo reizi sūtu, tā kā nezinu, kāda būs kvalitāte.
Graužupe - šeit var iegādāties daudzus Montessori materiālus un sagataves, un dažādu materiālu kastes. Mēs šeit esam iegādājušies Geobordu, dažāda izmēra kastītes kartiņu materiāliem, kā arī statīvu sarkanajiem stieņiem.
maras.lv - šeit ir līdzīgs materiālu piedāvājms kā Absorbent Minds.
VIP Lāzergravēšana - šeit arī var iegādāties dažus Montessori materiālus, kā piemēram cilindrus un brūnās trepes. Mājaslapā katalogs nav atrodams, bet jūs varat to dabūt, uzrakstot epastu.
Pašgatavoti Montessori materiāli
Homemade Montessori - šeit mamma pati gatavo Montessori maeriālus, tā paša iemesla dēļ, ka tie ir dārgi.
How to Make Your Own Montessori Materials - lieliska vieta, kur ir apskatīti daudz un dažādi resursi kā pagatavot Montessori materiālus.
Montessori for Everyone - daudz dažādi bezmaksas kartiņu materiāli
No emocionāla skatu punkta - Montessori mammas ieraksts par pašgatavotiem Montessori materiāliem.
How to Make Your Own Montessori Sensorial Materials
Idejas dažādām bērnu aktivitātēm
Kids Activities Blog
Teach Preschool
Make, Do & Friend
A Huge List of Things to do with your Preschooler
50 Activities Just for Your Toddler
“All our handling of the child will bear fruit, not only at the moment, but in the adult they are destined to become.” /Maria Montessori/
Montessori - kā es nonācu līdz tam
Par Montessori uzzināju tikai pirms nepilna 1,5 gada. Lasīju dažādus Evelīnas ierakstus par to kā viņai iet Montessori kursos, līdz sāku meklēt internetā kādu informāciju. Atradu to pašu pamatu, kas ir pati Montessori un trijos vārdos par pašu pedagoģiju. Man patika, bet neko vairāk arī nemeklēju, līdz brīdim, kad sapratu, ka es gribu būt mājās ar bērniem pēc iespējas ilgāk, gribu viņus pati audzināt un mācīt, bet tad nonācu līdz tam, kad jautāju sev, kā tad es ar viņiem darbošos, ko un kā es mācīšu viņiem?! Man pašai nepiemita, toreiz tā domāju, izdoma un atraktivitātes, kā bērnus ieinteresēt, izdomāt rotaļas un spēles.
Sapratu, man jābrauc ciemos pie Evelīnas un viss sīki jānoskaidro :) Tā nu mēs ar Esteri aizbraucām ciemos, Noa bija tad jau puncī! Un tas, ko Evelīna stāstīja un rādīja, man ļoti patika, tas likās kaut kas tik vienkāršs, saprotams gan man, gan arī bērniem. Visspilgtāk atceros to kā Evelīna rādīja praktiskās dzīves vingrinājumu - roku mazgāšanu! Tas bija pa Montessori gaumei :) Man tas likās, kaut kāds ārprāts! :) Noskaidroju arī visu par Montessori kursiem, un sapratu, ka man ir jāpiesakās.
Bet, ejot uz kursiem, es negaidīju neko TĀDU! Likās, ka būs parastas lekcijas, stāstīs par bērnu audzināšanu un ko ar viņiem darīt attiecīgajā laika posmā. Bet pēc pirmās reizes, es biju sajūsmā par visu dzirdēto un redzēto, es nebiju gaidījusi neko tādu. Es uzreiz sapratu, ka esmu īstajā vietā, un ka tas viss ir domāts tieši man. Pēc kursiem, es burtiski lidoju un atnācu mājās un gribēju dalīties ar vīru tajā visā. Sākumā viņam likās, ka es pārspīlēju, un viņš teica, lai es nedaudz nomierinos. Mēs jau ar draudzeni Ilzi smejamies, ka mūsu vīri domā, ka esam "nokodētas" ar Montessori. Bet, ja godīgi, mans vīrs ir mans vislielākais atbalsts šajā visā. Tas viss nebūtu iespējams, ja mēs abi nedomātu līdzīgi. Montessori nav tikai pedagoģija b/d vai skolā, bet tas ir dzīvesveids. Mēs visa ģimene tagad dzīvojam kopā ar Montessori :)
Pirms vēl sāku iet uz kursiem, vedu Esteri uz nodarbībām Montessori b/d un tur jau iepazinos ar materiāliem. Esterei ļoti patika, jo tas bija kaut kas jauns, tās nebija parastas rotaļlietas. Pēc tam jau pati mājās sāku kaut ko gatavot un piedāvāt Esterei. Bet tieši kursa iespaidā radās vislabākais priekšstats par pašu pedagoģiju un tā praksi ikdienā. Nepilna pusgada laikā, kopš apmeklēju Montessori kursus, esam Esterei iekārtojuši istabu Montessori stilā, kā arī pārējā dzīvoklī esam radījuši tādu vidi, kur Estere pati var tikt visam klāt, esmu iegādājusies dažādus materiālus, kā arī pati tos gatavoju. Idejas netrūkst, trūkst tikai laika, lai to visu pagatavotu. Un jau 5 mēnešus rakstu savu blogu, kur jūs iepazīstinu ar to, kas tad notiek mūsu mājās.:)
Mana un mana vīra domāšana ir mainīta pilnībā, esmu laimīga, ka esmu satvērusi šo ideju tieši tagad, kad mani bērni ir mazi. Neesmu neko nokavējusi..man ir vēl viss priekšā, lai vērotu savus bērnus, viņu sensitīvos periodus un piedāvātu viņiem atbilstošus materiālus, kā arī radītu viņiem piemērotu un drošu vidi, kur viņi var izpausties.
