Lieldienu stāsts
Augšāmcelšanās dārzs
Lieldienas mūsu ģimenē ieņem svarīgu svētku nozīmi, tas ir svarīgs laiks mums visiem. Ģimenē mēs svinam Kristus Augšāmcelšānās svētkus! Tā tiešām ir Lielā Diena, jo ticam, ka Viņš ir uzvarējis nāvi, Augšāmcēlies, lai būtu dzīvs mūžīgi. Arī saviem bērniem stāstām šo patieso svētku nozīmi, jo uzskatam, ka Lieldienas nav par zaķiem un olām. Domāju, ka Esterei nebūs liegta iespēja krāsot olas kādu dienu, bet pagaidām mēs to nepraktizējam savā ģimenē. Tieši tāpēc, mums ir jādomā kāda alternatīva, ko piedāvāt saviem bērniem zaķu un olu vietā. Turpmāk aprakstītais ir kā lieliska alternatīva tradicionālajam, tā ir ideja par Augšāmcelšanās dārzu, ar ko padalījās mana draudzene. Manuprāt, lielisks veids, kā bērniem uzskatāmi parādīt un izstāstīt, kas tad Lieldienās notika. Šis Augšāmcelšanās dārzs ir mūsu mājas Lieldienu dekors un tas rotā mūsu viesistabas galdu, Estere kopā ar tēti to veidoja. Mēs Esterei jau kādu laiku stāstām par Lieldienu notikumu, un par Jēzu, ka viņam bija jāmirst mūsu pārkāpumu dēļ, lai mums pašiem nevajadzētu saņemt tik bargu sodu, tāpēc Dievs sūtīja savu Dēlu šeit uz zemes, lai Viņš panestu visu mūsu pārkāpumus. Jēzu piesita krustā, Viņš nomira, Viņa miesas guldīja kapā, bet Lieldienu rītā Jēzus kaps bijs tukšs - Viņš IR Augšāmcēlies!!! Cilvēkiem var rastie jautājumi, kā tas ir, stāstīt mazam bērnam par tik nežēlīgu lietu kā krustā piesišana un nomiršana, bet bērni daudz vieglāk to uztver un pieņem nekā mums šķiet! Estere, kad redz kādu krustu, viņa saka - Jēzu piesita krustā, viņam sāpēja rociņas un kājiņas, un Viņš raudāja. Bet tā jau arī bija, ka Jēzum tas viss bija jāpiedzīvo! Protams, Estere neizprot vēl jēdzienu - nāve/nomirt, bet es viņai stāstu jau tagad, jo kā gan, lai savādāk to varētu izstāstīt?! Ar katru gadu, domāju, ka šo stāstu viņa izpratīs arvien labāk.
Par to, kā izveidot Augšāmcelšanās dārzu jūs varat lasīt šeit, kā arī skatīt zemāk pievienotās fotogrāfijas. Vēl citas interpretācijas jūs varat apskatīt blogā A holy Experience un Impress Your kids.
Zālīti mēs iesējām ļoti laicīgi, divas nedēļas pirms Lieldienām, bet zālīte izauga jau pēc nedēļas, tā kā vairākas reizes esmu jau apgriezusi, lai ir kur augt! :) Estere katru dienu arī to aplej. Šo ideju ir ļoti viegli realizēt, un man liekas, ka iznākums ir ļoti skaists! Plānoju, ka šo mēs varētu ieviest kā Lieldienu tradīciju, katru gadu stādīt šo dārzu, varbūt katru reizi kaut ko jaunu radīt.
