Montessori norāda, ka brīvība un disciplīna nav atdalāmi jēdzieni. Tās vienkārši ir vienas lietas divi aspekti. Bērns brīvi izvēlas ar ko darboties un vienlaicigi nonāk situācija, kad viņam ir jāpieņem lēmums un jāapņemas ievērot šīs te brīvības robežas. Līdz ko viņš ir paņēmis kadu materiālu no plaukta, tā ir viņa brīva izvēle, un viņš nonāk situācijā, kad viņam ir jāievēro kādi noteikumi, viņš uzņemas atbildību par šiem noteikumidem un citiem cilvēkiem, kas ir telpā un atbildību pret sevi, un tā ir disciplīna. Tāpēc mēs nevaram izdalīt brīvību un disciplīnu Montessori vidē. Montessori vienmēr, kad runā par brīvību un disciplīnu, citē Gēti: “Es sapratu to, ka brīvības nenovertējamā laime ir tā, ka es nevis daru to, ko gribu un ļauj apstākļi, bet gan to, ka bez kavēšanās un šķēršļiem varu darīt to, kas šajā situācijā ir pareizākais un labakais.” Tātad secinājums - jādara tas, kas ir pareizākais un labākais. Skatīt šeit.