Tagad, pat ejot veikalā un skatoties uz mazāko/nevērtīgāko lietu, domāju, vai tas gadījumā kaut kur man nenoder?! :) Pirms metu ārā kaut ko, vairākkārt pārdomāju, vai to tiešām vairs nevar pielietot. Es domāju "Montessoriski" :) Izdzīvojot Montessori ikdienā kopā ar saviem bērniem, idejas tikai rodas un rodas, skatoties uz Esteri, viņa daudz ko pati pasaka priekšā. Nekad nebiju domājusi, ka man varētu piemist tāda spēja, izdomāt bērniem aktivitātes un materiālus. Laikam man vajadzēja vajadzīgo ievirzi, lai tālāk es spētu pati attīstīt tās idejas.
Daudz ideju un iedvesmu smeļos no citiem Montessori mammu blogiem, par tiem jūs varat uzzināt sadaļā Iesaku, kā arī lasu dažādus rakstus par un ap Montessori. Bet protams, vislielākais ieguvums ir kursi. Ja Tev interesē Montessori, tad noteikti iesaku šos kursus. No savas puses zinu, vismaz 5 mammas, kas ir pieteikušās jaunam kursam. Kā ir ar Tevi? :)
Vislielākais Paldies jāsaka Montessori mammai Evelīnai :) Viņa mani iepazīstināja un iedrošināja pieteikties. Viņa vispār ir mamma ar Lielo Burtu! Paldies Tev! :) Tu esi piemērs un iedrošinājums man visās dzīves jomās :)
Arī es mēģinu pastāstīt par Montessori savām draudzenēm, paziņām, visiem tiem, kam interesē un kas man ir prasījuši, tāpēc par to arī šis blogs. :) Man par pārsteigumu, ļoti daudz mammas interesējas, ir kaut ko dzirdējušas un pats labākais, grib dzirdēt kaut ko vairāk un grib to darīt arī savā dzīvē! Par to es tikai priecājos. Patiess un neviltots prieks man ir, saņemot vēstules ar jautājumiem, iedrošinošiem vārdiem, pateicībām par savu blogu. Redzu, ka mans bloga mērķis īstenojas. Gribu nodot no savas puses šo stafeti tālāk. Esmu tikai par to, ka šī kustība iet plašumā un ka notiek pārmaiņas pirmskolas izglītības sistēmā arī valstiskā ziņā. Par šo tēmu es varētu rakstīt un rakstīt, taču jāliek punkts arī šim ierakstam. :)
Novēlu visām mammām/tētiem atrast kādreiz iespēju iepazīties ar Montessori un tad jau redzētais un dzirdētais pats par sevi runās.
Sapratu, man jābrauc ciemos pie Evelīnas un viss sīki jānoskaidro :) Tā nu mēs ar Esteri aizbraucām ciemos, Noa bija tad jau puncī! Un tas, ko Evelīna stāstīja un rādīja, man ļoti patika, tas likās kaut kas tik vienkāršs, saprotams gan man, gan arī bērniem. Visspilgtāk atceros to kā Evelīna rādīja praktiskās dzīves vingrinājumu - roku mazgāšanu! Tas bija pa Montessori gaumei :) Man tas likās, kaut kāds ārprāts! :) Noskaidroju arī visu par Montessori kursiem, un sapratu, ka man ir jāpiesakās.
Bet, ejot uz kursiem, es negaidīju neko TĀDU! Likās, ka būs parastas lekcijas, stāstīs par bērnu audzināšanu un ko ar viņiem darīt attiecīgajā laika posmā. Bet pēc pirmās reizes, es biju sajūsmā par visu dzirdēto un redzēto, es nebiju gaidījusi neko tādu. Es uzreiz sapratu, ka esmu īstajā vietā, un ka tas viss ir domāts tieši man. Pēc kursiem, es burtiski lidoju un atnācu mājās un gribēju dalīties ar vīru tajā visā. Sākumā viņam likās, ka es pārspīlēju, un viņš teica, lai es nedaudz nomierinos. Mēs jau ar draudzeni Ilzi smejamies, ka mūsu vīri domā, ka esam "nokodētas" ar Montessori. Bet, ja godīgi, mans vīrs ir mans vislielākais atbalsts šajā visā. Tas viss nebūtu iespējams, ja mēs abi nedomātu līdzīgi. Montessori nav tikai pedagoģija b/d vai skolā, bet tas ir dzīvesveids. Mēs visa ģimene tagad dzīvojam kopā ar Montessori :)
Pirms vēl sāku iet uz kursiem, vedu Esteri uz nodarbībām Montessori b/d un tur jau iepazinos ar materiāliem. Esterei ļoti patika, jo tas bija kaut kas jauns, tās nebija parastas rotaļlietas. Pēc tam jau pati mājās sāku kaut ko gatavot un piedāvāt Esterei. Bet tieši kursa iespaidā radās vislabākais priekšstats par pašu pedagoģiju un tā praksi ikdienā. Nepilna pusgada laikā, kopš apmeklēju Montessori kursus, esam Esterei iekārtojuši istabu Montessori stilā, kā arī pārējā dzīvoklī esam radījuši tādu vidi, kur Estere pati var tikt visam klāt, esmu iegādājusies dažādus materiālus, kā arī pati tos gatavoju. Idejas netrūkst, trūkst tikai laika, lai to visu pagatavotu. Un jau 5 mēnešus rakstu savu blogu, kur jūs iepazīstinu ar to, kas tad notiek mūsu mājās.:)
Mana un mana vīra domāšana ir mainīta pilnībā, esmu laimīga, ka esmu satvērusi šo ideju tieši tagad, kad mani bērni ir mazi. Neesmu neko nokavējusi..man ir vēl viss priekšā, lai vērotu savus bērnus, viņu sensitīvos periodus un piedāvātu viņiem atbilstošus materiālus, kā arī radītu viņiem piemērotu un drošu vidi, kur viņi var izpausties.