Jau labu laiku pirms Lieldienām meklēju kādas jaukas aktivitātes un tradīcijas, kuras varētu kopā ar bērniem realizēt, un kur nebūtu tikai olas un zaķi, ka tās centrā būtu patiesā Lieldienu jēga- Jēzus Kristus, tad šajā rakstā Christ-centered Easter ideas for families ir lieliskas idejas un esmu jau noglabājusi šo lapu vēl nākošajām Lieldienām, kas būs! :)
Esmu arī sagatavojusi Esterei un ne tikai, arī citiem bērniem, ja būs tāda iespēja parādīt, Godly play. Lieldienu materiālus - Mystery of Easter un Faces of Easter. Ceru ielikt nākamnedēļ blogā bildes un aprakstu, kā arī būs iespēja lejupielādēt vienu no materiāliem - Faces of Easter! :)
Godly Play ir viena no variācijām par Montesori reliģiskās audzināšanas tradīciju. Tā ir cēlusies no Sofijas Kavaleti idejas un darba un no 1963. gadā Romā nodibinārtās Marijas Montesori asociācija bērna reliģiskajai veidošanai” (Maria Montesori Association for the Religious Formation of the Child)”, kas pazīstama visā pasaulē. Godly Play nodrošina sensorus materiālus, ar ko darboties drošā, rosinošā vidē, kā arī savieno un integrē divus galvenos bērnam aktuālos zināšanu ieguves vārtus –valodu (verbālā sistēma) un spēlēšanos (neverbālā sistēma).
Jums ir lieliska iespēja uzzināt kaut ko vairāk par Godly play! 14. aprīlī būs seminārs. Sikāka informācija Bībeles draugu līgā. Esmu pati pieteikusies un ļoti gaidu iespēju tur būt un dzirdēt un redzēt visu savām acīm! Un noteikti pēc šī semināra sekos ieraksts manā blogā par redzēto un dzirdēto! :) Noteikti vēlos pamazām attīstīt šo materiālu savās mājās.
Priecīgas visiem Lieldienas! Lai jauks kopā būšanas laiks Jums kopā ar savu ģimeni, radiem un draugiem!
Karīna ar ģimeni
Par to, kā izveidot Augšāmcelšanās dārzu jūs varat lasīt šeit, kā arī skatīt zemāk pievienotās fotogrāfijas. Vēl citas interpretācijas jūs varat apskatīt blogā A holy Experience un Impress Your kids.
Zālīti mēs iesējām ļoti laicīgi, divas nedēļas pirms Lieldienām, bet zālīte izauga jau pēc nedēļas, tā kā vairākas reizes esmu jau apgriezusi, lai ir kur augt! :) Estere katru dienu arī to aplej. Šo ideju ir ļoti viegli realizēt, un man liekas, ka iznākums ir ļoti skaists! Plānoju, ka šo mēs varētu ieviest kā Lieldienu tradīciju, katru gadu stādīt šo dārzu, varbūt katru reizi kaut ko jaunu radīt.
Jau labu laiku pirms Lieldienām meklēju kādas jaukas aktivitātes un tradīcijas, kuras varētu kopā ar bērniem realizēt, un kur nebūtu tikai olas un zaķi, ka tās centrā būtu patiesā Lieldienu jēga- Jēzus Kristus, tad šajā rakstā Christ-centered Easter ideas for families ir lieliskas idejas un esmu jau noglabājusi šo lapu vēl nākošajām Lieldienām, kas būs! :)
Esmu arī sagatavojusi Esterei un ne tikai, arī citiem bērniem, ja būs tāda iespēja parādīt, Godly play. Lieldienu materiālus - Mystery of Easter un Faces of Easter. Ceru ielikt nākamnedēļ blogā bildes un aprakstu, kā arī būs iespēja lejupielādēt vienu no materiāliem - Faces of Easter! :)
Godly Play ir viena no variācijām par Montesori reliģiskās audzināšanas tradīciju. Tā ir cēlusies no Sofijas Kavaleti idejas un darba un no 1963. gadā Romā nodibinārtās Marijas Montesori asociācija bērna reliģiskajai veidošanai” (Maria Montesori Association for the Religious Formation of the Child)”, kas pazīstama visā pasaulē. Godly Play nodrošina sensorus materiālus, ar ko darboties drošā, rosinošā vidē, kā arī savieno un integrē divus galvenos bērnam aktuālos zināšanu ieguves vārtus –valodu (verbālā sistēma) un spēlēšanos (neverbālā sistēma).