Tagad, pat ejot veikalā un skatoties uz mazāko/nevērtīgāko lietu, domāju, vai tas gadījumā kaut kur man nenoder?! :) Pirms metu ārā kaut ko, vairākkārt pārdomāju, vai to tiešām vairs nevar pielietot. Es domāju "Montessoriski" :) Izdzīvojot Montessori ikdienā kopā ar saviem bērniem, idejas tikai rodas un rodas, skatoties uz Esteri, viņa daudz ko pati pasaka priekšā. Nekad nebiju domājusi, ka man varētu piemist tāda spēja, izdomāt bērniem aktivitātes un materiālus. Laikam man vajadzēja vajadzīgo ievirzi, lai tālāk es spētu pati attīstīt tās idejas.
Daudz ideju un iedvesmu smeļos no citiem Montessori mammu blogiem, par tiem jūs varat uzzināt sadaļā Iesaku, kā arī lasu dažādus rakstus par un ap Montessori. Bet protams, vislielākais ieguvums ir kursi. Ja Tev interesē Montessori, tad noteikti iesaku šos kursus. No savas puses zinu, vismaz 5 mammas, kas ir pieteikušās jaunam kursam. Kā ir ar Tevi? :)
Vislielākais Paldies jāsaka Montessori mammai Evelīnai :) Viņa mani iepazīstināja un iedrošināja pieteikties. Viņa vispār ir mamma ar Lielo Burtu! Paldies Tev! :) Tu esi piemērs un iedrošinājums man visās dzīves jomās :)
Arī es mēģinu pastāstīt par Montessori savām draudzenēm, paziņām, visiem tiem, kam interesē un kas man ir prasījuši, tāpēc par to arī šis blogs. :) Man par pārsteigumu, ļoti daudz mammas interesējas, ir kaut ko dzirdējušas un pats labākais, grib dzirdēt kaut ko vairāk un grib to darīt arī savā dzīvē! Par to es tikai priecājos. Patiess un neviltots prieks man ir, saņemot vēstules ar jautājumiem, iedrošinošiem vārdiem, pateicībām par savu blogu. Redzu, ka mans bloga mērķis īstenojas. Gribu nodot no savas puses šo stafeti tālāk. Esmu tikai par to, ka šī kustība iet plašumā un ka notiek pārmaiņas pirmskolas izglītības sistēmā arī valstiskā ziņā. Par šo tēmu es varētu rakstīt un rakstīt, taču jāliek punkts arī šim ierakstam. :)
Novēlu visām mammām/tētiem atrast kādreiz iespēju iepazīties ar Montessori un tad jau redzētais un dzirdētais pats par sevi runās.
Blogi par ģimenes vērtībām
Kādu laiku atpakaļ atklāju ļoti daudz interesantus un iedvesmojošus blogus, kurus raksta kristīgas mammas par savu ikdienas dzīvi kopā ar bērniem, par laulāto attiecībām, par grūtībām, kurām viņas iet cauri, par mājmācību, par attiecībām ar Dievu un citām svarīgām lietam. Varētu teikt, ka blogu lasīšana man ir kļuvusi par sava veida atkarību :) Blogu ir ļoti daudz un dažādi, visam laika nepietiek, lai varētu sekot līdz jaunumiem un iedziļināties katrā, tāpēc, man ir savi iemīļotie, kurus lasu regulāri, kuri mani iedvesmo un liekas interesanti un vērtīgi, tāpēc es nolēmu uzrakstīt par tiem. Varbūt, ka arī jums kāds no tiem uzrunās un iedvesmos! :)
Grace Full Mama
Joy Forney ir 5 bērnu mamma, kas pašlaik dzīvi Indonēzijā! Ļoti iedvesmojošie raksti par mammas lomu, par mammas un bērnu attiecībām. Šo blogu lasu katru dienu, jo katru dienu ir kādi jauni ieraksti. Mana vismīļākā rakstu sērija ir Cultivating a Heart for Motherhood. The Better Mom Ruth ir 4 bērnu mamma, kas skolo mājas savus bērnus. Viņa raksta par laulības dzīvi, mājmācību, bērniem, veselīgu uzturu, mammas lomu, kā arī šajā blogā tiek publicēti citu mammu raksti. Ieraksti ir regulāri, katru dienu! Šis arī ir manā top listē. :) Holy spirit led homeschooling Šis ir mana pēdējā laika labākais atklājums :) Jamerrill ir 5 bērnu mamma, kas skolo mājās savus bērnus. Kā jau bloga nosaukums to parāda, viņa raksta galvenokārt par mājmācību, bet ne tikai! Viņai ir ļoti iedvesmojoša sērija par to, kā viņa nonāca līdz tam, ka vēlas būt pilna laika mamma un mācīt savus bērnus mājās, jo pirms tam viņa ļoti daudz strādāja. Viņa iestājas par lielām ģimenēm, arī par šo tēmu ir iedvesmojoši raksti, kāpēc bērni ir Dieva svētība, kā plānot ģimenes budžetu lielām ģimenēm, kā lai mamma tiek galā ar visu ikdienā? Šeit mammas, kurām ir daudz bērni, var smelties idejas, un padomus, kā labāk pārvaldīt savu mājsaimniecību. Leaving a Legacy / Angie Tolpin Angie ir 6 bērnu mamma, kura pati māca savu bērnus mājās. Šis blogs ir aicinājums uz to, ka mēs kā mammas kopā esam liels spēks. Šeit var mammas atrast daudz iedrošinājumus, padomus, apmainīties ar pieredzi un veidot savu dzīvi labāku. Viņa runā par trīs svarīgām lietām: 1) Laulības spēks. Mums kā sievām ir liela ietekme uz saviem vīriem. Vai mēs viņus atbalstām, vai neatbalstam, ļoti ietekmē vīrus un mūsu laulību kopumā. 2) Mammas loma. 3) Bērni. Mums jāiemāca bērniem, lai viņi būtu darītāji, nevis runātāji. Mēs kā vecāki esam viņu paraugs. Tas, ka bērni piedzimst kristīgā ģimenē nenozīmē, ka viņi automātiski kļūst par kristiešiem. Mūsu uzdevums ir - ielikt viņiem šo ticības bāzi, lai viņi varētu doties plašajā pasaulē. The Unplugged family Jauna 3 bērnu mamma, kas dzīvo Kanādā, kādā mazā pilsētiņā, un kura cenšas savus bērnus audzināt savādāk - bez TV, bez masu popkultūras. Viņa pati viņus mājskolo. Tā kā viņa pēc profesijas ir saistīta ar mēdijiem, pati ir strādājusi tajā jomā daudzus gadus, tad ļoti daudz interesantu rakstu saistībā ar TV ietekmi uz bērniem un līdzīgi satura raksti. Good Morning Girls Šis ir blogs, kurā apvienojas vairākas kristīgas mammas, kuras uztur regulārus kontaktus caur sociālajiem tīkliem. Dažādi interesanti raksti par to, kas aktuāls sievietēm un mammām, kā arī dažādas Bībeles studijas, kurām var sekot līdz. Mom Heart Pašlaik pieejami ļoti daudz dažādu mammu blogi, bet laika trūkuma dēļ, visus tāpat nav iespējams izlasīt, tad šis blogs piedāvā to, ka šeit apvienojušās 20 kristīgas mammas, kuras raksta interesantus rakstus par mums noderīgām tēmām. Viena no Mom Heart galvenajām sirdīm ir Sally Clarkson, kristiete, sieva, mamma, misionāre, vairāku grāmatu autore. |
Būt par mammu
Es ar Esterīti
“Motherhood is not a hobby, it is a calling. You do not collect children because you find them cuter than stamps. It is not something to do if you can squeeze time in. It is what God gave you time for.” -Rachel Jankovic
Būt mammai, tas ir aicinājums! Arī man! Ir grūti, brīžiem liekas, ka gribas no tā visa aizbēgt, bet sirds dziļumos zinu, ka tas ir mans mīlestības darbs! Tā ir mana kalpošana Dievam, vīram, bērniem un sabiedrībai!
Izlasīju šo citātu un tas mani tik ļoti uzrunāja..tieši šis vārds "aicinājums". Pēdējā laikā ļoti daudz par to domāju, ko nozīmē būt mammai. Kāda ir laba mamma? Vai es esmu pietiekami laba? Vai tas ir mans aicinājums - būt mammai?
Pirms bērnu piedzimšanas, es īsti nezināju, kas ir mans aicinājums, ko Dievs vēlas, lai es darītu savā dzīvē?! Kas būtu tā lieta, kas man patiktu, padotos un kuru es darītu ar vislielāko mīlestību un prieku! Es Dievam pirms pāris gadiem lūdzu, lai Viņš man uzrāda, kas tad ir mana sūtība šeit uz zemes? Un es beidzot to esmu sapratusi, esmu atradusi savu aicinājumu - Es gribu būt mamma! :) Esmu laimīga, ka varu būt mamma. Es uzskatu, ka bērni ir Dieva dāvanas! Jo ne visiem ir šīs dāvanas, tāpēc vēl jo vairāk, es novērtēju to, ka man viņi ir! Bērni - tā ir daļiņa no manis. Es viņus esmu iznēsājusi savās miesās, esmu piedzemdējusi, un tagad par viņiem rūpējos un audzinu. Bērna piedzimšana ir viens liels brīnums un tās sajūtas, kad tu ieraugi savu bērniņu šajā pasaulē, ir neaprakstāmas un to nevar salīdzināt ne ar ko. Bet viss jau neizskatās tik skaisti un viegli..ir tāda lieta, kā ikdienas rūpes, par kurām mums negribas runāt, negribas parādīt to, ka esam vājas, ka netiekam galā, ka viss ir apnicis, ka nav vairs spēka, ka gribas atvaļinājumu, gribas prom no mājām. Gribas visiem parādīt, ka no ārpuses Tev iet lieliski, tu esi supermamma un tiec ar visu galā! Šādos vājuma brīžos parasti sev uzdodu jautājumu, vai tas tiešām ir priekš manis? Cik ilgi es tā vēl varēšu turpināt?! Atbilde parasti nav ilgi jāmeklē..tā atskrien pie manis, uzsmaida man un ielien man klēpī un saka: "Mammu, tu esi ļoti mīļa! Es Tevi ļoti mīlu!" :) Šādās reizēs mums ir jāatceras, ka bērni ir dāvana, Dievs mums ir viņus uzticējis, lai mēs rūpētos par viņiem pēc vislabākās sirdsapziņas. Bērni nav vainīgi, ka tev ir slikts garstāvoklis, ka neesi izgulējusies, kaut gan liela atbildība par negulētām naktīm tiešām gulstas uz viņu pleciem :), nevari savaldīt savas emocijas, izgāz dusmas pār viņiem! Es esmu pieaudzis cilvēks, man ir jātiek ar to galā, es esmu mamma, man ir jāatrisina šī situācija, nevis jāgaida, kad bērns sāks klausīt, vai viņš sāks naktīs beidzot gulēt!