Jums ir lieliska iespēja uzzināt kaut ko vairāk par Godly play! 14. aprīlī būs seminārs. Sikāka informācija Bībeles draugu līgā. Esmu pati pieteikusies un ļoti gaidu iespēju tur būt un dzirdēt un redzēt visu savām acīm! Un noteikti pēc šī semināra sekos ieraksts manā blogā par redzēto un dzirdēto! :) Noteikti vēlos pamazām attīstīt šo materiālu savās mājās.
Priecīgas visiem Lieldienas! Lai jauks kopā būšanas laiks Jums kopā ar savu ģimeni, radiem un draugiem!
Karīna ar ģimeni
Bērnu Bībeles
Esteres grāmatu plauktā stāv ne tikai dažādas bērnu grāmatas, bet arī bērnu Bībeles. Estere pati var brīvi pieiet pie sava grāmatu plaukta un paņemt tādu grāmatu, kādu viņa vēlas. Viņai patīk Bībele, viņa ļoti bieži izvēlas to, lai mēs kopā palasītu. Katru vakaru viņa kopā ar tēti lasa kādu Bībeles stāstu. Arī ikdienā, kad esmu paņēmusi savu Bībeli, lai palasītu, Estere arī aiziet pēc savas Bībeles un nāk man blakus, un tad mēs lasām katra savu. Viņai joprojām mīļākais stāsts ir par Jēzus bērniņa piedzimšanu. Viņa vienmēr meklē Bībelē bildīti ar Jēzus bērniņu, Mariju un Jāzepu. Šo stāstu viņa zina no galvas, un vienu vakaru man pat paziņoja, ka viņa arī čucēja silītē, kad bija maza, un ka Austrumu gudrie viņu uzsēdināja uz kamieļiem, un kopā viņi jāja uz Bētlemi. :) Jēzus bērniņš viņai ir mīļš, viņa bieži saka, ka grib viņu paņemt opītī un samīļot. Es stāstu, ka to nevar izdarīt, bet Jēzus var būt viņas sirsniņā. Jēzus ir gan mammas, gan tēta sirsniņā. Tāpat Estere ir iepazinusies ar stāstiem par pasaules radīšanu, Mozu, Jēzus brīnumiem, kā arī viņa zina stāstus par ķēniņieni Esteri un Noa. :)
Esterei ir vairākas grāmatiņas par Bībeles stāstiem un notikumiem, bet šoreiz par trīs grāmatam, kuras viņa visbiežāk lasa un skata. Bērnu Bībeles un garīgo literatūru var iegādāties kristīgajā veikaliņā "Amnis".
Pirmā Bībele ir no manas bērnības. Man to uzdāvināja Kanādas radi, tajā laikā šie stāsti man ļoti patika, un es tos uztvēru kā vienkārši stāstus, kā pasaku. Bildes šajā Bībelē ir ļoti skaistas un košas. Diemžēl šo Bībeli vairs nav iespējams iegādāties, tāpēc esmu priecīga, ka tā ir labi saglabājusies. Vienā atvērumā ir kāds Bībeles stāsts, kas ir uzrakstīts bērniem saprotamā valodā, bet ir ietverti arī citāti no Bībeles, un otrā atvērumā ir bildes, kas attaino konkrēto stāstu.
Otra Bībele arī ir stāstu veidā, tikai šeit vairāk uzsvars likts uz attēliem un teksts ir mazāk. Šī Bībele domāta vairāk mazākiem bērniem, Esteres vecumā, ar ļoti vienkāršiem teikumiem aprakstīti Bībeles svarīgākie notikumi. Estere pati izvēlas, kuru Bībeli konkrētā brīdī grib lasīt.