Esmu sapratusi, ka būt par mammu, nozīmē aizliegt sevi, savas vajadzības, savas vēlmes, un savu ego, un kalpot bērniem, kamēr viņi ir mazi un tev ir iespēja par viņiem rūpēties un gādāt. Katru dienu tu nomirsti sev, savām vēlmēm un vajadzībām, un atdod visu sevi bērniem! Arī mammas kļūdās un mammas ir tikai cilvēki! Bieži vien es sev pārmetu, ka varēju darīt savādāk, ka neesmu pietiekami laba, lūdzu piedošanu gan Dievam, gan bērniem par savu izturēšanos! Es tikai mācos būt mamma, es neesmu perfekta, es esmu vāja, tāpēc man ir vajadzīgs Dieva spēks, kas var mani pacelt katru dienu no jauna un piepildīt mani ar mieru, savaldību, un beznosacījumu mīlestību!
Jā..beznosacījuma mīlestība, tā ir lieta, ko es mēģinu saprast un izdzīvot katru dienu! Man jāmīl bērni visu laiku, neatkarīgi no tā, vai viņi man klausa, vai es esmu piekususi, vai esmu priecīga vai bēdīga! Neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem, tāpēc jau tā ir beznosacījuma mīlestība!
Šīs visas pārdomas manī mājo jau kādu laiku, abi bērni pēdējā laikā slimo ļoti daudz, esmu nogurusi emocionāli un fiziski. Liekas, nu cik var? Kāpēc Dievs tā notiek? Ko es daru nepareizi? Kā, lai savalda savas emocijas brīžos, kad tas liekas neiespējami? Bet zinu, šis ir mans laiks, mana cīņa, kas man ir jāizcīna, mans pārbaudījums! Mēs katrs kļūstam stiprāki ar katru savas dzīves gadu, katru pārbaudījumu un problēmu. Mani stiprina vārdi no Bībeles: "Tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk par labu!"
Esmu atklājusi arī kādu lielisku mammas blogu Grace Full Mama, kur viņa raksta savas pārdomas par ģimeni, laulību, par mammas lomu. Varu jums ieteikt lielisku rakstu sēriju Cultivating a Heart for Motherhood. Viņa raksta par to, ko nozīmē būt mammai, vai vispār kādam tas kaut ko nozīmē, ka tu esi mamma, ar kādām grūtībām saskaras mammas un kā mēs varam būt labākas mammas! Lasītais tiešām man lika daudz par ko padomāt un iedrošinaja mani. Pēdējā laikā lasu daudz citu mammu pieredzi un pārdomas, mani tas ļoti stiprina, jo zinu, ka es neesmu vienīgā mamma, kas iet cauri dažādām ikdienas grūtībām. Tas liek paskatīties uz daudzām lietām no malas un izvērtēt sevi pašu.
Nobeigumā gribu pateikt: "Mammas, mēs esam pašas labākās saviem bērniem! Mums nav jābūt perfektām, bet mums ir jābūt mīlošām!"
Our purpose for learning how to cultivate a heart for motherhood, isn’t so that we can be a great mom, it isn’t so that we can raise great kids, it isn’t even so that we can have strong, happy families. These things are all good, but the real reason we learn and study and grow in these areas is so that we can know Christ and display His Gospel in our lives for HIS glory. /Joy Forney - Grace Full Mama/
Būt mammai, tas ir aicinājums! Arī man! Ir grūti, brīžiem liekas, ka gribas no tā visa aizbēgt, bet sirds dziļumos zinu, ka tas ir mans mīlestības darbs! Tā ir mana kalpošana Dievam, vīram, bērniem un sabiedrībai!
Izlasīju šo citātu un tas mani tik ļoti uzrunāja..tieši šis vārds "aicinājums". Pēdējā laikā ļoti daudz par to domāju, ko nozīmē būt mammai. Kāda ir laba mamma? Vai es esmu pietiekami laba? Vai tas ir mans aicinājums - būt mammai?
Pirms bērnu piedzimšanas, es īsti nezināju, kas ir mans aicinājums, ko Dievs vēlas, lai es darītu savā dzīvē?! Kas būtu tā lieta, kas man patiktu, padotos un kuru es darītu ar vislielāko mīlestību un prieku! Es Dievam pirms pāris gadiem lūdzu, lai Viņš man uzrāda, kas tad ir mana sūtība šeit uz zemes? Un es beidzot to esmu sapratusi, esmu atradusi savu aicinājumu - Es gribu būt mamma! :) Esmu laimīga, ka varu būt mamma. Es uzskatu, ka bērni ir Dieva dāvanas! Jo ne visiem ir šīs dāvanas, tāpēc vēl jo vairāk, es novērtēju to, ka man viņi ir! Bērni - tā ir daļiņa no manis. Es viņus esmu iznēsājusi savās miesās, esmu piedzemdējusi, un tagad par viņiem rūpējos un audzinu. Bērna piedzimšana ir viens liels brīnums un tās sajūtas, kad tu ieraugi savu bērniņu šajā pasaulē, ir neaprakstāmas un to nevar salīdzināt ne ar ko. Bet viss jau neizskatās tik skaisti un viegli..ir tāda lieta, kā ikdienas rūpes, par kurām mums negribas runāt, negribas parādīt to, ka esam vājas, ka netiekam galā, ka viss ir apnicis, ka nav vairs spēka, ka gribas atvaļinājumu, gribas prom no mājām. Gribas visiem parādīt, ka no ārpuses Tev iet lieliski, tu esi supermamma un tiec ar visu galā! Šādos vājuma brīžos parasti sev uzdodu jautājumu, vai tas tiešām ir priekš manis? Cik ilgi es tā vēl varēšu turpināt?! Atbilde parasti nav ilgi jāmeklē..tā atskrien pie manis, uzsmaida man un ielien man klēpī un saka: "Mammu, tu esi ļoti mīļa! Es Tevi ļoti mīlu!" :) Šādās reizēs mums ir jāatceras, ka bērni ir dāvana, Dievs mums ir viņus uzticējis, lai mēs rūpētos par viņiem pēc vislabākās sirdsapziņas. Bērni nav vainīgi, ka tev ir slikts garstāvoklis, ka neesi izgulējusies, kaut gan liela atbildība par negulētām naktīm tiešām gulstas uz viņu pleciem :), nevari savaldīt savas emocijas, izgāz dusmas pār viņiem! Es esmu pieaudzis cilvēks, man ir jātiek ar to galā, es esmu mamma, man ir jāatrisina šī situācija, nevis jāgaida, kad bērns sāks klausīt, vai viņš sāks naktīs beidzot gulēt!