Trešā grāmatiņa ir par lūgšanu. Ļoti skaista un brīnišķīga, jo šeit ir skaistas un īpašas bērna lūgšanas, kā arī izcili skaistas ilustrācijas. Mēs ar Esteri esam iesākušas katru dienu paņemt, un iemācīties, kādu lūgšanu. Šeit ir dažādas lūgšanas, ikvienai dzīves situācijai. Maltīšu lūgšanas; Kad esam mājās; kad esam ārā; lūgšanas gadalaikiem; svētku lūgšanas; lūgšanas no Bībeles; lūgšanas klusai stundai; kā arī lūgšanas naktij. Šeit dažas lūgšanas ieskatam. :)
Esterei ir vairākas grāmatiņas par Bībeles stāstiem un notikumiem, bet šoreiz par trīs grāmatam, kuras viņa visbiežāk lasa un skata. Bērnu Bībeles un garīgo literatūru var iegādāties kristīgajā veikaliņā "Amnis".
Pirmā Bībele ir no manas bērnības. Man to uzdāvināja Kanādas radi, tajā laikā šie stāsti man ļoti patika, un es tos uztvēru kā vienkārši stāstus, kā pasaku. Bildes šajā Bībelē ir ļoti skaistas un košas. Diemžēl šo Bībeli vairs nav iespējams iegādāties, tāpēc esmu priecīga, ka tā ir labi saglabājusies. Vienā atvērumā ir kāds Bībeles stāsts, kas ir uzrakstīts bērniem saprotamā valodā, bet ir ietverti arī citāti no Bībeles, un otrā atvērumā ir bildes, kas attaino konkrēto stāstu.
Otra Bībele arī ir stāstu veidā, tikai šeit vairāk uzsvars likts uz attēliem un teksts ir mazāk. Šī Bībele domāta vairāk mazākiem bērniem, Esteres vecumā, ar ļoti vienkāršiem teikumiem aprakstīti Bībeles svarīgākie notikumi. Estere pati izvēlas, kuru Bībeli konkrētā brīdī grib lasīt.
Trešā grāmatiņa ir par lūgšanu. Ļoti skaista un brīnišķīga, jo šeit ir skaistas un īpašas bērna lūgšanas, kā arī izcili skaistas ilustrācijas. Mēs ar Esteri esam iesākušas katru dienu paņemt, un iemācīties, kādu lūgšanu. Šeit ir dažādas lūgšanas, ikvienai dzīves situācijai. Maltīšu lūgšanas; Kad esam mājās; kad esam ārā; lūgšanas gadalaikiem; svētku lūgšanas; lūgšanas no Bībeles; lūgšanas klusai stundai; kā arī lūgšanas naktij. Šeit dažas lūgšanas ieskatam. :)
Rīts ir klāt,
Galdu var klāt, Paldies Dievam, Kas maizi mums deva. |
Lai šonakts miers ar mums,
Bez bailēm guļam mēs, Lai eņģeļi mūs sargāt nāk, Līdz rīta saule atspīdēs. |
Lai miers ir šajā mājā
Un visiem, kas te mīt. Lai mieris ir tiem, kas ienāk, Un tiem, kas projām iet. |
Labais Dievs,
šajā neskaidrajā pasaulē palīdzi mums visiem nokļūt vietā, kur ir droši. |
Mūsu ģimenes Ziemassvētku stāsts
_Mēs savā ģimenē svinam Jēzus Kristus piedzimšanas svētkus, kuri ir ļoti gaidīti. Mēs visi priecājamies par lielāko Dāvanu,
ko Dievs ir dāvājis mums, cilvēkiem - Savu dēlu, kurš pie mums nāca, ka
mazs bērniņš, bet ar lielu ietekmi uz visu Pasauli. Ziemassvētki ir par
šo notikumu!
"Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus. Tad visi nogāja pierakstīties, katrs savā cilts pilsētā. Arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts, ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta. Un, tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt. Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī. Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus, un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu." Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja: "Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts." Un, kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gani runāja savā starpā: "Ejam tad nu uz Bētlemi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis paziņot." Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu. Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu. Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši. Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī. Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts." /Lūk. 2:1-20/
Estere šo stāstu jau zina no galvas, un katru reizi saka: “Gribu stāstu par Jēzu!” Tad nu stāstam un rādam arī video, kurā ir attēlots šis stāsts. Vienā dienā Estere pati paņēma bērnu Bībeli un lasīja priekšā brālim: "Bēbis ir piedzimis, Jēzus! Debesīs zvaigzne!" Cik bērns labi atcerās un patur prātā lasīto un dzirdēto :)
Arī mēs savā ģimenē gribam veidot savas Ziemassvētku stradīcijas. Bērni paaugsies un arī viņi varēs piedalīties tradīciju veidošanā. Ziemassvētku dienā mēs visi dodamies uz baznīcu, lai svinētu un priecātos kopā ar draudzi. Pārnākot mājās, mēs baudam Ziemassvētku vakariņas. Plānojam šogad ieviest kopīgu Ziemssvētku dziesmu dziedāšanu, Bībeles stāsta lasīšanu par Jēzus piedzimšanu, priecāties par brīnumsvecītēm eglītē, kā arī par sarūpētajām dāvaniņām, būt kopā sarunās un lūgšanās.
Gaišus, priecīgus un mierpilnus šos Kristus piedzimšanas svētkus!
Karīna ar ģimeni
Foto: Kristīne Rožkalne
"Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus. Tad visi nogāja pierakstīties, katrs savā cilts pilsētā. Arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts, ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta. Un, tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt. Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī. Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus, un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu." Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja: "Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts." Un, kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gani runāja savā starpā: "Ejam tad nu uz Bētlemi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis paziņot." Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu. Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu. Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši. Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī. Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts." /Lūk. 2:1-20/
Estere šo stāstu jau zina no galvas, un katru reizi saka: “Gribu stāstu par Jēzu!” Tad nu stāstam un rādam arī video, kurā ir attēlots šis stāsts. Vienā dienā Estere pati paņēma bērnu Bībeli un lasīja priekšā brālim: "Bēbis ir piedzimis, Jēzus! Debesīs zvaigzne!" Cik bērns labi atcerās un patur prātā lasīto un dzirdēto :)
Arī mēs savā ģimenē gribam veidot savas Ziemassvētku stradīcijas. Bērni paaugsies un arī viņi varēs piedalīties tradīciju veidošanā. Ziemassvētku dienā mēs visi dodamies uz baznīcu, lai svinētu un priecātos kopā ar draudzi. Pārnākot mājās, mēs baudam Ziemassvētku vakariņas. Plānojam šogad ieviest kopīgu Ziemssvētku dziesmu dziedāšanu, Bībeles stāsta lasīšanu par Jēzus piedzimšanu, priecāties par brīnumsvecītēm eglītē, kā arī par sarūpētajām dāvaniņām, būt kopā sarunās un lūgšanās.
Gaišus, priecīgus un mierpilnus šos Kristus piedzimšanas svētkus!
Karīna ar ģimeni
Foto: Kristīne Rožkalne
Lūgšana
Mans bērns, paklausi sava tēva pamācībai un nepamet savas mātes mācību! Sal. pam. 1:8
Lūgšana mūsu ģimenei ir viena no svarīgākajām lietām, ko praktizējam gan individuāli, gan kopā kā ģimene, jo ticam, ka lūgšana ir saruna starp cilvēku un Dievu. Kopš brīža, kad Esterei apritēja 1 gads vai varbūt jau agrāk, mēs sākām to praktizēt arī kopā ar viņu. Es uzskatu, ka ikdienā praktizējot kristīgo ticību tieši darbos - bērnam redzamā veidā mēs nododam savu pārliecību/ ticību tālāk arī viņiem. Tas ietver regulāras kopīgas lūgšanas, pateicības lūgšanas par ēdienu, ik rīta lūgšanas par jaunu dienu un aizlūgšanas par tuviem cilvēkiem kā arī dažādās dzīves situācijās, piem. slimošanas gadījumos.