Esmu sapratusi, ka būt par mammu, nozīmē aizliegt sevi, savas vajadzības, savas vēlmes, un savu ego, un kalpot bērniem, kamēr viņi ir mazi un tev ir iespēja par viņiem rūpēties un gādāt. Katru dienu tu nomirsti sev, savām vēlmēm un vajadzībām, un atdod visu sevi bērniem! Arī mammas kļūdās un mammas ir tikai cilvēki! Bieži vien es sev pārmetu, ka varēju darīt savādāk, ka neesmu pietiekami laba, lūdzu piedošanu gan Dievam, gan bērniem par savu izturēšanos! Es tikai mācos būt mamma, es neesmu perfekta, es esmu vāja, tāpēc man ir vajadzīgs Dieva spēks, kas var mani pacelt katru dienu no jauna un piepildīt mani ar mieru, savaldību, un beznosacījumu mīlestību!
Jā..beznosacījuma mīlestība, tā ir lieta, ko es mēģinu saprast un izdzīvot katru dienu! Man jāmīl bērni visu laiku, neatkarīgi no tā, vai viņi man klausa, vai es esmu piekususi, vai esmu priecīga vai bēdīga! Neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem, tāpēc jau tā ir beznosacījuma mīlestība!
Šīs visas pārdomas manī mājo jau kādu laiku, abi bērni pēdējā laikā slimo ļoti daudz, esmu nogurusi emocionāli un fiziski. Liekas, nu cik var? Kāpēc Dievs tā notiek? Ko es daru nepareizi? Kā, lai savalda savas emocijas brīžos, kad tas liekas neiespējami? Bet zinu, šis ir mans laiks, mana cīņa, kas man ir jāizcīna, mans pārbaudījums! Mēs katrs kļūstam stiprāki ar katru savas dzīves gadu, katru pārbaudījumu un problēmu. Mani stiprina vārdi no Bībeles: "Tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk par labu!"
Esmu atklājusi arī kādu lielisku mammas blogu Grace Full Mama, kur viņa raksta savas pārdomas par ģimeni, laulību, par mammas lomu. Varu jums ieteikt lielisku rakstu sēriju Cultivating a Heart for Motherhood. Viņa raksta par to, ko nozīmē būt mammai, vai vispār kādam tas kaut ko nozīmē, ka tu esi mamma, ar kādām grūtībām saskaras mammas un kā mēs varam būt labākas mammas! Lasītais tiešām man lika daudz par ko padomāt un iedrošinaja mani. Pēdējā laikā lasu daudz citu mammu pieredzi un pārdomas, mani tas ļoti stiprina, jo zinu, ka es neesmu vienīgā mamma, kas iet cauri dažādām ikdienas grūtībām. Tas liek paskatīties uz daudzām lietām no malas un izvērtēt sevi pašu.
Nobeigumā gribu pateikt: "Mammas, mēs esam pašas labākās saviem bērniem! Mums nav jābūt perfektām, bet mums ir jābūt mīlošām!"
Our purpose for learning how to cultivate a heart for motherhood, isn’t so that we can be a great mom, it isn’t so that we can raise great kids, it isn’t even so that we can have strong, happy families. These things are all good, but the real reason we learn and study and grow in these areas is so that we can know Christ and display His Gospel in our lives for HIS glory. /Joy Forney - Grace Full Mama/
Mūsu ikdienas darbošanās
Ilgi domāju, vai manā blogā vajadzētu sadaļu, kur es varētu rakstīt savas pārdomas par bērniem, par sevi pašu un par Montessori, kā arī par citām, man svarīgām, tēmām. Un šeit nu es esmu ar savu pirmo ierakstu. :) Šis pirmais ieraksts ir tapis pateicoties mammām, kuras lasa manu blogu un ir prasījušas man, kā tad izskatās mūsu ikdiena, kā es darbojos ar Esteri, cik ilgi un vai viņa spēj noturēt uzmanību visu laiku. Jo, iespējams pēc bildēm un aprakstiem jums radies priekšstats, ka Estere to vien dara, kā smuki sēž pie galdiņa vai uz paklājiņa un darbojas ar materiāliem, un ka tas viņai vien interesē! :) Nebūt nē. Tāpēc arī pirmais ieraksts ir par to, kāda, tad izskatās mūsu ikdiena, un kā mēs praktiski to darām.
Vislabākais laiks darboties ar bērnu, lai viņš spētu maksiāli koncentrēties un darīt darbiņu ar prieku, ir rīta stundas. Apmēram no 9iem līdz 11iem. Arī Montessori bērnu dārzos, rīta stundas ir tās, kad bērni sanāk kopā uz rīta apli un pēc tam aktīvi darbojas klasēs ar materiālu grupām, pēc tam jau seko pusdienas, diendusa un pēcpusdienā citas aktivitātes.
Arī mēs mājās cenšamies lietderīgi izmanot šo laiku, un vel jo vairāk, šīs rīta stundas ir tas laiks, kad brālis čuč. Tad mēs ar Esteri varam netraucēti viņas istabā padarboties. Esterei ir tas vecums, kad viņa grib, lai es esmu praktiski visu laiku blakus, kamēr viņa darbojas ar materiālu. Viņa jau zina, ja brālis ir ielikts gultiņā, tad tas būs laiks mums abām divām. Viņa tad skrien uz istabu un saka - Mammu, es gribu padarīt darbiņu :) Un dzirdot šo teikumu jebkurā brīdī dienas laikā, es nevaru atteikt. :) Gandrīz vienmēr es arī eju, ja tajā laikā man nav jātaisa ēst, vai jāizdara tiešām kāds svarīgs mājas darbs.
Parasti mums sanāk padarboties no stundas līdz divām. Katru rītu cenšamies darbošanos iesākt ar Klusuma vingrinājumu, lai Estere spētu iekšēji nomierināties un koncentrēties. Pēc tam Estere izvēlas kādu darbiņu/materiālu. Viņa vienmēr saka, mammu sēdi blakus. Tad nu viņa darbojas. Parasti pie viena materiāla viņa pavada kādas 10min, tas ir maksimums. Ja kas ļoti patīk tajā brīdī, tad ilgāk un ņem šo materiālu vairākas reizes pēc kārtas. Es jau tagad gaidu to vecumu, kad viņa savu uzmanību varēs vairāk koncentrēt kādam konkrētam darbiņam. Ir dienas, kad viņa izvēlas kādu darbiņu un pēc 1min jau grib ņemt citu un tad atkal citu. Mums mājās ir kārtība tāda, ja grib kādu citu darbiņu, tad iepriekšējais ir jāsakārto un jānoliek vietā, un tikai tad var ņemt nākamo. Jo savādāk visi darbiņi tiek izlikti pa visu māju, un kurš tad pēc tam kārtos?! Estere saprot šo kārtību un pārsvarā to arī ievēro, bet ir reizes, kad man ir jāpiepalīdz. Dažreiz, kad redzu, ka viņai nekas neinteresē, viņa ņem vienu materiālu un nepabeidz, tad nākošo, un tad grib spēlēties un jokoties. Es parasti saku, ka tad darbiņš ir jāliek malā, jo materiāls ir domāts tam, kam tas ir paredzēts, nevis spēlēšanai un rotaļāšanai. Priekš tam ir citas rotaļlietas. Es nekad necenšos uzspiest, ka tagad viņai jādarbojas. Uzaicinājumu vienmēr izsaka Estere pati, es tikai ar prieku to pieņemu. Ja redzu, ka viņai nav interese attiecīgajā brīdī, tad ļauju viņai iet un darīt kaut ko citu, pārsvarā tā ir zīmēšana, tā viņai ļoti patīk. Un tur viņai nevajag manu uzmanību.
Šajās kopā būšanas rīta stundās ietilpst arī grāmatu lasīšana. Viņa izvēlas no sava plaukta kādu grāmatiņu un tad mēs kopā lasām. Daudzas jau viņa pārzina ļoti labi. Es iesāku teikumu un viņa nobeidz. Esterei ir laba atmiņa, jo reizēs, kad kļūdos vai kaut ko izlaižu no teksta, viņa mani labo.
Materiālus plauktos cenšos mainīt. Ja redzu, ka kādu laiku darbiņš viņai nav interesants un viņa neņem to, tad izņemu no plaukta un lieku vietā citu. Materiāli tik strauji nāk klāt, ka visu laiku jādomā, kur to visu nolikt.
Arī pa dienas vidu, viņa brīvi izvēlas, ar ko darboties. Parasti ir tā, ja es apsēžos uz dīvāna, lai nedaudz atvilktu elpu, tad Estere ir klāt, jo viņa saprot, ka tas ir signāls, mammai nav ko darīt :), tātad, viņa var veltīt laiku man. Un tad atskan uzaicinājums - mammu, gribu izvēlēties darbiņu! :) Un tā mans atpūtas brīdis ir beidzies. Protams, ir reizes, kad es arī atsaku, pamatojot savu atbildi.
Vakari, kā jau lielākai daļai ģimeņu, pieder tētim, kurš ir pārradies mājās no darba, un tad abi divi bērni līp klāt un cenšas piesaistīt savu uzmanību. Tās ir reizes, kad vajag tikai tēti, mamma tagad var atpūsties. Estere tad aicina tēti uz savu istabu un rāda viņam savus darbiņus. Kad vēlos kādreiz ieiet pie viņiem istabā, lai paskatītos vai parunātos, Estere saka, ka man jāiet prom, ka viņa, lūk, ar tēti darbojas. Es protams, neiebilstu. :) Atstāju viņus divatā vai trijatā kopā ar brāli.
Atceros laiku, kad Estere atgriezās mājās pēc 10 dienu prombūtnes, ko viņa pavadīja slimnīcā. Viņai bija liels prieks un interese pirmās dienas darboties. Ņēma vienu materiālu pēc otra! Saprotu, ka bērnam ir vajadzīgas arī tādas atslodzes dienas, lai no jauna ar pilnu sparu varētu mesties iekšā ikdienas aktivitātēs, kas citu reizi liktos garlaicīgas.
Pēdējā laikā Esterei paliek grūtāk darboties, jo brālis ir sācis iekarot jaunas teritorijas, viņš daudz kam tiek klāt, arī grib aktīvi piedalīties un izteikt savu viedokli ar veiklām roku kustībām. :) Tā nu Esterei nākas aizstāvēt savas esošās pozīcijas. Un es pa vidu, to visu mēģinu kontrolēt :)
Vislabākais laiks darboties ar bērnu, lai viņš spētu maksiāli koncentrēties un darīt darbiņu ar prieku, ir rīta stundas. Apmēram no 9iem līdz 11iem. Arī Montessori bērnu dārzos, rīta stundas ir tās, kad bērni sanāk kopā uz rīta apli un pēc tam aktīvi darbojas klasēs ar materiālu grupām, pēc tam jau seko pusdienas, diendusa un pēcpusdienā citas aktivitātes.