Sen zināma informācija, ka bērnu uzrunā tieši tas, ko viņš redz savos vecākos, arī šajā ziņā, ja bērns redzēs, ka mamma un tētis ikdienā “ir kopā” ar Dievu un ka viņi kopā lūdz, viņš neapzināti pieķersies tam un arī vēlēsies iesaistīties. Kad Estere bija pavisam maziņa, katru reizi pirms ēšanas es pateicos par ēdienu, kad Estere bija jau lielākā, pirms katras ēdienreizes sākām dziedāt “Galda dziesmiņu”, un pēc kāda laika jau Estere pievienojās ar savu “Amen!” :)
Šobrīd, kad Esterei jau ir nedaudz vairāk kā 2 gadi, viņa ļoti daudz jau runā un saprot, tāpēc mums ir viegli runāt un stāstīt par tām vērtībām, kas mūsu ģimenei ir svarīgas. Parasti tāda parunāšanās par Dievu mums notiek vakaros, pirms gulētiešanas. Gulēt parasti liek tētis, es deru tikai tad, kad tētis vakaros nav mājās un neatņemama ik vakara sastāvdaļa ir bērnu Bībeles šķirstīšana, lasīšana un stāstu atstāstīšanu no galvas pēc viņas diezgan tieša aicinājuma – “Stāstu!” :) Es stāstu, ka Dievs radījis debesis un zemi, un visus cilvēkus! Mums ir jāpateicas Viņam par visu, kas mums ir! Par māju, ēdienu, māmmiņu, tēti, draugiem un citām ikdienišķām lietām, kurām ir vērtība bērna acīs. Mācu arī to, ka Dievs ir jāklausa, un ka Viņš ir taisns Dievs un redz visus mūsu pārkāpumus un ja mēs izdarām kaut ko, kas Dievam nepatīk, mēs varam vērsties pie Dieva un lūgt piedošanu. Arī piedošana ir termins, kuru Estere lieliski izprot. Pēc stāstu lasīšanas aicinam viņu kopā pielūgt Dievu, no sākuma stāstijām viņai elementāru lūgšanas struktūru (ja var tā teikt), ka lūgsim par mammu, tēti, brāli, māju, gultiņu un miegu, tagad Estere jau pati saka priekšā par ko lūgt, protams, visi augtsāk minētie personāži, pieliekot klāt lāci, bitīti un vēl citus priekšmetus. Tuvojoties Ziemassvētku laikam, mēs stāstām arī par Jēzus piedzimšanu.
Ir pagājis kāds pusgads, kopš mēs ikdienā stāstam un runājam par ticību Dievam un es redzu, kā tas strādā. Tā ir absolīti ”naiva” un patiesa bērna ticība, par ko Jēzus runā evaņģēlijos, protams viņa vēl daudz ko neapzinās, bet tie ir augļi neatlaidīgam darbam caur ko ejam ikdienā. Pēdējā laikā Estere mūs pārsteidz arvien vairāk un vairāk ar savu attieksmi un runu, kas atsedz viņas skatījumu uz Dievu.