Arī mēs mājās cenšamies lietderīgi izmanot šo laiku, un vel jo vairāk, šīs rīta stundas ir tas laiks, kad brālis čuč. Tad mēs ar Esteri varam netraucēti viņas istabā padarboties. Esterei ir tas vecums, kad viņa grib, lai es esmu praktiski visu laiku blakus, kamēr viņa darbojas ar materiālu. Viņa jau zina, ja brālis ir ielikts gultiņā, tad tas būs laiks mums abām divām. Viņa tad skrien uz istabu un saka - Mammu, es gribu padarīt darbiņu :) Un dzirdot šo teikumu jebkurā brīdī dienas laikā, es nevaru atteikt. :) Gandrīz vienmēr es arī eju, ja tajā laikā man nav jātaisa ēst, vai jāizdara tiešām kāds svarīgs mājas darbs.
Parasti mums sanāk padarboties no stundas līdz divām. Katru rītu cenšamies darbošanos iesākt ar Klusuma vingrinājumu, lai Estere spētu iekšēji nomierināties un koncentrēties. Pēc tam Estere izvēlas kādu darbiņu/materiālu. Viņa vienmēr saka, mammu sēdi blakus. Tad nu viņa darbojas. Parasti pie viena materiāla viņa pavada kādas 10min, tas ir maksimums. Ja kas ļoti patīk tajā brīdī, tad ilgāk un ņem šo materiālu vairākas reizes pēc kārtas. Es jau tagad gaidu to vecumu, kad viņa savu uzmanību varēs vairāk koncentrēt kādam konkrētam darbiņam. Ir dienas, kad viņa izvēlas kādu darbiņu un pēc 1min jau grib ņemt citu un tad atkal citu. Mums mājās ir kārtība tāda, ja grib kādu citu darbiņu, tad iepriekšējais ir jāsakārto un jānoliek vietā, un tikai tad var ņemt nākamo. Jo savādāk visi darbiņi tiek izlikti pa visu māju, un kurš tad pēc tam kārtos?! Estere saprot šo kārtību un pārsvarā to arī ievēro, bet ir reizes, kad man ir jāpiepalīdz. Dažreiz, kad redzu, ka viņai nekas neinteresē, viņa ņem vienu materiālu un nepabeidz, tad nākošo, un tad grib spēlēties un jokoties. Es parasti saku, ka tad darbiņš ir jāliek malā, jo materiāls ir domāts tam, kam tas ir paredzēts, nevis spēlēšanai un rotaļāšanai. Priekš tam ir citas rotaļlietas. Es nekad necenšos uzspiest, ka tagad viņai jādarbojas. Uzaicinājumu vienmēr izsaka Estere pati, es tikai ar prieku to pieņemu. Ja redzu, ka viņai nav interese attiecīgajā brīdī, tad ļauju viņai iet un darīt kaut ko citu, pārsvarā tā ir zīmēšana, tā viņai ļoti patīk. Un tur viņai nevajag manu uzmanību.
Šajās kopā būšanas rīta stundās ietilpst arī grāmatu lasīšana. Viņa izvēlas no sava plaukta kādu grāmatiņu un tad mēs kopā lasām. Daudzas jau viņa pārzina ļoti labi. Es iesāku teikumu un viņa nobeidz. Esterei ir laba atmiņa, jo reizēs, kad kļūdos vai kaut ko izlaižu no teksta, viņa mani labo.
Materiālus plauktos cenšos mainīt. Ja redzu, ka kādu laiku darbiņš viņai nav interesants un viņa neņem to, tad izņemu no plaukta un lieku vietā citu. Materiāli tik strauji nāk klāt, ka visu laiku jādomā, kur to visu nolikt.
Arī pa dienas vidu, viņa brīvi izvēlas, ar ko darboties. Parasti ir tā, ja es apsēžos uz dīvāna, lai nedaudz atvilktu elpu, tad Estere ir klāt, jo viņa saprot, ka tas ir signāls, mammai nav ko darīt :), tātad, viņa var veltīt laiku man. Un tad atskan uzaicinājums - mammu, gribu izvēlēties darbiņu! :) Un tā mans atpūtas brīdis ir beidzies. Protams, ir reizes, kad es arī atsaku, pamatojot savu atbildi.
Vakari, kā jau lielākai daļai ģimeņu, pieder tētim, kurš ir pārradies mājās no darba, un tad abi divi bērni līp klāt un cenšas piesaistīt savu uzmanību. Tās ir reizes, kad vajag tikai tēti, mamma tagad var atpūsties. Estere tad aicina tēti uz savu istabu un rāda viņam savus darbiņus. Kad vēlos kādreiz ieiet pie viņiem istabā, lai paskatītos vai parunātos, Estere saka, ka man jāiet prom, ka viņa, lūk, ar tēti darbojas. Es protams, neiebilstu. :) Atstāju viņus divatā vai trijatā kopā ar brāli.
Atceros laiku, kad Estere atgriezās mājās pēc 10 dienu prombūtnes, ko viņa pavadīja slimnīcā. Viņai bija liels prieks un interese pirmās dienas darboties. Ņēma vienu materiālu pēc otra! Saprotu, ka bērnam ir vajadzīgas arī tādas atslodzes dienas, lai no jauna ar pilnu sparu varētu mesties iekšā ikdienas aktivitātēs, kas citu reizi liktos garlaicīgas.
Pēdējā laikā Esterei paliek grūtāk darboties, jo brālis ir sācis iekarot jaunas teritorijas, viņš daudz kam tiek klāt, arī grib aktīvi piedalīties un izteikt savu viedokli ar veiklām roku kustībām. :) Tā nu Esterei nākas aizstāvēt savas esošās pozīcijas. Un es pa vidu, to visu mēģinu kontrolēt :)