Vienā reizē Estere spēlējās virtuvē ar katliem un lika katram katlam atbilstošu vāku. Taču viens iztrūka. Viņa skrēja pie manis un teica:” Mammu, vāks pazudis, lūdzam Dievu! “ :) vai arī pa dienas vidu kopā ar brāli gulējām gultā, spēlējāmies un Estere saka:” Gribu lūgt Dievu!” Es saku – protams lūdzam! Kad beidzu, Estere pieprasa vēl! :) Es lūdzu. Vēlāk Estere saka:” Mammu, es gribu DAUDZ lūgt, sakot to, viņa paver rokas plaši! Savukārt nepilnu nedēļu atpakaļ Estere mani pārseidza visvairāk! Eju garām viņas galdiņam, bet viņa sēž noliekusi galvu, salikusi rociņas, pie sevis klusi kaut ko saka! Es prasu, ko viņa dara?! viņa atbild:” Lūdzu Dievu!” :) Arī tad, kad Estere izdara, to, ko nedrīkst darīt, ātri saprot to, un skrien pie manis, mīļo mani, un saka ”Mammu, piedod man!”
Viņai ir tikai 2 gadi, bet jau daudzas lietas viņai ir kļuvušas pašsaprotamas! Un tas mūs ar vīru ļoti priecē! Jo mēs gribam saviem bērniem dot to, kas ir tiešām vērtība, patiess un īsts - ticība! Protams, kad mūsu bērni izaugs, viņiem pašiem būs jāizdara izvēles savās dzīvēs, arī tā, vai viņi sekos ticībai, kuru mēs kā vecāki būsim ielikuši, pat, ja viņi to nedarīs, mēs būsim stāstījuši un rādījuši piemēru no sevis un viņi zinās, ka Dievs ir, un ka Viņa rokās ir viss! Dievs ir tas, pie kā griezties priekos un dzīves grūtībās. Ja viņi būs nomaldījušies, viņiem vienmēr būs iespēja atgriezties, jo ir Kāds, kurš vienmēr mūs gaida atpakaļ! :)
Ģimene, kas kopā lūdz, arī paliek kopā. /Māte Terēze/
_
Lūgšana mūsu ģimenei ir viena no svarīgākajām lietām, ko praktizējam gan individuāli, gan kopā kā ģimene, jo ticam, ka lūgšana ir saruna starp cilvēku un Dievu. Kopš brīža, kad Esterei apritēja 1 gads vai varbūt jau agrāk, mēs sākām to praktizēt arī kopā ar viņu. Es uzskatu, ka ikdienā praktizējot kristīgo ticību tieši darbos - bērnam redzamā veidā mēs nododam savu pārliecību/ ticību tālāk arī viņiem. Tas ietver regulāras kopīgas lūgšanas, pateicības lūgšanas par ēdienu, ik rīta lūgšanas par jaunu dienu un aizlūgšanas par tuviem cilvēkiem kā arī dažādās dzīves situācijās, piem. slimošanas gadījumos.
Sen zināma informācija, ka bērnu uzrunā tieši tas, ko viņš redz savos vecākos, arī šajā ziņā, ja bērns redzēs, ka mamma un tētis ikdienā “ir kopā” ar Dievu un ka viņi kopā lūdz, viņš neapzināti pieķersies tam un arī vēlēsies iesaistīties. Kad Estere bija pavisam maziņa, katru reizi pirms ēšanas es pateicos par ēdienu, kad Estere bija jau lielākā, pirms katras ēdienreizes sākām dziedāt “Galda dziesmiņu”, un pēc kāda laika jau Estere pievienojās ar savu “Amen!” :)
Šobrīd, kad Esterei jau ir nedaudz vairāk kā 2 gadi, viņa ļoti daudz jau runā un saprot, tāpēc mums ir viegli runāt un stāstīt par tām vērtībām, kas mūsu ģimenei ir svarīgas. Parasti tāda parunāšanās par Dievu mums notiek vakaros, pirms gulētiešanas. Gulēt parasti liek tētis, es deru tikai tad, kad tētis vakaros nav mājās un neatņemama ik vakara sastāvdaļa ir bērnu Bībeles šķirstīšana, lasīšana un stāstu atstāstīšanu no galvas pēc viņas diezgan tieša aicinājuma – “Stāstu!” :) Es stāstu, ka Dievs radījis debesis un zemi, un visus cilvēkus! Mums ir jāpateicas Viņam par visu, kas mums ir! Par māju, ēdienu, māmmiņu, tēti, draugiem un citām ikdienišķām lietām, kurām ir vērtība bērna acīs. Mācu arī to, ka Dievs ir jāklausa, un ka Viņš ir taisns Dievs un redz visus mūsu pārkāpumus un ja mēs izdarām kaut ko, kas Dievam nepatīk, mēs varam vērsties pie Dieva un lūgt piedošanu. Arī piedošana ir termins, kuru Estere lieliski izprot. Pēc stāstu lasīšanas aicinam viņu kopā pielūgt Dievu, no sākuma stāstijām viņai elementāru lūgšanas struktūru (ja var tā teikt), ka lūgsim par mammu, tēti, brāli, māju, gultiņu un miegu, tagad Estere jau pati saka priekšā par ko lūgt, protams, visi augtsāk minētie personāži, pieliekot klāt lāci, bitīti un vēl citus priekšmetus. Tuvojoties Ziemassvētku laikam, mēs stāstām arī par Jēzus piedzimšanu.
Ir pagājis kāds pusgads, kopš mēs ikdienā stāstam un runājam par ticību Dievam un es redzu, kā tas strādā. Tā ir absolīti ”naiva” un patiesa bērna ticība, par ko Jēzus runā evaņģēlijos, protams viņa vēl daudz ko neapzinās, bet tie ir augļi neatlaidīgam darbam caur ko ejam ikdienā. Pēdējā laikā Estere mūs pārsteidz arvien vairāk un vairāk ar savu attieksmi un runu, kas atsedz viņas skatījumu uz Dievu.
Vienā reizē Estere spēlējās virtuvē ar katliem un lika katram katlam atbilstošu vāku. Taču viens iztrūka. Viņa skrēja pie manis un teica:” Mammu, vāks pazudis, lūdzam Dievu! “ :) vai arī pa dienas vidu kopā ar brāli gulējām gultā, spēlējāmies un Estere saka:” Gribu lūgt Dievu!” Es saku – protams lūdzam! Kad beidzu, Estere pieprasa vēl! :) Es lūdzu. Vēlāk Estere saka:” Mammu, es gribu DAUDZ lūgt, sakot to, viņa paver rokas plaši! Savukārt nepilnu nedēļu atpakaļ Estere mani pārseidza visvairāk! Eju garām viņas galdiņam, bet viņa sēž noliekusi galvu, salikusi rociņas, pie sevis klusi kaut ko saka! Es prasu, ko viņa dara?! viņa atbild:” Lūdzu Dievu!” :) Arī tad, kad Estere izdara, to, ko nedrīkst darīt, ātri saprot to, un skrien pie manis, mīļo mani, un saka ”Mammu, piedod man!”
Viņai ir tikai 2 gadi, bet jau daudzas lietas viņai ir kļuvušas pašsaprotamas! Un tas mūs ar vīru ļoti priecē! Jo mēs gribam saviem bērniem dot to, kas ir tiešām vērtība, patiess un īsts - ticība! Protams, kad mūsu bērni izaugs, viņiem pašiem būs jāizdara izvēles savās dzīvēs, arī tā, vai viņi sekos ticībai, kuru mēs kā vecāki būsim ielikuši, pat, ja viņi to nedarīs, mēs būsim stāstījuši un rādījuši piemēru no sevis un viņi zinās, ka Dievs ir, un ka Viņa rokās ir viss! Dievs ir tas, pie kā griezties priekos un dzīves grūtībās. Ja viņi būs nomaldījušies, viņiem vienmēr būs iespēja atgriezties, jo ir Kāds, kurš vienmēr mūs gaida atpakaļ! :)
Ģimene, kas kopā lūdz, arī paliek kopā. /Māte Terēze/
_